Tauta un tās pop varoņi

Neesmu īsti ne mūzikas kritiķe, ne "Prāta Vētras" lielā pārzinēja, ne pat aktīvā koncertu apmeklētāja. Tāpēc tā nav nekāda koncerta recenzija, bet tā iedvesmotās domas par tautu, kurai es īsti neesmu piederīga, bet kurai, nebūdama īsti piederīga arī ne pie vienas citas tautības, vislabāk esmu adaptējusies un ar kuru vairāk nekā apmierinoši sadzīvoju.

Ikdienā, staigājot pa Rīgas un citu Latvijas pilsētu ielām, latviešus tā īsti novērot nevar, jo pūlis ir pārāk miksēts, bet šie 45 000 cilvēku "Prāta Vētras" Mežaparka koncertā ir latviešu 21. gadsimta jaunatnes kvintesence. Un paši varoņi ir tās izcilākais paraugs. Un šie ir īpašības vārdi, ar kuriem es raksturotu šo tautību:

Laipna
Un akmens starp uzacīm katram, kas apgalvo pretējo. Akmeni Īrijas latvietim, kas melo, ka reti kurš atsaka 'paldies' veikalā pie sīknaudas izdošanas - man personīgi to saka visi, bet šādas insinuācijas dzirdot turpmāk, es uzsākšu pētījumu par to vai "paldies" saka arī citiem. Akmeni Latvijas latvietim, kas sūrst par cilvēku norūpējušos sejām ielās - ziemā un pilsētas centra ielās darba dienas vidū, hā, bet ko tu gribēji! Akmeni Amerikas latvietei, kas dižojas ar Štatu "soooorvis", tādu, kāda pie mums neesot. Nav nekāds pieklājības rādītājs jūsu soooorvis par naudu! Toties šāds rādītājs ir kādas latvietes teiktais pārpildītajā tramvajā ceļā uz Mežaparku: "Es šausmīgi atvainojos, es nekādā gadījumā negribēju Jums iesist!" Un šāds rādītājs ir apsarga pantiņš "Lietussargus uz žoga, somu lūdzu atvēriet - visas pistoles ārā, čiekurus arī!" Čiekuru prikols PV koncertā ir īpaši sirsnīgs.

Kaimiņus mīloša
Es ironizēju. Drīzāk būtu teikt "lielajam brālim līdzināties griboša"... Nē, sanāca ļauni. Apdāvināta attiecībā uz svešvalodām? Atkal ironiski. Laikam, šeit bez ironijas iztikt nevar. Vārdu sakot, latviešu mīļākā PV dziesma ir "Скользкие улицы", to pat nācās atkārtot.

Romantiska
Neskatoties uz to, ka PV visādi lika uzsvaru uz "Manas dziesmas" kā uz īpaši tautiskās dziesmas, neskatoties uz piariski-patriotisko "Welcome to My Country" dziesmu un tās klipu, manuprāt īstā latviešu himna PV izpildījumā ir man nemīļais "Spogulītis". Biju ārkārtīgi izbrīnīta, ka koncertā to nespēlēja. Rezerves himna ir "Rudens", kuras piedziedājums gan man šķiet viens no PV skaistākajiem un romantiskākajiem gabaliem.

Ļauno neturoša
Domājat, starp koncerta apmeklētājiem, kas skandināja "Vaira! Vaira!" pie VVF uzstāšanās kopā ar nacionāliem varoņiem, bija kāds, kurš teica "es neaplaudēšu, es nedziedāšu, es Vairu nemīlu"? Man šķiet, ka lielākā daļa jau ir aizmirsusi pat to, ka VVF ir bijusi arī mūsu prezidente - tagad tā ir vienkārši mūsu Vaira. Jau mūsu, ne vairs kanādiešu, un ir aizmirsts viss, kas savulaik tika rakstīts politisko ziņu komentāros.

Lepna par saviem varoņiem
Jo tikai lepojoties savus varoņus izrāda bērniem. Un bērnu tur bija lērums - simti bēbīšu ratiņos, ar rokām mājoši ķipari, pirmsskolnieki vecākiem uz pleciem, visus dziesmu tekstus zinoši skolnieki... Būdama mamma, es novērtēju vecāku motīvus, kas liek tiem uz izklaides pasākumu ņemt līdzi atvases.

Kopumā esmu pārsteigta par to cik civila ir mana valsts un par to cik sirsnīgs var būt koncerts, un otrādi. Es galīgi iešu vēl.

---

Un tagad viena paša koncerta recenzija A. Veitnera izpildījumā