Attaisnojumi-2

Baseina saunā noklausījos divu sieviešu sarunu 'es īsti nevaru peldēt, man kāju rauj krampī'. Nu jā, ja krampī, tad jau gan.

Nesen lasīju interviju par pāri, kur vīrietim nav rokas, bet sieviete tikko pievarējusi vēzi. Un abi skrien maratonus. 

Un tagad man darba procesā ir fima Harry's Arctic Heroes, kur Lielbritānijas mantinieks Harijs savāc četrus ievainotos karavīrus, un tie dodas ar slēpēm uz Ziemeļpolu. Vienam mugurkauls bija izjaukts detaļās (ārsti teica, ka pats nekad vairs nestaigāšot), vienam nav kāja, vienam roka un vēl vienam roka paralizēta. Slēpo čali uz Ziemeļpolu.

...es īsti nevaru peldēt, man kāju rauj krampī...

Februāris, Get A Grip

Kas man šobrīd trūkst:

- zābaki tipa martens vai labi gumijnieki (parastie neder, crocs neder, daudz kas cits arī neder, vienīgā vecene iekš atverskapi.lv, kam ir pieņemami zābaki, neatbild uz vēstulēm)
- sniegs, lai varētu notikt Madonas slēpojums, ledus rogainings, vīra ikgadējais korporatīvais izbrauciens uz - Lido kalnu un izbraucieni uz Uzvaras parku
- lai mana mašīna brauc
- miegs
- nauda
- valentīndienas vai pavasara lielā balle
- lakstīgalas dziesma

Pietika vakar šo uzskribelēt kā punkti 1., 4. un 5. atrisinājās paši. 4 un 5, es gan pieļauju, ne uz ilgu, bet vismaz kaut kas.

Ko es darīju:

slidoju (un, pats par sevi, slēpoju)

tizlojos

pirku lakatus ar zebrām (ej uz stokmanu, pielaiko tur dārgus skaistus lakatus a-la nedasistā odrija, bet nopirkt negribas, jo no garlaicības muti rauj krampī. Un te ieej jauniešu veikalā, kur pa miskates cenām pārdod miskastes kvalitātes drēbes un aizej ar akmanasšausmas viskozas lakatiņu, bez kura dzīvot nevar, jo zebras! krāsas!)

izpārdevu vīra apavus

dzēru rīslingu pilsētas rogainingā (izmetot nelielu 20 km riņķīti pa Rīgu)

un kaķi, kā parasti, visu nogulēja:

Janvāris Sasalušais sporta daidžests

Sports manu organismu ir galīgi sajaucis: pirmkārt, es tagad nesaprotu, kad neesmu vesela. Normāli, cilvēkam ir Iesnas. Jā, ar lielo burtu. Vai Kakls sāp. Vai Klepus. Vai Temperatūra. Man ir viegli nesaprotami pusdranķīga sajūta. Pēc 3 dienām pusdranķīgas sajūtas es jau pēc loģikas izsecinu, ka man deguns ir nedaudz ciet un vispār kāds vīruss nedaudz ir iemitinājies. Bet mans organisms vairs nedod par to nekādu ziņu, tikai vieglu sagurumu, ko es parasti norakstu uz miega nepietiekamību.

Otrkārt, šonedēļ jūtos tā, it kā nebūtu vispār neko sportojusi. Neko, pavisam. Un ēdusi tortes, jo liekas, esmu pat pieņēmusies pāris kilo. Objektīvi nekā nav. Un 'neko neesmu darījusi' ir nedēļas laikā divi peldēšanas treniņi, viens slēpošanas un viena joga. Es saprotu, kā cilvēki nonāk līdz dzīvei, kur viņi katru dienu nedaudz paskrienas kilometrus 10-20. Tas pēc brauciena uz darbu abos galos ar riteni kopsummā 20 km.

Treškārt, joga. Paņēmu atkal no duāla garminu, uzliku un uztaisīju Jillian Michaels Yoga meltdown otro līmeni. Pulsometrs mani ļoti apvainoja. Pateica, ka esmu iztērējusi 54 kalorijas. Paskatījos, kāds pulss ir bijis. Max 118, vidēji 90. Es kad stāvu un skaļi runāju, man pulss ir 90. Un es te esmu rādījusi, kādas pozas tur jāieņem un tad tajās ir jākustās. 54 kalorijas. Tā apvainojos, ka gāju gūglēt 'Jillian Michaels YM heartrate'.  Cilvēki ir stāstījuši, kā noelsušies, vingrinājumus taisot un kāds pulss tiem ir bijis. Aha, zinu, 90. Tagad nesaprotu, esmu tik advancēta tajā jogā, ka man tas vairs neko nedod vai arī tik slikti taisu, ka man tas neko nedod. Nu, otrais gan man neliekas patiess. Nezinu.

Man ir elektriski mati un sausa āda un vislabprātāk es līdz aprīlim nosēdētu baseinā un saunā. Un šī vēlme no gada uz gadu atkārtojas ap šo laiku. Ideāla ziema ir -5 un dziļš sniegs. Cerams, kaut kas tāds tuvākajā laikā arī būs. Neslēdziet vairs to sauso saldētavu.