Superjauks vakars, laba atmosfēra, ideāls daudzums cilvēku (vairāk nevarēja sastāties riņķī), neliela iesildīšanās, ko, atšķirībā no bačatas meistarklases galerijā Centrs, tiešām varēja pavilkt pat tie, kas pat sapnī vēl nav dejojuši. Laba mūzika un iespēja dejot. Sākums festivālam tīri labs. Man personīgi varēja būt vēl labāks...
Domstarpības sākās kārtējo reizi, kad apkārt cilvēki dejoja mazliet citādāk nekā mēs. Lielo tango ceļu Ines Moussavi un Eric Jorissen sāka pasniegt no vienkāršas staigāšanas tango ritmā ar nelielām ritma un virziena variācijām. Ei, tas nav grūti! Vienam. Pārī gan momentā sākās nesaskaņas - vai nu kāds neprot klausīt vai nu kāds neprot pateikt, bet viens sāk ar vienu kāju, otrs - ar citu. Saskriešanās, bakstīšanās, netīras kurpes un pēc desmit reizēm mans partneris atsakās dejot pavisam, argumentējot to ar treniņu trūkumu un savu neprasmi vairs dejot. Jā, jā, mēnesi atpakaļ Ģildē mēs taču mācējām dejot! Ko par to domāju es, ir šīs nebeidzamās dziesmas piedziedājums, un to jūs dzirdējāt nesen, kad es rakstīju par salsas vakaru galerijā Centrs. Piedziedājums bija par sektantiem un par dejošanu tikai tā kā mums tika iemācīts un tikai tur, kur dejo mūsusektas skolas pārstāvji.
Ko, godīgi, es gribēju un gribu no sava partnera, ir saglabāt to, ko mums ir iemācījuši Aldis un Ainārs, jo tas ir vairāk nekā vērtīgi, bet es gan gribētu papildināt šīs prasmes ar to, ko var dot citi pasniedzēji. Ja jau mēs pagaidām netiekam mācīties nopietnāk, es gribēju, lai šīs īsas nodarbības un sekojošas milongas laikā mēs sāktu mazliet improvizēt. Tas ir, iegūtu iespēju mūsu labi iemācīto, jau automātisko pamatsoli un šādas tādas figūras variēt ar ritmu un virzienu. Tas nav tik daudz, lai tas būtu neiespējams! Mēs noteikti varējām panākt to jau viena vakara laikā.
Bet vai nu laiks bija nepiemērots, vai nu noskaņojuma nebija, vai nu mans partneris nesaprata, ko es gribu no viņa, bet, tālāk - labāk, sekoja atteikšanās dejot tā kā protam mēs, jo pārējie dejo (ir mācīti dejot) tango savādāk. Un piedziedājumu jūs zinat. Sektantisma kalngalā mēs nonācām, kad mans partneris piedāvāja - ok, ejam mācīties, kaut pie Aigara. Bet pie Alda es dejošu kā Aldis, pie Aigara kā Aigars, pie Jāņa kā Jānis un pie Pētera kā Pēteris. Cik viegli ir padoties un pateikt "negaidi no manis neko, jo dejot es neprotu!" Nemēdz būt "es neprotu", mēdz būt "es negribu", vai ne? Negribēšanai gan var būt visādi iemesli. Tomēr citās dejās gan mēs improvizējam.
Un kas teica, ka dejot to pašu deju mazliet citā stilā izskatās slikti? Kas teica, ka kāds obligāti padomās, ka mēs gribam izcelties (kaut gan nav īsti ar ko)? No visa pūļa, kas tovakar salasījās pie De Rome, visi, kas mācēja tango, piedalījās milongā, pārējie skatījās. Visiem tiem, kas nedejo, dejojošie jau izskatās mazliet pēc supermeniem, tie netiek šķiroti labāk-sliktāk. Visiem tiem, kas mācījās citā skolā, cits dejas stils izskatās pat pakāpienu augstāks par savu, tas no personīgās pieredzes. Un pat riktīgi profiņi nepadomās neko vairāk par to, kas mēs vienkārši esam mācījušies citur. Un par to, ka izcelties nav ar ko, nav taisnība. To tango, ko mēs esam mācījušies, mēs protam tīri neslikti, jā. Starp citu, tur bija gan viens pāris (kā parasti, ārzemnieki), kas dejoja citādāk, jo atšķirībā no citiem vakara milongero pie Aigara viņi nav mācījušies. Viņi izskatījās vislabāk!
Noslēgumā viesiem tiem, kas, tāpat kā mans partneris kautrējas dejot nepazīstamā vietā, izstāstīšu epizodi no vienas grāmatas. Puisis mācīja meiteni dejot, tieši tango. Un tad, meitenes tēvs (liels biznesa vīrs), redzēdams panākumus, piedāvāja viņai padejot kādā no viņa biznesa tusiņiem, izklaidēt cilvēkus, tā teikt. Protams, bailes, "nē, es nedejošu-es noteikti izdarīšu kaut ko ne tā kā vajag-un visi smiesies". Puisis lika viņai noskatīties kā viņš viens pats nodejo savu tango partiju un prasīja, kā ir? Viņa teica, super, es tā nemācētu... Viņš atbildēja, ka šī priekšnesuma laikā viņš apzināti ir izdarījis 24 kļūdas. Divdesmit četras!!! Viņa, kas šo deju pazīst, neko neievēroja. Kādeļ lai kaut ko ievēro tie, kas deju nepazīst? Tā kā sirdsmieru un uzdrīkstēšanos, kolēģi!
P.S. Redzēju arī pazīstamas sejas, bet atkal ne uz deju plača, nu kas tas ir!
Domstarpības sākās kārtējo reizi, kad apkārt cilvēki dejoja mazliet citādāk nekā mēs. Lielo tango ceļu Ines Moussavi un Eric Jorissen sāka pasniegt no vienkāršas staigāšanas tango ritmā ar nelielām ritma un virziena variācijām. Ei, tas nav grūti! Vienam. Pārī gan momentā sākās nesaskaņas - vai nu kāds neprot klausīt vai nu kāds neprot pateikt, bet viens sāk ar vienu kāju, otrs - ar citu. Saskriešanās, bakstīšanās, netīras kurpes un pēc desmit reizēm mans partneris atsakās dejot pavisam, argumentējot to ar treniņu trūkumu un savu neprasmi vairs dejot. Jā, jā, mēnesi atpakaļ Ģildē mēs taču mācējām dejot! Ko par to domāju es, ir šīs nebeidzamās dziesmas piedziedājums, un to jūs dzirdējāt nesen, kad es rakstīju par salsas vakaru galerijā Centrs. Piedziedājums bija par sektantiem un par dejošanu tikai tā kā mums tika iemācīts un tikai tur, kur dejo mūsu
Ko, godīgi, es gribēju un gribu no sava partnera, ir saglabāt to, ko mums ir iemācījuši Aldis un Ainārs, jo tas ir vairāk nekā vērtīgi, bet es gan gribētu papildināt šīs prasmes ar to, ko var dot citi pasniedzēji. Ja jau mēs pagaidām netiekam mācīties nopietnāk, es gribēju, lai šīs īsas nodarbības un sekojošas milongas laikā mēs sāktu mazliet improvizēt. Tas ir, iegūtu iespēju mūsu labi iemācīto, jau automātisko pamatsoli un šādas tādas figūras variēt ar ritmu un virzienu. Tas nav tik daudz, lai tas būtu neiespējams! Mēs noteikti varējām panākt to jau viena vakara laikā.
Bet vai nu laiks bija nepiemērots, vai nu noskaņojuma nebija, vai nu mans partneris nesaprata, ko es gribu no viņa, bet, tālāk - labāk, sekoja atteikšanās dejot tā kā protam mēs, jo pārējie dejo (ir mācīti dejot) tango savādāk. Un piedziedājumu jūs zinat. Sektantisma kalngalā mēs nonācām, kad mans partneris piedāvāja - ok, ejam mācīties, kaut pie Aigara. Bet pie Alda es dejošu kā Aldis, pie Aigara kā Aigars, pie Jāņa kā Jānis un pie Pētera kā Pēteris. Cik viegli ir padoties un pateikt "negaidi no manis neko, jo dejot es neprotu!" Nemēdz būt "es neprotu", mēdz būt "es negribu", vai ne? Negribēšanai gan var būt visādi iemesli. Tomēr citās dejās gan mēs improvizējam.
Un kas teica, ka dejot to pašu deju mazliet citā stilā izskatās slikti? Kas teica, ka kāds obligāti padomās, ka mēs gribam izcelties (kaut gan nav īsti ar ko)? No visa pūļa, kas tovakar salasījās pie De Rome, visi, kas mācēja tango, piedalījās milongā, pārējie skatījās. Visiem tiem, kas nedejo, dejojošie jau izskatās mazliet pēc supermeniem, tie netiek šķiroti labāk-sliktāk. Visiem tiem, kas mācījās citā skolā, cits dejas stils izskatās pat pakāpienu augstāks par savu, tas no personīgās pieredzes. Un pat riktīgi profiņi nepadomās neko vairāk par to, kas mēs vienkārši esam mācījušies citur. Un par to, ka izcelties nav ar ko, nav taisnība. To tango, ko mēs esam mācījušies, mēs protam tīri neslikti, jā. Starp citu, tur bija gan viens pāris (kā parasti, ārzemnieki), kas dejoja citādāk, jo atšķirībā no citiem vakara milongero pie Aigara viņi nav mācījušies. Viņi izskatījās vislabāk!
Noslēgumā viesiem tiem, kas, tāpat kā mans partneris kautrējas dejot nepazīstamā vietā, izstāstīšu epizodi no vienas grāmatas. Puisis mācīja meiteni dejot, tieši tango. Un tad, meitenes tēvs (liels biznesa vīrs), redzēdams panākumus, piedāvāja viņai padejot kādā no viņa biznesa tusiņiem, izklaidēt cilvēkus, tā teikt. Protams, bailes, "nē, es nedejošu-es noteikti izdarīšu kaut ko ne tā kā vajag-un visi smiesies". Puisis lika viņai noskatīties kā viņš viens pats nodejo savu tango partiju un prasīja, kā ir? Viņa teica, super, es tā nemācētu... Viņš atbildēja, ka šī priekšnesuma laikā viņš apzināti ir izdarījis 24 kļūdas. Divdesmit četras!!! Viņa, kas šo deju pazīst, neko neievēroja. Kādeļ lai kaut ko ievēro tie, kas deju nepazīst? Tā kā sirdsmieru un uzdrīkstēšanos, kolēģi!
P.S. Redzēju arī pazīstamas sejas, bet atkal ne uz deju plača, nu kas tas ir!
Atbildes uz jautājumiem un citas gaišas domas par dejām, vīriešiem un "hemofrodītiem" (sic!)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru