Rāda ziņas ar etiķeti Modes smalkā regulēšana. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Modes smalkā regulēšana. Rādīt visas ziņas
15.4.19
2.10.18
October
PS Viņi visi nez kāpēc liek bildes, kur cilvēkiem zem džempera uzvilkts krekls. Kāpēc? Tas ir neērti (un man arī ne pēc kā neizskatās)!!!111
9.4.18
High 2
 |
| High by Claire Campbell |
Pēc pavasara noteikti pienāks arī vasara. Kas dīvaini, iepriekšējo High setu, kad es to publiskoju, man gribējās visu izkrāsot krāsainu. Tagad man gribas nēsāt visu kā ir, melnu. Un, lai gan melnais periods man joprojām nav beidzies, vasara pieprasa citas krāsas. Un man beidzot ir apnikuši džinsu šorti. Par svārkiem un kleitām es stipri šaubos, jo šobrīd es jūtos arvien mazāk sievišķīga, bet... Man varētu rasties vēlme tos nēsāt ar linu biksēm un ar džinsiem. Vēl saspraust tos ar spraužamadatu negaidītās vietās. Nopirkt bikšturus. Un, protams, basenes arī vajadzēs. Un kedas. Īpaši mani uzrunā tas, kā samērā izejams tērps šeit tiek papildināts ar iešļūcenēm.
Nez kāpēc sagribējās atcerēties šos manus ierakstus:
TomboyStila noteikšana
17.3.18
11.11.15
26.10.15
Rudens nav iemesls skumt
Юрий Коваль.
Осеннее котяро
Падают листья на землю и на кота. А кот караулит, подстерегает и вдруг бросается на падающий лист, прихлопывает его лапой и грозно грызет. Ему кажется, что это такие воробьи разноцветные.
«Глупое осеннее котяро, - думаю я. - Листья с воробьями путает».
А кот заметил, что я про него думаю, и затаился.
Падают листья, заваливают кота.
«Эх, и сам-то я, как опавший листок, - грустит кот. - Печально на душе, тоскливо».
«Какой листок? - думаю я. - Вон какая морда толстая да усатая».
«При чём здесь морда? На душе тяжело. Лежу вот под листьями, грущу».
«Чего ты грустишь-то, котяро осеннее?»
«Жалко как-то… Вот и птички улетают… Вам этого не понять».
До вечера лежал кот в подсолнухах, печалился.
Похолодало. Вскочил кот, выгнул дугою спину, фыркнул и помчался в дом. Сразу полез на печку.
«Хватит мне быть осенним котом, - ворчал он. - Стану теперь зимним».
В эту ночь и выпал первый снег.
25.7.15
Citāda vasara
Visiem sestdiena kā sestdiena, tikai man parasta vasaras diena. Aizsūtīšu bērnu uz klasesbiedrenes dzimeni un, pirms ķerties klāt darbam, aizšaušu pa veikaliem. Bet rītu es pavadīju, pētot visādas pērles, pēc kurām man būtu jāvadās. Jo šovasar (un arī rudenī) aktuāls ir ne tikai skaistums, bet arī tilpums.
Bildes no pinterest
31.10.14
Ugi
Kaut kad taču būs arī apkure, vai ne? Citādi, es mājās atrodos šādā paskatā jau pusotru mēnesi. Apakšā zem vilnas džempera un treniņbiksēm man ir termoveļa un vēl viens vilnas džemperis. Šalli es neņemu nost nekad. Labākais pirkums šogad ir totāli ugi! Drīzāk gan, pseidougi, bet tās man nav staigāšanai pa sniegu, bet mājas čības. Vispār, būtu uzreiz aizdomājusies, staigātu tādos pseidougos jau septiņus gadus. Arī tad, kad mājās ir silts, grīda mums mēdz būs auksta līdz klepum.
Jā, bet ārā man ir tieši tādi zābaki.
10.10.14
Un atkal garo svārku motīvs
Meklēju sev garos svārkus. Atkal, jā. Sākās viss ar to, ka vajadzēja sameklēt garos melnos, tādus, lai var vilkt gan vienus pašus, gan kā apakšsvārkus. Rakājoties pa pakaramajiem vietējā RDA, nejauši uzgāju kaut ko negaidītu. No linu un kaut kā vēl sajaukuma, diezgan biezus un cietus, bet vienlaicīgi kuplus un plandošus, neuzkrītošā zilā krāsā - tas ir, ne gaiši zilā un ne tumši zilā un ne zilā, bet tādā kā zilpelēkā, ļoti pašpietekamā krāsā, ar sīkiem sīkiem aplīšiem nosētus. Garumā līdz pusikram, līdz tai vietai, kur sākas mani jaunie šņorzābaki. Ņemu!
Un otri - melni, gaisīgi, līmeņoti, ļoti čigāniski, vietām tas auduma pat spīdīgs, bet vietām - caurspīdīgs. Gan apakšā var, gan tāpat... Arī ņemu! Tikai pirmdien, tagad nav naudas galīgi.
Nu ko, pirmdien nebija ne vienu, ne otru. Ja godīgi, gāju vēl divas reizes skatīties, varbūt, vienkārši neatradu? Nē, nav. Kā izrādās, ne es viena te esmu tik gudra.
Un tā es turpinu staigāt, cilāt visus svārkus pēc kārtas un meklēt kaut ko, kas būtu tikpat trāpīgs kā tie divi, ko palaidu garām. Īpaši tie zilie. Un viss, ko esmu redzējusi līdz šim - simtiem svārku, garu un pusgaru - besī ārā! Visi viņi ir tādi, meh. Svārkiem nav jāatvainojas, nav jāpiesedzas, nav jācenšas būt pieticīgiem vai sievišķīgiem! Svārki ir sievišķīgi jau no tā vien, ka viņi ir svārki, tāpat kā jebkura sieviete. Tikko to sāk pasvītrot ar kruzuļiem un volāniņiem, es eju prom.
Ja uz svārkiem ir puķes - tas ir tāpēc, ka viņas tur grib būt, nevis tāpēc, ka 'puķes ir sievišķīgi'. Sievišķības pasvītrošana ir izmisums. Skaties - man ir dekoltē, tas ir skaisti, man ir puķes, tas ir sievišķīgi, ko vēl tu gribi?! Bet tas nav tas. Labo piemēru reiz redzēju vienai meitenei ar rožu svārkiem - tās rozes gāza nost no kājām, viņas gan bija viens vesels ar saimnieci, gan vienotas pašas par sevi. Nekādu mērķu un nekādu attaisnojumu, tikai rozes.
Ja svārkiem ir rūtis, tad tas ir tāpēc, ka viņas tur ir un grib būt, nevis tāpēc, ka 'uztaisīsim rūtainus svārkus...' Daudzpunkts tur ir tāpēc, ka tajā brīdī taisītājs nobijās, un rūtis palika vidēja izmēra - nevis sistemātiski sīkas un nevis drosmīgi izteiktas, bet tā... 'mums ir rūtiņas, tas ir moderni'. Tad kāpēc jūs gribat viņas noslēpt?
Tas pats attiecas uz platumu un garumu - es neņemu neko, kas cenšas noslēpties un palikt nemanāms. Jo tad apģērba gabals tiešām paliek nemanāms, bet manāms paliek tas, ka viņu cenšas padarīt nemanāmu. Bet apģērbam ir jādzīvo pašam par sevi, tikai tad viņā dzīvo arī saimnieks.
Pagaidām esmu atradusi vienus, melnus, ar sīkām krāsainām pērlītēm un līmeņu robežām. Garus, var gan augšā, gan apakšā. Vairāk nekas nav iemeties acīs, atskaitot vēl vienu oranžo džemperi (tas būs jau ceturtais?) Un es daudz ganos Gudrun Sjödén mājaslapā.
13.8.14
Canicule
Atceros, 2010. gadā mēs braucām ar laivām, un es smējos par latviešu sievietēm, kuras prot saģērbties atbilstoši jebkurai zituācijai. Ja uz laivām - tad viņām ir cepure ar nagu, bet vakarā, kad paliek auksti, viņas uzvelk treniņbikses. Es toreiz tinu ap galvu košu lakatu un vilku vīra linu bikses, bet vakarā uz tām biksēm uztinu to pašu lakatu. Nu ko, tagad man ir divi (!) t.s. galvas nagi (bez pašas cepures gan) un piecas (!!!) treniņbikses, kas nemaz nav paredzētas sportošanai, bet nēsāšanai tāpat. Sliktāk, divas no tām es tiešām nēsāju. Bet tas viss tikai tāpēc, ka tagad man ir arī vesels plaukts, piebāzts ar dažādu sporta apģērbu, un to es arī lietoju katru dienu.
Bet izvilkumu es gribēju par ko citu. Man te bija smukās bildes:
Tad es iedomājos pagūglēt tās bildes, lai atrastu pirmavotu. Tagad varu publicēt pilnu sesiju:
Miss Vogue: Canicule — Vogue Paris [Jun 2013]
Ļoti skaisti raksturo manu šībrīža tuvāko stilu (kaut arī joprojām gribas pateikt 'muti aizver!', jo tas lētais seksaūls te galīgi neiederas). Nja, man ir arī tāds krekls, tādas jostas, tāds tīkliņdžemperis, tādi šorti kā viņai bikses un tāda kleita kā viņai kombinezons. Tāda frizūra, tāds iedegums un tāda seja, tikai muskuļi uz rokām man ir izteiktāki (es labi apzinos, kā man ir veicies ar garo augumu un proporcijām, un to, ka starp manu iekšējo pasauli un izskatu nav nekādas pretrunas).
Un te viena stiliste tieši izskata šī stila pamatus un kā apspēlēt 'stipro sievišķību', kā viņa to sauc. У меня умная голова и жесткий характер, но при этом никакого желания соперничать с мужчинами.
4.7.14
11.4.14
Second watch
Sapratu tagad duālu. Meklēju pulksteni - nomocījos. Nē, man neder klasiskie sieviešu pulksteņi. Man neder klasiskie vīriešu pulksteņi (atšķirībā no džinsiem). Pirmie principā neder, otrie - visi ir par lielu. Ir beidzot kaut kas, ko es negribu lielu. Nu, vienu-divus no visa apskatītā pieņemt varētu, bet to es nevaru atļauties. Ir trešais variants - bērnu. Vai ne? Galu galā, tieši to par manu jauno pulksteni padomāja vīrs, kurš nekad ne ar auss galu nav dzirdējis par swatch.
Jo Swatch nav īsti pulkstenis. Tā ir dzīves uztvere, tas ir raksturs. To gan saka itin par visiem aksesuāriem, bet tomēr - kurš izvēlās šādus pulksteņus? (Tie ir daži gabaliņi no visa viņu milzīgā piedāvājuma, sākot ar 1983. gadu - tagad ir iepējams nopirkt visus modeļus, arī senākos - tie daži modeļi, kas mani aizķēra momentā, kurus es nedomājot mestu iepirkumu grozā un ne sekundi nenožēlotu).
Nu kurš?
Tas, kura daba izpaužas šādi:
Domāju, arī mans vīrs, uzmetot skatu uz visu šo krāsu orģiju, pateiks 'jā, tas ir absolūti par tevi'.
Starp citu, divi mani vienīgie pulksteņi, kurus es atceros (atskaitot tos divus elektroniskos, kas man bija 9-10 gadu vecumā, balto un zilo), ir bijuši svoči. Gaiši zaļais skin un pēc tam Irony izlaiduma - ļoti sievišķīgs un man viņš nepatika, jo nopirku es viņu 'sievietei klājas nēsāt piedienīgu pulksteni' slimības lēkmē. Slimību es saķēru strādājot kazino - tur galu galā klientiem ir pieņemts mētāties ar naudu uz visām pusēm un izrādīt, cik tev ļoti viņu nevajag, nu, un dīleri galu galā arī ar to saslimst (ako es sliktāks? saģērbšos tā, lai visi domā, ka biezais). Jā, bet mana daba tāpat mani ievilka swatch veikalā, un sanāca kompromiss. Un kompromiss jau nekad nevienu neapmierina.
Lūk, tagad mana daba ir izdarījusi to pašu. Mans pirmais ir 1993. gada Cuzco (pēdējais trešajā bildē). Bet tā kā no ieraksta nosaukuma izriet, ka tam nav jābūt vienīgajam (dabiski, kā te var izvēlēties vienu?), tad es pēc tam paturpināšu. Jo, tiešām, kā te var apstāties?
Visu skaistumu var iegādāties te: Swatch and beyond PS Vīrs jautāja, ko tad es viņam tādu nedāvināju? Bet mans vīrs ir vienāds ar funkcionalitāti, kas ir pilnīgi pretējā skalas galā no swatch, vai ne? Un es esmu vienāda ar, atvainojiet par klišejām, brīvo garu un ironiju.
PPS Var mēģināt izrunāt šo:
Three switched witches watch three Swatch watch switches. Which switched witch watches which Swatch watch switch?
Abonēt:
Ziņas (Atom)
LinkWithin
