Tas nosaukuma pēdējais vārds ir vārds, ko es jūnijā lietoju visvairāk.
Beidzās nauda, jo bija tehniskā apskate, pirmais bērnudārza mēnesis, divas dzimšanas dienas, peldēšanas sacensības, brauciens uz Tallinu un brauciens uz Kāpu. Mēneša vidū vēl arī visi saslimām, kas finansiālo katastrofu tikai stimulēja. Un, lai nebūtu garlaicīgi, es noslīcināju podā telefonu.
Bija daudz jāstrādā, jo skat. punktu 1. Bērns slimoja, slikti gulēja un strādāt neļāva.
Visu mēnesi pie mums dzīvoja vīra vecāku suns. Milzīgs, rijīgs, spalvu metošs, manu vīru ļoti mīlošs un nevietā skaļš.
6. jūnijā bija pēdējā Reljefa kārta. Pirms tās sākuma (visu sezonu cītīgi piedalījos) biju noskaņota cīnīties par 1. vietu (no 3). Pēc diviem punktiem nedaudz apmaldījos zem lietus ļoti zaļajās un ļoti stāvajās Zilokalnu takās. Visu laiku domāju "Kāpa šogad sākusies pāragri". Otrā doma pārsvarā bija "Nahujam ja tut prišol?" (C)Pičugins. Pēc četriem punktiem apmaldījos ar galiem un tikai ar divu satikto jauniešu palīdzību tiku galā. No otrās puses, jaunieši tika galā tikai pateicoties man. Galu galā vazājos ilgāk par stundu un izcīnīju 2. vietu. Bet patika! Toties kamēr es vazājos, visa mana ģimene izmirka viscaur slapja. Sīkais pēc tam slimoja trīs nedēļas, un nācās pat ieviest antibiotiku smago artilēriju.
9. un 10. jūnijā norisinājās peldēšanas sacensības garajā ūdenī. Nopeldēju sūdīgi (50 brass), lēni (800 b/s), slikti (100 brass) un vēl sliktāk (200 komplekss). Bet vismaz bija interesanti. Medaļas arī ir, tikai lepnuma par tām nekāda.
Braucot atpakaļ no sacensībām 9. jūnijā vīrs teica, ka "Eu, pēc nedēļas jābrauc uz Ramštainu". Khm, mosties, mīļais!
11. jūnijā Tallinā uzstājās Rammstein. Joprojām viedokļi dalās, vai brauciens bija veiksmīgs vei nē. Tallinu šoreiz nemaz neredzēju un, neskatoties uz to, ka liku vīram izmest apli gar vecpilsētas sienu, man tāpat nepalika sajūtas, ka biju Tallinā. Pareizi būtu teikt, ka mēs tai piezagāmies vakarā no Kadriorgas puses, kamēr neviens neredz, apēdām pa burgeram, slepeni nopirkām medus kūku, paskatījāmies uz Tillu, pēc pusnakts Statoilā ar skatu uz šoseju iedzērām kafiju ar to pašu kūku un maizītēm un aizbēgām mājās, kamēr Audi nav pārvērties par ķirbi. Atpakaļceļā klausījāmies Mumij Troļļ. Daudz smējos par tekstiem. Ļoti noguru. Bet bija labi.
11. jūnijā Tallinā uzstājās Rammstein. Joprojām viedokļi dalās, vai brauciens bija veiksmīgs vei nē. Tallinu šoreiz nemaz neredzēju un, neskatoties uz to, ka liku vīram izmest apli gar vecpilsētas sienu, man tāpat nepalika sajūtas, ka biju Tallinā. Pareizi būtu teikt, ka mēs tai piezagāmies vakarā no Kadriorgas puses, kamēr neviens neredz, apēdām pa burgeram, slepeni nopirkām medus kūku, paskatījāmies uz Tillu, pēc pusnakts Statoilā ar skatu uz šoseju iedzērām kafiju ar to pašu kūku un maizītēm un aizbēgām mājās, kamēr Audi nav pārvērties par ķirbi. Atpakaļceļā klausījāmies Mumij Troļļ. Daudz smējos par tekstiem. Ļoti noguru. Bet bija labi.
