Emm... es jau kādreiz teicu, ka Nataša Laurel ir ģeniāla stiliste. Nē? Pateikšu. Tas, kas man liek ar spiegšanu sajūsmināties par viņu, ir viņas bagāža. Stilists bez bagāžas klientam, ziniet, iesaka iekāpt futlārī. Cilvēks bez bagāžas filozofē uz tukšas vietas un izdara skaistus lielus, vispārīgus secinājumus no sērijas "zeme ir apaļa". Cilvēkam bez bagāžas visu laiku ir jāizgudro ritenis. Cilvēks ar bagāžu riteni neizgudro, viņš ar to brauc, var arī jums iemācīt. Pārējā laikā viņš rakņājas pa savu bagāžu vai papildina to (tas jau gan kā kuram patīk), bet es esmu liela svešas bagāžas pētīšanas cienītāja. Jā, tā starpība starp cilvēku ar bagāžu un bez, ir tik skaisti redzama bijušajā Rukšānes Sestdienas slejā. Kad Rukšāne beidzot ir izrakstījusies tik tālu, ka viņas sleju tagad raksta visi pēc kārtas, tajā skaitā Naumanis, kura bagāžu es ar lielu interesi apskatīju. Reta veiksme. Vēl retāka veiksme, kad lasot par vienu lietu, kuru mīli, no kāda cilvēka, kas patīk, ieraugi atsauci uz citu ne mazāk mīļu un vērtīgu lietu. That's probably the nerdgasm as it is. (c)paola_maldini
27.7.10
Vasara
Ir dažas labas lietas vasarā (dažas, tādas kā rotavīruss, ir sliktas, jā).
Bijām te uz upes, un no četrām laivām vīrs izvēlējās īsto. Nezinu, vai ar nolūku, vai tā atkal ir likteņzīme. Nosaukums. Yep.
Un šis ir pierādījums, ka izvēle BIJA.
Vēl ir varavīksne dārzā, vīnogas, kas beidzot ir uzaugušās uz sienas un jau skatās manā guļamistabas logā, vasaras pamatēdiens, "kā var strādāt tādos apstākļos" un vēl tanlines, slapjie mati un lakats.
Un noslēgumā par laika ziņām. Es teiktu urā!, ja vien tas nebūtu gļuks.
20.7.10
Ārpustirgus sievišķība
Rakstīju es kaut kad par savu personības dubultošanos. Bet pēdējā laikā man nāca atklāsme, kas man ir ar tiem svārkiem. Ir tas, ka "svārki ir smuki, tu esi smuka un meitene svārkos - tas ir smuki". Man ir laba stāja, nav problēmas, kur likt rokas un kājas, tāpēc svārkos un kleitās es izskatos adekvāti, cilvēkus nebiedēju un pat nejūtos neērti. Bet lieta tāda, ka labi kleitā izskatās mani dabas dotumi, bet visa mana harizma tajās pazūd. Pareizi, nafig harizma, ja pupus un kājas var apskatīt. Bet kur tā izceļas visspožāk, tas ir šādā prikidā:
Un abas šīs pozas ir man dabiskas un piemērotas. Ne tikai tāpēc, ka ērtas. Tam, lai meitene skaisti izskatās tādā pozā, viņai ir jābūt pietiekami gara auguma, ar taisnu muguru un iedzimtu laisku nevižību. Būtu labi, ja viņai ir skaisti sievišķīgs augums un pareizi sejas vaibsti, jo tad nerodas aizdomas, ka ar tādu attieksmi un apģērbu viņa cenšas kaut ko kompensēt vai nomaskēt. Nē, tā ir apmierinātība ar savu izskatu augstākajā pakāpē. Man tāda, starp citu, īpaši asi uznāk, kad jūtos sievišķīgi piepildīta. Tikko kaut kas trūkst, prasās pēc papēžiem un kleitas. Jā, ar pareizajiem dotajiem sanāk kā reiz tāds elegants huligānisms.
Ja man vajadzētu iet uz biroju katru dienu, es galu galā nonāktu pie krekliem, vestēm un vaļīgām biksēm. Un rokas visu laiku turētu kabatās. Nedasistās odrijas un modes ikonu vergi uzreiz piesauktu viņu.
Bet tas ir pārāk pielaizīti, pārāk uzkrītoši, pārāk "sekss un smokings". Man nav vajadzības pasvītrot seksu ar smokingu un skatienu, pasvītrot un izaicināt vispār nav manā dabā. Es esmu partneris, nevis izaicinājums. Bet tomēr, plikais "zeņķis" arī nav gluži tas, ko es gribu teikt ar savu izskatu. Jo es jums te neesmu nekāds zeņķis, bet padzīvojusi sieviete ar vezumu atbildības uz pleciem. Un apģērbam nekādā gadījumā nav jānorāda uz to, ka es slēpjos no dzīves reālijām tēlojot bērnu (nav būtiski, kura dzimuma bērnu). Jo es neslēpjos.
Šāds apģērbs ir līdzeklis, ar kuru es gribu parādīt, kā trīsdesmitgadīga sieviete ar lielu atbildību nes to savu atbildību un visu savu dzīvi - viņa to dara kā puika. Jo to var darīt kā dāma. Kā maza meitene. Kā īsts vīrs. Kā zirgs. Kā gribi. Es to daru kā puika.
Tagad jautājums. Uz ballēm man tomēr ir jāiet. Ko man ģērbt mugurā? Uzreiz atkrīt visi phoney aksesuāri tipa cepures, smokingi un bikšturi. Bikses gan arī. Jo es tur eju nevis pie letes skaisti pīpēt ar iemuti, bet dejot. To darīt ar iemuti, bikšturiem un cilindru ir afigenna neērti. Bet man ir doma, ka šis man varētu būt zināmā mērā glābiņš.
17.7.10
Jūlijs
Vasaras kvintesence. Es stāvu mitrā vannasistabā (jo apkure ir atslēgta, tāpēc te ir permanents mitrums), ar rokām atspiedusies pret vannas malu, gaidu, kad bļodā ar drēbēm satecēs ūdens, lai var izskalot (daudzām vasaras drēbem patīk mazgāšana ar rokām, pārējās dažādu iemeslu dēļ prasa Vanish), pagriežu galvu, lai aizgaiņātu odu (komentāri lieki) no sava kailā nosauļotā (komentāri lieki) pleca. Kājas ir šausmīgi netīras (Džerijs Grieķijas mājā aiz sevis atstāja rozā pēdas, bet mūsu platuma grādos pēdas ir melnas), toties nagi lakoti.
Starp citu, nagi lakoti ir daudzām, bet labs pedikīrs neglītas pēdas neglābj. Es, kā zemākās pakāpes pēdu fetišists, iebilstu pret šādu paviršu attieksmi. Neviena sevi cienoša sieviete, apzinoties, ka viņai ir nepievilcīgas kājas vai krūtis, nemēģinās tās uzkrītoši izlikt publiskai apskatei, vai ne? Tad kāpēc, ja kādai ir gari, šķībi, neveikli kāju pirksti, kas katrs skatās uz savu pusi, viņa uzskata, ka ir normāli nolakot nagus sarkanus un visiem šo te lepni rādīt? "Nu tās taču ir tikai pēdas, visiem ir tādas!" Tas ir tikpat skaisti un seksīgi, cik pirsings plikā vēderā ar trīs riepām. Un reiz jau sāciet ievērot, ka visiem nav tādas pēdas, tās ir tikpat atšķirīgas kā sejas. Ir pēdas skaistas un ir tādas, kurām nevajadzētu pievērt visu klātesošo uzmanību. Jo visu jūsu neglītumu ievēro krietni vairāk cilvēku, nekā jūs iedomājaties.
Vēl biju pie upes, ievērtēju tanlines. Dzirdēju visādus stāstus par nūdistu pludmalēm un par "dabisko iedegumu bez strīpām". Manuprāt, iedegumā "bez strīpām" ir kaut kas pretdabisks. Tomēr, ir 21. gadsimts nevis laimīgie kailo cilvēku laiki. Mēs neejam iepirkties, pastaigāties, strādāt, whatever kaili. Nu neejam. Tad jau "traktorista iedegums" ir dabiskāks. Un ir kaut kas nebeidzami seksīgs tajā baltajā laukumā - ja jūs tiekat to redzēt, tad vai nu jums rāda kaut ko intīmu un citiem neparedzētu, vai nu jums paveicās laimīgi noķert momentu to ieraudzīt. Iedeguma līnijas ir individuālas, bet vienmērīgs brūnums, kur acij nav aiz kā aizķerties - ir tāds "ok, whatever, what else you've got".
PS Bet vispār jūlijs padevies godam, až jumtu rauj nost no karstuma, kafijas, darba apjomiem, smiltīm, ūdens un kopējiem panākumiem. Tagad man ir nepieciešams viena komentāra pie Maldini tiešvārdu pārfrazējums: "tu esi palikusi ļoti burvīga ar visu enerģētisko bumbu, tanlines un sarkano laku, bet jumts cilvēkam jūlijā nav vajadzīgs".
Starp citu, nagi lakoti ir daudzām, bet labs pedikīrs neglītas pēdas neglābj. Es, kā zemākās pakāpes pēdu fetišists, iebilstu pret šādu paviršu attieksmi. Neviena sevi cienoša sieviete, apzinoties, ka viņai ir nepievilcīgas kājas vai krūtis, nemēģinās tās uzkrītoši izlikt publiskai apskatei, vai ne? Tad kāpēc, ja kādai ir gari, šķībi, neveikli kāju pirksti, kas katrs skatās uz savu pusi, viņa uzskata, ka ir normāli nolakot nagus sarkanus un visiem šo te lepni rādīt? "Nu tās taču ir tikai pēdas, visiem ir tādas!" Tas ir tikpat skaisti un seksīgi, cik pirsings plikā vēderā ar trīs riepām. Un reiz jau sāciet ievērot, ka visiem nav tādas pēdas, tās ir tikpat atšķirīgas kā sejas. Ir pēdas skaistas un ir tādas, kurām nevajadzētu pievērt visu klātesošo uzmanību. Jo visu jūsu neglītumu ievēro krietni vairāk cilvēku, nekā jūs iedomājaties.
Vēl biju pie upes, ievērtēju tanlines. Dzirdēju visādus stāstus par nūdistu pludmalēm un par "dabisko iedegumu bez strīpām". Manuprāt, iedegumā "bez strīpām" ir kaut kas pretdabisks. Tomēr, ir 21. gadsimts nevis laimīgie kailo cilvēku laiki. Mēs neejam iepirkties, pastaigāties, strādāt, whatever kaili. Nu neejam. Tad jau "traktorista iedegums" ir dabiskāks. Un ir kaut kas nebeidzami seksīgs tajā baltajā laukumā - ja jūs tiekat to redzēt, tad vai nu jums rāda kaut ko intīmu un citiem neparedzētu, vai nu jums paveicās laimīgi noķert momentu to ieraudzīt. Iedeguma līnijas ir individuālas, bet vienmērīgs brūnums, kur acij nav aiz kā aizķerties - ir tāds "ok, whatever, what else you've got".
PS Bet vispār jūlijs padevies godam, až jumtu rauj nost no karstuma, kafijas, darba apjomiem, smiltīm, ūdens un kopējiem panākumiem. Tagad man ir nepieciešams viena komentāra pie Maldini tiešvārdu pārfrazējums: "tu esi palikusi ļoti burvīga ar visu enerģētisko bumbu, tanlines un sarkano laku, bet jumts cilvēkam jūlijā nav vajadzīgs".
14.7.10
I write like a butthead
Vobšem, es viņam piestādīju 5 gadus vecu e-vēstuli uz štatiem. Tagad vēl fanoju par savu toreizējo angleni, kas bija tikpat dīvaina, cik tagad ir mana latviešu valoda. Anglene tagad man vairs nav, runāt un rakstīt es tajā neprotu, tikai lasīt fakin viasatu.
"Feels like a party here: nice virtual company, brightly lightened room, still few things to do and comforting feeling of being busy and of that I haven't been lazy today. Wait! Sunday's been VERY productive.1. Finished the statement for some application which always makes me sick. Is that because I am feeling like selling myself (my brain in this case), proving that I am worth someone's attention... The thing I hate the most, LOL. I am soooo arrogant to always think I am too good for everyone (except you which I am equally good for). But I have it finished and2. Even found a guy who luckily is an editor and he even checked the entire thing to fix my weird syntax. He just said I am not totally hopeless, just partially hopeless. And I suspect he didn't mean syntax.3. Made zact amount of money to finally get these cool glasses, so there is a hope for me to see the world in its real colors and not to look like a teacher. Yay!4. Cooked mushrooms yesterday and of course, left them in the oven for too long until the stink and smoke filled all of my house. Mushrooms were totally wonderful, almost swallowed my tongue. But the oven really needed some cleaning. Well, I cleaned it today and guess what???? This oven is not black as I thought, it was light grey! What things one can find out when creeping into the oven (how ambivalent)... Yeah, and I looked like a chimneysweep right after. Rather sexy.5. Answered a thousand of freaky mails from perverts, friends, tutors and just the guys. Rather annoying.Now about things I haven't done today.1. I haven't brushed. I can't. No, don't make me do this.2. Couldn't hold off watching two episodes of Sex and the City again. Watching??? Re-watching?? Re-re-re-re-watching? I have seen them for, like, 7 times each. I prolly need some medicine. Or a shag. Or shopping.3. Haven't said to myself "No, you are not going to write him anything. He hasn't been online." Ok, what I have said to myself in your defence was: "It's a night there where he is, you butthead! He can't be sleeping and chasing you at the same time". I have split personality."
5.7.10
Trendi
Ir trīs lietas, kuras man šogad šaumīgi gribējās un man ļoti piestāvētu un vispār. Bet tā nebūs, jo tie ir trendi, Trendi un TRENDI. Jā, tas tagad ir katrai otrajai un visos veikalos.
Meet number one.
No freepeople. Es martā pat gribēju pasūtīt, bet aprīlī iegāju kādā Rīgas veikalā, un jūnijā galīgi sapratu, ka nekā nebūs.
Number two.
No Ielu modes. Tā kā bilde ir tur, gaidiet Rīgā uz krūtīm uzvilktu harēmbikšu pieplūdumu, tas ir neizbēgami.
Bet kas par ideju. Un kas par izpildījumu.
Number three
Šausmīgi žēl. Man tik labi izskatītos īsās zilās linu bikses, šāds krekliņš, izlaisti izbalējuši mati un basas kājas. Eh.
Pārsitīšos tagad ar vienkārši baltu un zilu, bez pretenciozām strīpām.
Meet number one.
Number two.
Bet kas par ideju. Un kas par izpildījumu.
Number three
Pārsitīšos tagad ar vienkārši baltu un zilu, bez pretenciozām strīpām.
1.7.10
Guns Box
Vo. Kā es agrāk nezināju.
Jūtos kā iegājusi krogā un tur satikusi visus savus bijušos un esošos, kas tieši mani gaida, lai apsveiktu dzimšanas dienā. Ir vēl filma "Attitude For Destruction", no kuras visi šie labumi nāk, bet to es tiešām nepavilkšu. Es, protams, esmu kā bērns smilškastē ar šo visu, bet tam visam ir arī robežas.
Jūtos kā iegājusi krogā un tur satikusi visus savus bijušos un esošos, kas tieši mani gaida, lai apsveiktu dzimšanas dienā. Ir vēl filma "Attitude For Destruction", no kuras visi šie labumi nāk, bet to es tiešām nepavilkšu. Es, protams, esmu kā bērns smilškastē ar šo visu, bet tam visam ir arī robežas.
Personiskais
Laikmetā, kad cilvēka personības izpausme rullē pār pasauli, kādu saukāt par centrētu uz sevi tāpēc, ka viņš raksta blogu ne par svešzemēm, bet par savu sadzīvi... ir apmēram atpalicība un reāliju nepārzināšana. Vai arī bailes no sevis paša un no tā izrietošā tieksme kritizēt tos, kas nebaidās.
Un izteikties šādi par kādu, kas lasa 100 cilvēkus, bet raksta 8 reizes mēnesī, vispār prasās pēc cenzūras.
Kas vēl. Ja tev tik ļoti patīk ekstraverti, viegli uz pacelšanos, komunikabli, blondi un smaidīgi cilvēki, ir jācenšas ieviest tādus savā draugu lokā un baudīt viņu sabiedrību. Nevis mēģināt uzspiest saviem tuvākajiem, kam šīs īpašības nepiemīt, ka tādiem ir jābūt visiem, un citādam būt - ir slikti. Cilvēki vislābākie ir tādi, kādi viņi ir. Un vislabākās attiecības tev ir ar tiem, kurus tu pieņem tādus, kādi viņi ir, neatkarīgi no taviem ideāliem.
Un izteikties šādi par kādu, kas lasa 100 cilvēkus, bet raksta 8 reizes mēnesī, vispār prasās pēc cenzūras.
Kas vēl. Ja tev tik ļoti patīk ekstraverti, viegli uz pacelšanos, komunikabli, blondi un smaidīgi cilvēki, ir jācenšas ieviest tādus savā draugu lokā un baudīt viņu sabiedrību. Nevis mēģināt uzspiest saviem tuvākajiem, kam šīs īpašības nepiemīt, ka tādiem ir jābūt visiem, un citādam būt - ir slikti. Cilvēki vislābākie ir tādi, kādi viņi ir. Un vislabākās attiecības tev ir ar tiem, kurus tu pieņem tādus, kādi viņi ir, neatkarīgi no taviem ideāliem.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
LinkWithin
