Piektdienas vakarā mēs gājām cauri galerijai „Centrs”, kur ar stikla kupolu klātajā Rīdzenes ielā, notika latīņu deju vakars. To rīkoja deju skola „Nianse”, un vakara gaitā interesentiem tika mācītas salsa un bačata (varbūt kaut kas vēl, diemžēl sākumu mēs nokavējām). Un ko es tagad gribu pastāstīt.
Tātad, Manieru forumā ne reizi vien tika cilāts jautājums, kur dejo tie citu deju kursu skolnieki. Nu lūk, Nianses skolnieki dejoja šeit, un nav nekāda pamatojuma domāt, ka dejot viņi neprot. Prot tīri labi. Kāpēc viņi nedejo ballē? Domājams, tāpēc, ka viņi tur dejot negrib! Neinteresē! Nepatīk galu galā! Varbūt tāpēc, ka nezina par tādām ballēm. Bet pat ja zinātu... ai, ko vairs nu, par to esmu rakstījusi daudz, nesāksim atkal. A, vēl bija versija, ka baidās vai neprot dejot ballē, jo tas ir savādāk nekā dejot ielas pasākumā. Kas to lai zina, varbūt arī baidās.
Nu tad par tiem bailuļiem – turpat, šajā pasākumā bija vairāki cilvēki, kas zīmējas gandrīz katrā VEF vai Ģildes ballē. Ko jūs domājat? Viņi nedejoja vis! Negāju gan prasīt kādēļ, toties prasīju savam vīram – nu salsu mēs neprotam, toties kāds mūzikas gabals bija tīrākā samba – tāda īsta ugunīga brazīļu samba nevis kūtra latviešu šlāgersamba, pie kuras mēs parasti dejojam ballēs. Taču var dejot arī sambu, kurš teica, ka tam, kurš dejos ko citu, atšķirīgu no Nianses studentiem, spers ar kāju? Ai, nu ne, bija atbilde.
Un šī nebija pirmā reize, kad mans partneris, kas teju jau piecus gadus viegli, mierīgi un pārliecinoši dejo, baidījās rādīt savu dejotprasmi. Viņš dejos VEF, Ģildes un Melngalvju Nama ballēs; viņš dejos piecdesmit skatītāju priekšā savās kāzās; viņš dejos uz ielas dienas vidū ielu muzikanta akordeona pavadībā, bet viņš nedejos citas sektas pasākumā. Pirmā reize bija tango seminārā, kur visi dejoja mazliet atšķirīgu no mums mācītā tango. Protams, tagad mēs protam dejot tikai kad mūsu pasniedzējs stāv aiz muguras un balles apmeklētāji pārsvarā ir mūsu kursu absolventi!
Vārdu sakot, viņi nedejo pie mums, bet mēs nedejojam pie viņiem, un grasis ir cena tādai dejotprasmei. Un jā, tā ir sekta, ja visi dejo vienā stilā un baidās vai negrib tā dejot, ja visi dejo citādāk.
Eh, nebija tā Manieru pāra, kas laimīgi gāja garām kad uz ielas notika līdzīgs tango pasākums! Viņi glābj visu sektantu godu.
Patiesībā no tiem, kas tur dejoja, bija, protams, lērums niansistu un vēl vairāki ārzemnieki, kas acīmredzami vienkārši gāja garām. Salsas popularitāti pasaulē nevar pārvērtēt. Ārzemnieki dancināja gan Nianses jaunkundzes, gan jaunkundzes, kas stāvēja un, muti atplētušās, lūkojās uz dejojošiem. Turklāt viņi patiešām dejoja, ar baudu un uguntiņu, bet pārējie profiņi savu laiku atstrādāja. Nē, es nesaku, ka viņi noteikti negūst baudu no sava darba, bet, kad stundu no vietas skaties viņu dejojamās ķēdītes, tas pārliecinoši izskatās pēc darba. Gan lai tik patīkams darbs būtu visiem!
Šis pasākums turpināsies 6. un 7. jūnijā Dzintaru koncertzālē, tā kā varat gūt savu viedokli par salsas, citu deju, citu kursu, baiļu un darba jautājumiem. Sola, ka 7. datumā varēs pat padejot.
Tātad, Manieru forumā ne reizi vien tika cilāts jautājums, kur dejo tie citu deju kursu skolnieki. Nu lūk, Nianses skolnieki dejoja šeit, un nav nekāda pamatojuma domāt, ka dejot viņi neprot. Prot tīri labi. Kāpēc viņi nedejo ballē? Domājams, tāpēc, ka viņi tur dejot negrib! Neinteresē! Nepatīk galu galā! Varbūt tāpēc, ka nezina par tādām ballēm. Bet pat ja zinātu... ai, ko vairs nu, par to esmu rakstījusi daudz, nesāksim atkal. A, vēl bija versija, ka baidās vai neprot dejot ballē, jo tas ir savādāk nekā dejot ielas pasākumā. Kas to lai zina, varbūt arī baidās.
Nu tad par tiem bailuļiem – turpat, šajā pasākumā bija vairāki cilvēki, kas zīmējas gandrīz katrā VEF vai Ģildes ballē. Ko jūs domājat? Viņi nedejoja vis! Negāju gan prasīt kādēļ, toties prasīju savam vīram – nu salsu mēs neprotam, toties kāds mūzikas gabals bija tīrākā samba – tāda īsta ugunīga brazīļu samba nevis kūtra latviešu šlāgersamba, pie kuras mēs parasti dejojam ballēs. Taču var dejot arī sambu, kurš teica, ka tam, kurš dejos ko citu, atšķirīgu no Nianses studentiem, spers ar kāju? Ai, nu ne, bija atbilde.
Un šī nebija pirmā reize, kad mans partneris, kas teju jau piecus gadus viegli, mierīgi un pārliecinoši dejo, baidījās rādīt savu dejotprasmi. Viņš dejos VEF, Ģildes un Melngalvju Nama ballēs; viņš dejos piecdesmit skatītāju priekšā savās kāzās; viņš dejos uz ielas dienas vidū ielu muzikanta akordeona pavadībā, bet viņš nedejos citas sektas pasākumā. Pirmā reize bija tango seminārā, kur visi dejoja mazliet atšķirīgu no mums mācītā tango. Protams, tagad mēs protam dejot tikai kad mūsu pasniedzējs stāv aiz muguras un balles apmeklētāji pārsvarā ir mūsu kursu absolventi!
Vārdu sakot, viņi nedejo pie mums, bet mēs nedejojam pie viņiem, un grasis ir cena tādai dejotprasmei. Un jā, tā ir sekta, ja visi dejo vienā stilā un baidās vai negrib tā dejot, ja visi dejo citādāk.
Eh, nebija tā Manieru pāra, kas laimīgi gāja garām kad uz ielas notika līdzīgs tango pasākums! Viņi glābj visu sektantu godu.
Patiesībā no tiem, kas tur dejoja, bija, protams, lērums niansistu un vēl vairāki ārzemnieki, kas acīmredzami vienkārši gāja garām. Salsas popularitāti pasaulē nevar pārvērtēt. Ārzemnieki dancināja gan Nianses jaunkundzes, gan jaunkundzes, kas stāvēja un, muti atplētušās, lūkojās uz dejojošiem. Turklāt viņi patiešām dejoja, ar baudu un uguntiņu, bet pārējie profiņi savu laiku atstrādāja. Nē, es nesaku, ka viņi noteikti negūst baudu no sava darba, bet, kad stundu no vietas skaties viņu dejojamās ķēdītes, tas pārliecinoši izskatās pēc darba. Gan lai tik patīkams darbs būtu visiem!
Šis pasākums turpināsies 6. un 7. jūnijā Dzintaru koncertzālē, tā kā varat gūt savu viedokli par salsas, citu deju, citu kursu, baiļu un darba jautājumiem. Sola, ka 7. datumā varēs pat padejot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru