Tagad piedaloties īstajās sacensībās (atšķirībā no kopskrējieniem), dažas lietas kļuva daudz redzamākas. Pirms pirmajām sacensībām duāls teica, ko es tur stresojot, tak pirmās sacensības. Nu, peldēšanā tas ir mazliet citādāk nekā, piemēram, skrienot 5 vai 10 km Nordea maratonā vai Nike Riga Run. Tur startē milzīgs pūlis, viņš arī finišē. Uz tevi tur neviens neskatās, neviens nepēta tavu rezultātu un nesalīdzina ar citiem - vai tu atskrēji kā tas, kuram ir 38. dzimšanas gads vai kā tavi vienaudži. Tur vispār neviens nezina, vai tu esi finišējis un neuzzinās, kamēr pats visiem nepastāstīsi. Bet te - tu startē kopā ar - maksimums - 5 cilvēkiem. Viens no kuriem ir sporta meistars. Jūs visi darīsiet vienu un to pašu, un uz jums skatīsies visi. Skatīsies un domās - ja neproti peldēt, ko atvilkies? Jo te nav labdarības skrējiens, bet oficiālas sacensības - rādi nu, ko māki!
Otrais - šeit ir kaudze lietu, ko var salaist grīstē un tikt diskvalificētam. Grūti paskaidrot, bet
lūk te, piemēram, ir par pagriezienu uz muguras. Savās pirmajās sacensībās man nācās peldēt 50m uz muguras (tas ir, ar pagriezienu), un peldēšana uz muguras nav mana stiprākā puse. Būtu mana izvēle, es nekad nepeldētu uz muguras. Tāpēc es arī stresoju.
Tagad es zinu, ko nozīmē sportistu izteiciens 'viņš psiholoģiski nevelk'. Daudzas reizes dzirdēju to no vīra drauga-tenisista un brīnījos - ko nevelk? Sāk raudāt un aizskrien prom, vai? Ne gluži, bet uz to pusi. Pirmkārt, es tik ļoti nejūtos pārliecināta, ka kaut ko nesalažošu pie starta, pagrieziena un finiša, ka sāku piebremzēt, lai varētu pārliecināties par savām darbībām. Vēl aiz psihošanas var neredzēt, kur peldi, ienesties celiņā vai bortā (kā tas ir gadījies Barbaras treneres vīram). Nu, vēl var pazaudēt cepurīti, brilles vai apenes pie starta (arī ir gadījies daudziem). Un otrkārt, es savām acīm esmu lasījusi, ka uz nervozēšanas pamata augšstilbu muskuļi atslābst, un, protams, tas arī ietekmē tavu kustības ātrumu.
Un jā, ja tajos skrējienos man galvenais mērķis ir noskriet un palikt dzīvai, tad šeit es eju uz rezultātu. Jo es sevi nepozicionēju kā profesionālu skrējēju, bet kā peldētāju gan.
Starp citu, pārskatot savus 90.-91. gada diplomus es nobrīnījos par tempu. Toreiz man likās, ka es nemaz tik labi nepeldu. Nu, esmu labākā starp vienaudžiem, bet kas tie vienaudži ir? Mani grupas biedri? Padomāsi, konkurenti. Bet tagad man ir iespēja salīdzināt ar reālu laiku. Piemēram, mans labākais (cik atceros) rezultāts 100m brasā bija 1:28,0. Tagad, aiz tīras intereses, vēl pirms visām sacensībām, es treniņā uzņēmu laiku, lai vismaz zinātu, kā ir. Un es domāju, ka tagad nu gan es peldu ātrāk kā bērnībā - es taču esmu kļuvusi spēcīgāka un lielāka! Nu lūk - 1:51. Minūte piecdesmit viens!!!! Peldēšanā 20 sekundes ir tas pats, kas skriešanā 20 minūtes! Jo lielāks ir mans lepnums, ka jau pēc pāris mēnešiem intensīvu treniņu es varēju nopeldēt ar 1:35, un tas ir jau tikai 7 sekundes līdz pašas rekordam. Un tomēr, vēl ir tās 7 sekundes līdz viņam. Nemaz es tik slikti nepeldēju toreiz, tagad es redzu, ko tas ņem, lai nopeldētu ar tādu laiku.
Jo vairāk, es iedomājos, kādu lepnumu vajadzēja just treneriem, kad viņu audzēkņi uzrādīja šādus rezultātus. Mūsējais treneris it kā neskaitījās no labākajiem, bet rezultāti mums tomēr bija līdzvērtīgi citiem, tipa labāku treneru audzēkņiem.
Vēl tomēr ir interesanti, ka skriešana man kā toreiz bija grūta un lēna, tāda man viņa ir arī tagad. Toties peldēšana nekad nesagādā īpašas pūles (nē, nu labi, kad es peldu sacensībās uz maksimālā, man brīžiem ir sajūta, ka krampī rauj visu ķermeni - pat ne atsevišķas daļas! - un ka es sadalos miljonos gabaliņu, un ka manī beidzas jebkāds spēks. Un jā, pēc tam ir grūti pat izkāpt no ūdens). Es domāju, ka bērnībā nodarbojoties ar noteiktu sporta veidu, tavs ķermenis viņam pielāgojas un attīstās atbilstoši. Attīstās atbilstošas muskuļu grupas un elpošanas tehnika, un tas viss ieguļas tik dabiski, ka panākt to pašu lielākā vecumā ir ļoti grūti, ja ne neiespējams. Tas atkal pie jautājuma, ka vieglāk būvēt no nulles, nekā labot jau esošo.
Tā kā ies papeldēt, Amber Cup nav aiz kalniem.
