Es atceros, lasot Neffenegeres "Laika ceļotāja sievu", es atsaucos uz De Linta grāmatu kā uz līdzīga tipa stāstu, tikai vājāku. Tagad, pārlasot, man ir jāsaka, ka tas ir tikpat spēcīgs, tikai pavisam savādāks. De Lints ir superīgs onkulis, un šis manuprāt ir viņa spēcīgākais darbs. Kopīgs ar Niffenegeri ir tikai subkultūru slānis, māksla stāsta varoņu dzīvēs un pasakas piesitiens.
Turklāt, ja Niffenegerei tā ir īsta fantastika ar laikā pārvietošanās praktizēšanu, tad De Lintam tā ir urbānā mistika, kas man personīgi nav tuva, bet grāmatā attēlota nu ļoti simpātiski. Urbānā mistika, kas tas par zvēru? Romāna varoņi bez tiem galvenajiem personāžiem ir pilsēta, glezniecība un mistiskie radījumi, kas iznāk no mākslas darbiem. Un vēl, es teiktu, bērni ar atņemto bērnību. Autors cīnās. Cīnās par burvestību dzīvē, par dzīvību mākslā un par palīdzību nelaimīgiem bērniem, ja jau par taisnību pasaulē cīnīties nevar.
Ļoti sirsnīgi, cilvēciski personāži, kas izjauks visus stereotipus par māksliniekiem, kas ir gadiem ilgi gulšņājuši jūsu galvās. Ļoti spēcīga vietas izjūta pilsētas aprakstos. Lēni plūstošs un silts stāstījums un dziļi iespiesta realitātes sajūta - tās kabatās iebāztās rokas, kad jaunā māksliniece brien caur sniega vētru no studijas mājās, raizējoties par saviem darbiem un to sekām. Sarunas par sadzīves problēmām kafejnīcā pēc personālizstādes atklāšanas, privāts tusiņš uz salas, vecā monstra-mākslinieka darbnīca, rakstnieces rudie mati - viss kā dzīvs. Tikai beigas sanāca tādas nervozas - ziniet, kad lasi un nervozē un ātri rij vārdus, lai ātrāk pāršķirtu lappusi un uzzinātu - nu kas tālāk. Filmās tā arī mēdz būt. Citiem patīk, bet es nemaz neesmu tāda action fane, tā kā pēc lēnas sižeta attīstības es mazliet aizrijos ar to visu fragmetu straujo maiņu, skriešanu un griešanu. Citādi - izcili. Un beigas arī ir laimīgas, kas manās acīs vienmēr ir pluss.
Vēl es biju lasījusi De Linta īsstāstus. Daži nav slikti, bet tur cietsirdīgas izturēšanās pret bērniem, subkultūru un burvestību tēmu ir pāri saprāta robežām. Literatūras slānis šeit kalpo tikai tam, lai līdz lasītājam aiznestu svarīgāko autora pasaulē. Un pasaulē vispār.
Ar Niffenegeres palīdzību es pievērsu uzmanību grupai Violent Femmes, bet De Lints mani iepazīstināja ar Pogues, par ko esmu viņam ļoti pateicīga.
Lasīt
Labi komentāri De Linta daiļradei
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru