Darbs-darbiņš. Bija man te programma par to, kā mēģina attīstīt un ieviest dzīvē dažādus izgudrojumus, kas ir patentēti, bet pasauli nav ieraudzījuši. Saucās Make Me a Millionaire Inventor. Kad ir gatavs modelis un izdomāta pārdošanas stratēģija, izgudrotāji tiekas ar triju investoru padomi. Nu lūk, izgudrojumu starpā bija:
- bērnu peldēšanas uzroči, kurus bērns patstāvīgi noņemt nevar. Testējot izrādījās, ka tie ir daudz labāki pēc sajūtas, labāk tur bērnu ūdenī, un tos tiešām bērns pats noņemt nevar. Bet tehnoloģija prasīja, lai tie maksā ap 20 mārciņām. Parastie maksā ap 5. Investoru jautājums: a ko tik dārgi? Neviens nepirks tik dārgi, nu un kas, ka papildu drošība garantēta. Emmm... Nu, es saprotu, kapeiku pisēji-patērētāji, bet investoriem nu gan varētu pietikt galvas atcerēties par dažādiem pieprasījuma līmeņiem. Nu, autosēdekli arī var nopirkt pa 120-200 lašiem, bet var spilventiņu pa 20. Ko, vai tad neviens nepērk dārgos?
- maks, kurš glabā visus jūsu pin-kodus un veras vaļā ar pirksta nospiedumu. 300 mārciņas. "Bu, dārgi! Iesakām samazināt cenu." Bet kā, investori? Varbūt, var arī smartfonu par piecīti saražot un tad nopirkt? Tiešām?
- automašīnas numurs ar vizuālo signalizāciju. Mašīna aizdzīta, saimnieks nosūta sms, un uz mašīnas numura parādās uzraksts STOLEN. 300 mārciņas. Dārgi. Dārgi arī tad, ja pirms tam izgudrotājs teica, ka citu veidu mazāk darbīga signalizācija maksā vairāk.
Švaki tur gāja izgudrotājiem ar investoru pārliecināšanu. Toties viens izgudrojums iepatikās visiem trijiem investoriem. Visi sagribēja ieguldīt un teica, ka šī gan ir laba manta un veikalos tirgošana ies no rokas. Tadā! Saliekamais duršlāgs! Paredzētā cena - tadā! - 25 mārciņas.
Galvenā priekšrocība - tadā! - ekonomē vietu virtuvē. Kas tur jūsu bērnu vai mašīnu drošība! Es šobrīd taisu remontu, atzīšos - tāpēc, ka gribu plašāku virtuvi. Un tagad es zinu, kāpēc - man ir trīs duršlāgi, un neviens no tiem nav saliekams. Nu, un, protams, to vienmēr var izmantot arī citās svarīgās situācijās.
Starp citu, aplūkojot sava izgudrojuma gala modeli, laimīgais autors viņu lika galvā, es nemeloju. Galu galā, ja duršlāgs ir saliekams, tad ejot fotografēties uz pasi, viņš jums vienmēr būs līdz. Urā! Var izmantot arī kā folija cepurīti. Jā.
Nu, un edvardiāņi mani vienmēr ir fascinējuši. Ja jums ir neliela māja, un jūs dzīvojat divatā, tad jums ir nepieciešami trīs kalpi. Bet, lai nav tik grūti ar naudām, mājā ir jāievieš īrnieki:
В 1765-ом году здесь проживала семья из девяти человек. Нет, вовсе не муж с женой и семеро детей. Все было куда сложнее. У Феннеров жили трое: вдова миссис Болт с дочерью и мистер Пикард, который должен был оказаться дома до 11-ти часов, иначе рисковал остаться на улице. Кроме того, в доме жила и прислуга. Ученик мистера Феннера Джеймс Тонкин спал в мастерской на брошенном на пол матрасе. Помимо него, были еще трое слуг – Эстер Харольд, миссис Мэри Крэбб и Роберт Даттон.
Nu, tagad es zinu, ko darīt. Paņemsim kādu ģimeni, noīrēsim viņiem vienu no divām jaunajām bērnistabām. Pieņemsim trīs kalpus - tiem būs otra istaba. Vēl uzaicināsim manu duālu un lai vīrs ņem kādu puiku, kas skrūves pados, kad viņš remontē kaut ko. Šie divi varēs gulēt jaunajā virtuvē, duāls uz dīvāna, puika un grīdas. Tikai lai pirms 11 mājās! Paši guļamistabā un hallē varēs dzīvoties.
PS Kad tiem tur, tajā mājā bija ugunsgrēks, par galveno aizdomās turēto tika uzskatīts kaķis, jo šim piemītot maģiskās spējas.
