30.11.11

Novembris

Nu ko, novembris garām. Divus mēnešus mums bija septembris, un tad pēkšņi 9. datumā viss palika melns, slapjš un drūms. Tajā dienā mēs ar bērnu saplēsāmies veikalā, un es stūrēju mājās pie sirēnas cienīgas bļaušanas, jo bija nolemts - kurš kauc un kaujās, iet no veikala ārā.

Galvenais krustojums bija ciet - policija, apbraukšana un tracis. Melna tumsa un visādas nojautas gaisā - vai tā ugunsdzēsēju mašīna mazgāja no asfalta degvielu vai kaut ko sliktāku. Nākamajā dienā es internetā izlasīju, kas notika tajā krustojumā, un vēl ilgi mana mīļā pilsēta Ogre likās īgna un drūma. Daļēji laikam, jo tajā dienā es jau biju slima.

Un sen es tā nebiju slimojusi. Četras dienas zem segas ar drudzi, nelabumu, koncertu ierakstiem un videoklipiem. Tie pēdējie izraisīja major Till crush. Ej gulēt - tur Tils. Pamosties - klepus un nespēks. Jā, un paralēli darbs.

Laiks joprojām nepatīkams, bet it kā skaidrojas. Jāsāk pārģērbties un biežāk iet ārā. Decembris.

20.11.11

Made in Latvia 1995-2001

Šodien aplaimojos ar to, ka pie mammas atradu veselu kolekciju ar savām bildēm uz pases. Un man līdzi bija fotoaparāts.
1994 - heirmetāla plaukums
1995 - Bjorkas periods, viņa man arī ir uz kakla
1996 - pēc sejas krāsas droši var pateikt, ka decembris/janvāris
1996 - izmisīgi mēģinājumi atkārtot ieriekšējā gada stilistisko triumfu
1996 - nejauši gadījās
1998 - pusgads ar īsajiem matiem, sarkanās lūpenes periods
1999 - pats zēngalviņas plaukums
2001 - aha, te es jau cenšos kaut ko sagrābt astē, audzēju apmēram pusgadu. Agonija laikam.


Atlikt:
- īsos matus
- apaļo izgriezumu
- spīdīgo rozā lūpeni
- pārāk melnas uzacis
- pielaizītus matus
- apaļas acis un izbiedēto sejas izteiksmi

Paņemt:
- acu zīmuli
- visu kaklā karāmo reizē
- sarežģīti sapītos izpūrušos matus
- ar to šķībo smaidiņu es tiešām neko nevaru izdarīt, tas pat nav ieradums - tā ir mana būtība.

Nu ja, un pie visiem šiem secinājumiem es esmu nonākusi šovasar arī bez bildēm. Un, protams, labākā no šīm ir otrā bilde. Atkal žēl tikai, ka man nav pietiekami daudz bilžu no tās 1995. gada vasaras.

13.11.11

Gripa

Atvainojiet, es esmu gripas nacists. Es esmu par gripu. Un man ir daudz ko teikt šajos platuma grādos dzīvojošajiem novembrī.

1. "Es slimoju jau piecas dienas, bet dakteris neko nedara!!!!! Viņš ira stubc"
Viņš reāli neko nevar izdarīt, jo gripu neārstē ar antibiotikām. Ar tām vīrusus vispār neārstē, jo tās pret vīrusiem ir bezspēcīgas. Un gripu izraisa gripas vīruss. Ar antibiotikām ārstē bakteriālās saslimšanas. Vot ja jums pēc gripas sāksies bronhīts, tad jā - labais dakteris jūs izārstēs. Bet līdz tam kliegt, ka dakteri ir sliktie, ir tikpat bezjēdzīgi, cik ņemties ar antibiotikām, un labi vien, ka tos aptiekā vairs bez receptes nepārdod. Starp citu, dakteris nav stubc, ja antibiotikas pret bakteriālām infekcijām nepalīdzēja ar pirmo reizi - ne visiem, bet gadās, ka tieši jums konkrētās antibiotikas neder (jo viņas nav gluži universālas) - jums vajag stiprākas vai vienkārši citas.

2. "Ja jums ir gripas simptomi, dariet kaut ko ātrāk!"
Skaties punktu 1. Labākais, ko jūs varat izdarīt, ir sēdēt mājās, nevis ieraut kaut ko atvieglojošu un iet uz darbu uzdzīvot sev komplikācijas un apdāvināt ar gripu arī pārējos. Sēdēt mājās dienas trīs, ja ne nedēļu. Bērniem divas nedēļas. Var iedzert theraflu vai nimesilu tur, ja ir pagalam grūti (bet pēc tam jāliekas gultā, nevis jāiet ārā). Agrāk es biju arī pret šiem preparātiem, bet šoreiz pašai bija grūti izturēt četras dienas drudža, galvas un muguras sāpju. Tikai ievērojiet kaut kādus nebūt starplaikus, ja jūtat, ka temperatūra pēc miega kāpj augšā - izmēriet to un vispār sekojiet kopējam organisma stāvoklim. Jo šādi palīglīdzekļi novērš simptomus, un būs grūti saprast, kad ir sācies kaut kas nopietnāks.

3. "Gripa ir slikti"
"Slikti" viņa ir tikai veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, zīdaiņiem un grūtniecēm - vārdu sakot, visiem, kam ir pavajināta imunitāte. Ja ikdienā jūs ne no kā neciešat, tad gripa jums ir ļoti labi. Tā ir kā pote pret gripu, tikai nāksies pamocīties dažas dienas tā vietā, lai iztērētu piecīti un saņemtu dūrienu. Lai organisms iemācītos cīnīties ar vīrusiem, viņam ar tiem ir jāiepazīstas, savādāk nesanāk. Principā, šī ir vienīgā slimība, kuru man labāk patīk izslimot, nekā saņemt pret viņu poti, jo viņa ir visvieglākā (un arī daudzveidīgāka) no tām pret ko potē. Un beidzot var izgulēties.

4. Kas tomēr ir slikti.
Katru gripas sezonu man arī sākas panika - kā glābt bērnu no gripas. Tad es cenšos atcerēties punktu 3. Un būt uzmanīga, jo sliktais gripā ir komplikācijas. Temperatūra ir ļoti augsta un nekrīt ilgāk par nedēļu, ir klepus, sāp deguns un viņa apkārtne, pazūd oža - jums nepieciešama daktera uzraudzība, jo te var būt iesaistījies bronhīts, plaušu kārsonis, deguna blakusdobumu iekaisums un vēl viskautkas. Saprotams, bērnam tā uzraudzība ir nepieciešama jebkurā gadījumā.

5. "Bērns slimo, kad māte ir neharmoniska"
Specveltījums mammām, kam nākas uzklausīt šito sviestu. Dažreiz bērns ar slimošanu reaģē uz nesaskaņām ģimenē, tas gan. Bet tas izpaužās kopumā pavājinātā imunitātē - kad jums viena slimība pāriet citā, slimošana ievelkas uz mēnešiem un katras iesnas beidzas ar komplikācijām, tad kaut kas būtu jālabo (bet arī tad iespējams, ka jums ir adenoīdi, nevis disharmonija). Tas, ka bērnudārznieks atnes jums visus sastaptos vīrusus uz māju, ir pilnīgi normāli. Jo skat. punktu 3 - organismam ir jāiepazīstas ar apkārtējo vidi un tajā dzīvojošajiem organismiem. Jo spēcīgāks viņš kļūs uz skolas vecumu. 

6. Un galu galā. Kad temperatūra ir kritusies, un jums ir labāk, organismam vajag vēl kādu nedēļu atpūsties. Nevis uzreiz sportot, jo "tas taču ir veselīgi" vai iet pastaigāties ar duālu līdz Mežaparkam ar vīnu, jo "man taču ir labāk, bet laika izklaidēties ir maz". Ja jūs uztrauc, ka izsitāties no sporta grafika, tad mieriniet sevi ar domu, ka cīņa ar gripu arī ir ļoti laba slodze.

7.11.11

Sarkanais

Nu ko, sarkanais un pie darba!



Sarkanā siena, kas sākumā likās komunistiskā Ķīna, bet izrādījās ideāla. Nē, sienām tomēr nav jābūt gaišām.
Tūves Jansones māksla manā izpildījumā.
Auskari.
Atkal siena.
Tulpes maijā.
Neticēsiet, krūzītes.
Soma ar zirdziņu.
Mötley Crüe
Mans modīgais telefons.

4.11.11

Aipadu pasaule un cietoksnis


Nu, šitais te... Es godīgi sakot, neesmu pārliecināta, kas tas aifons ir (man saka priekšā, ka telefons ar televizoru), vēl mazāk es zinu, kas ir aipads. Es neierakstu koncertus, jo nav laika. Un neatskaitos pa taisno no Indijas ašrama caur aipada palīdzību. Es, protams, saprotu, ka tas viss no tā, ka man nav aipada un es neesmu bijusi ašramā, bet atvaļinājumā es tomēr esmu atvaļinājumā un oflainā.

Pēc tam sekoja nostaļģijas pilns reposts par vienu no manām mīļākajām tēmām - cik labi bija mūsu bērnībā, kā bērni rotaļājās un neviens neslimoja, bet tagad visi no 3 gadu vecuma sēž pie aipadiem. Kas raksturīgi, par to parasti runā dāmītes, kas atrodas neizmantotā reproduktīvā vecuma vidū. Viņas varētu atcerēties arī to, ka laikos, kad bērni rotaļājās, 30-gadīgas sievietes bija viņu mammas, parasti arī viņu brāļu un māsu mammas. Nevis pašas vēl bija bērna prātā un aprunāja to, kā aug kaut kādas mistiskas atvases, kuras viņas tik no attāluma ir redzējušas.

Es ne par to runāju, ka tagad visām noteiktā vecumā gribi-negribi jāprecas, jāražo bērni vai kas tur vēl. Iekšējā un arī ārējā brīvība ir ļoti skaista lieta, bet loģika ir vēl skaistāka. Ja tu esi tik ļoti pret virtuālo apsēstību, tad neuzturi tiešo ēteru no ašrama caur aipadu. Jo viens ir pretrunā ar otru. Un pirms komentēt to, kā aug un kādi ir mūsdienu bērni, sākumā gūsti kādu praktisko pieredzi par šo tēmu. Loģiski, vai ne?

Kas attiecas uz mūsu miestu, te bērni rotaļājas ārā līdz vēlai naktij. Lelles, mašīnītes, riteņi, štābiņi, skola, iepikšanās, ledenes, paslēpes, rotaļu laukums un paštaisītie futbola vārti. Viss, kā jums patīk. Jā, viņi zina par multenēm un datorspēlēm, bet ilgi viņus pie tām nenoturēsi. Mums te ir acīmredzamie astoņdesmitie. Vai deviņdesmitie. Mašīnas ir no tā laika, un ne katram pieaugušajam ir savs dators, jau nerunājot par aipadu. Vakar gaidījām, kad tētis atbrauks mājās, bet mājas priekšā izgāzta smilšu kaudze. Nezinu, kā smiltis varēs izmantot, jo tagad šeit ir cietoksnis.



Lifts strādā - brauc augšā un lejā. Un dzelzceļam uz darbu mēs meklējam rudmataino Erniju ar personīgo vilcienu. Un nekā nav žēl.

2.11.11

Modes blogeri-2

Es gan negribētu šajā gadījumā lietot jēdzienu 'modes blogeri', jo šoreiz būs tikai par cilvēkiem no manas krievu frendlentas, kas kolekcionē kaut ko skaistu un dalās tajā ar pārējiem.


Vizuāli derīgs Garances aizvietotājs. It īpaši man personīgi, jo lapas saimnieces stils man ir ļoti tuvs.

 Bet patiesībā tas ir rotu veikals.



Izraēlas darinātāju rotu veikals. Un, protams, pati Lībermane ir burvīga. Kā, jums negribas tur aizskriet un visu nopirkt? Pārbaudiet pulsu.


Un šī meitene arī kaut kā nodarbojas ar modelēšanu. Kā reizi tādu, kāda man patīk.

Curves are the new black
You've heard it. Curves are the new black.

1.11.11

Runājot pa telefonu

Ko jūs darat runājot pa telefonu? Šodien runāju un procesā sapratu, ka aizskrēju uz tālāko istabu, tad atnācu līdz guļamistabai, tad atkal uz tālāko, tad pamīņājos virtuvē, tad atkal uz tālāko, tad uz guļamistabu, izbāzos dārzā un atkal caur halli uz guļamistabu - te es piefiksēju, ka gandrīz vai skrienu. Sviests, teicu es. Apsēdos krēslā un uzsāku vēl vienu sarunu. Apsolīju sev, ka šoreiz viss - sēdēšu kā piesieta. Es to varu! Protams, attapos es tālākajā istabā. Kā tas notiek, es pat nesaprotu.

Nu ko, mums ir internets, es sāku meklēt, vai visi tā dara. Šī te aptauja 'ko jūs darat, runājot pa telefonu' uztaisīja manu dienu. Varianti:

- Es riņķoju pa istabu. Kad beidzu runāt, galva ir noreibusi, bet atmest nesanāk. 

- Zīmēju (visbiezāk uz stenderēm), vienreiz pļāpājot esmu apzīmējusi visu spilvendrānu.
- Es staigāju virtuvē pa linolejas kvadrātiņiem, kas ir izklāti L burta formā.

- Riņķoju pa istabu, bet kad beidzu runāt, mani šūpo un galva reibst. Vissviestainākais ir tas, ka es neievēroju, ka riņķoju, kamēr runāju pa telefonu. (izplatīta slimība)

- Parasti staigāju no viena dzīvokļa gala uz otru, varu pat sāk skriet. Patīk ēst un runāt. Dažreiz ielieku kaut ko mutē un staigāju, kamēr gremoju. Tad nākamo kumosu.
 
- Parasti staigāju riņķiem un ķeros pie visa, kas gadās acu priekšā un pārlieku citā vietā. Pēc tam ilgi meklēju to, ko esmu pārlikusi.

- Skatos pa logu un mīcu aizkarus ar rokām.

- Parasti sēžu uz lodžijas, bet tur linolejs izklāts. Es uz tā linoleja parasti izgriežu kaut ko ar nazi. Pēdējoreiz izgriezu veselu akvāriju ar zivtiņām un kuģīti.

LinkWithin

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...