Pēdējā laikā neesmu bijusi pārāk cītīga rakstniece, jo ar vīru vakaros iegāzāmies skatīties Bortko "Meistaru un Margaritu". Ziniet, es kaut ko atkal nesaprotu. Tik daudz esmu dzirdējusi atsauksmes "komercija, lētais seriāls, pelnīšana ar Bulgakova vārdu". Nepriekrītu nevienā punktā, it nemaz.
Tātad, par filmas trūkumiem, ko ir sameklējuši citi:
1. Aktieru sastāvs.
Manuprāt, gana labs. Но, вишь, не гоже это: "Какой же это Иешуа? Это ж Саша Белый!" Tas kaut ko liecina par režisoru? Vabūt, par aktieri? Man jau tā vairāk liekas, ka par skatītāju...
Jums ir kādreiz ienākusi doma, ka katrs, kurš lasa romānu, varoņus iedomājas pēc sava prāta? Es domāju, ka ne, jo internets sprāgst no pretenzijām "Margaritai nav gari mati! Volands nav vecs! Pilats nav vārgulis!" utt. Mīļais, nu bet ņem un uzņem kā tu to redzi, ko tad, Bortko vajadzēja tautas aptauju veikt pirms filmēšanas? Te arī visa filmēšana būtu beigusies, jo reti kurš tautā prot izteikt, kur nu vēl pamatot savu viedokli. Toties katrs zin kā labāk vaj'g. Un tā, ļaujot tautai vēlēt valdību, neliels kodols gudru cilvēku nonāk atkarībā no dumjā nevaldāma pūļa viedokļa. Bet es novirzījos no temata.
2. Specefekti.
Jā, ir daži momenti, kas man mazliet spiež - dažas sekundes ievilktas garumā, kad parādās Gella, pārāk daudz zaļās gaismas acīs, daži cilvēka pirksti ārā no kaķa ķepām - negludi. Pieņemts. Margaritas pārvērtībām un lidojumam gan nav ne vainas, varat oponēt.
3. Margaritas balles tērps.
Lasīju daudz sašutuma par visu šito sado-mazo tērpu, ko viņai uzstiepa mugurā. Margarita ballē esot bijusi kaila. Bet tagad, kā vidēji statistiskam skatītājam iestāstīt, ka Margarita nav ballē vis izklaidējusies, bet smagi cietusi un strādājusi? Ja Anna Kovaļčuka stāvētu kaila un viebtos cik spara, vidēji statistiskais skatītājs nodomātu, ka viņai čurāt gribas. Ja viņa vienkārši ielaistu acīs svētas skumjas, skatītājs nodomātu, ka tā aktrise nu nežēlīgi garlaicīga. Tā kā lai skatītājam labi pielec, viņu vajadzēja ieaut dzelzs kurpēs un uzlikt uz galvas tonnu smagu kroni. Viena manis cienijāma sieviete, turklāt, teātra kritiķe, salīdzinājumam piesauca Hēpbernu "Romas brīvdienās", kura savā ne visai jautrajā ballē dzelžos iekalta nebija, bet savas ciešanas līdz skatītājam aiznest pamanījās. Bet, redz, Hēpbernai vajadzēja notēlot ciešanas no garlaicības un apjukuma tādēļ, ka, princese būdama, viņa oficiālajā daļā pazaudēja kurpi. Kovaļčukai ciešanu pakāpe bija jātēlo jaušami augstāka.
Citi atkal teiktu, ka viņa pārtēlo. Tas jau arī tika teikts. Bet es skatos un redzu ne viņa ko pārtēlo, ne pārspīlē. Visa šī rūkšana un trakā smiešanās viņai parādījās tikai pēc pārvēršanās par raganu. Sieviete, kas beidzot atbrīvojās no ciešanu un bezizejas nasta, atguvusi cerības un turklāt ieguvusi tik jaunu un uzbudinošu statusu, kas ir teju katras sievietes slēptais sapnis - es arī tā smietos. Turklāt, citāts no romānā: "На тридцатилетнюю Маргариту из зеркала глядела от природы кудрявая черноволосая женщина лет двадцати, безудержно хохочущая, скалящая зубы." "Маргарита взвизгнула от восторга и вскочила на щётку верхом." "Венчающая список надпись "Дом драматурга и литератора" заставила Маргариту испустить хищный задушенный вопль." -Латунский!- завизжала Маргарита." "Тут она сообразила, что рубашка ей ни к чему не нужна и, зловеще захохотав, накрыла ей голову Николая Ивановича." И вслед ей полетел совершенно обезумевший вальс." (Здесь захохотала я.) Būs jau gana, lai ieraudzītu, ka viss ir patiesība, ne režisors piedomāja klāt, ne aktrise pārtēloja ko lieku.
4. НКВД
Esmu dzirdējusi, ka šie momenti filmā ir attēloti ne pārāk pārliecinoši. Nevaru neko teikt, ar šo organizāciju tikties nav nācies.
5. Mūzika
Divi mūzikas gabali pavadījumā vien bija. Neesmu dižais mūzikas pārzinējs, internetā gan kāds deva mājienus uz to, ka "mūzika kaut ko atgādina". Nezinu kas ar to bija domāts, bet viens no gabaliem ne tikai atgādina, bet ir Vīnes valsis, un valsis ir izcils. Gribēju sev to par kāzu valsi, bet toreiz saundtreku neizdevās sameklēt. Tas otrs monumentālais gabals arī ir labs. Vietām labs, bet vietām tas "tirli-dirli" man mazliet krīt uz nerviem, varēja iztikt bez šī improvizētā teksta, citādi nav slikti.
6. Izlaistie momenti
Retorisks jautājums - vai tad var uzņemt kino pēc romāna vārds vārdā tam sekojot? Būtība ir tajā, ka nevajag izmest, kā es tos saucu, atslēgas momentus un nevajag piedomāt klāt pārāk daudz no sevis. Bortko nav grēkojis nevienā no šiem aspektiem, visu cieņu.
Vārdu sakot, te es lasīju ļoti artikulētu viedokli par to, ka laba grāmata (vai šajā gadījumā kino) ir tas, kas sakrīt ar Jūsu intelektuāliem, intuitīviem un emocionāliem bioritmiem (mana brīvā interpretācija) un vispār kultūras kodiem (viedokļa autora interpretācija, es piekrītu). Tad, lūk, man ar Bortko sapas.
Tiem, kam nesapas, varu pateikt, ka jūs neatrodaties savā unikālajā viedoklī, bet tik vien kā pretējā nometnē - antagonistu nometne vienmēr ir tikpat plaša, cik piekritēju nometne. Ziniet, es domāju unikālais seriāls par Šerloku Holmsu arī tika savulaik kritizēts un kājām spārdīts: "bu-bu-bu, Holmss nebija nemaz simpātisks, bu-bu-bu, Holmss bija kokaīnists, bu-bu-bu, Rīga nevar tēlot Londonu", tomēr, tas ir zelta vērts. Un, lai cik daudz filmas pēc šiem stāstiem tiktu uzņemti, ordeni no Lielbritānijas karalienes par Holmsa tēlošanu ir saņēmis tikai Ļivanovs (tie arī ir viņa vārdi). Un labāku filmu pēc "Meistara un Margaritas" uzņemt principā nevarēja.
Un vēl, tāpat kā ar "Gredzenu pavēlnieku", kā es gribētu, lai šī burvīga, meistarīga, patiešām laba filma nekad netiktu uzņemta! Jo īstus fanus, tos, kas ne reizi vien ir lasījuši grāmatu un vadās no tās, tagad kretinē tas, ka tagad jebkurš analfabēts, noskatījies šo filmu, iedomājas, ka viņš kaut ko zina par pašu literāro darbu! Bet tā jau nav gluži pretenzija filmai.
Ko domā citi kinomāni, nedaudz komentāru pie tā paša raksta vecajā blogā.
Tātad, par filmas trūkumiem, ko ir sameklējuši citi:
1. Aktieru sastāvs.
Manuprāt, gana labs. Но, вишь, не гоже это: "Какой же это Иешуа? Это ж Саша Белый!" Tas kaut ko liecina par režisoru? Vabūt, par aktieri? Man jau tā vairāk liekas, ka par skatītāju...
Jums ir kādreiz ienākusi doma, ka katrs, kurš lasa romānu, varoņus iedomājas pēc sava prāta? Es domāju, ka ne, jo internets sprāgst no pretenzijām "Margaritai nav gari mati! Volands nav vecs! Pilats nav vārgulis!" utt. Mīļais, nu bet ņem un uzņem kā tu to redzi, ko tad, Bortko vajadzēja tautas aptauju veikt pirms filmēšanas? Te arī visa filmēšana būtu beigusies, jo reti kurš tautā prot izteikt, kur nu vēl pamatot savu viedokli. Toties katrs zin kā labāk vaj'g. Un tā, ļaujot tautai vēlēt valdību, neliels kodols gudru cilvēku nonāk atkarībā no dumjā nevaldāma pūļa viedokļa. Bet es novirzījos no temata.
2. Specefekti.
Jā, ir daži momenti, kas man mazliet spiež - dažas sekundes ievilktas garumā, kad parādās Gella, pārāk daudz zaļās gaismas acīs, daži cilvēka pirksti ārā no kaķa ķepām - negludi. Pieņemts. Margaritas pārvērtībām un lidojumam gan nav ne vainas, varat oponēt.
3. Margaritas balles tērps.
Lasīju daudz sašutuma par visu šito sado-mazo tērpu, ko viņai uzstiepa mugurā. Margarita ballē esot bijusi kaila. Bet tagad, kā vidēji statistiskam skatītājam iestāstīt, ka Margarita nav ballē vis izklaidējusies, bet smagi cietusi un strādājusi? Ja Anna Kovaļčuka stāvētu kaila un viebtos cik spara, vidēji statistiskais skatītājs nodomātu, ka viņai čurāt gribas. Ja viņa vienkārši ielaistu acīs svētas skumjas, skatītājs nodomātu, ka tā aktrise nu nežēlīgi garlaicīga. Tā kā lai skatītājam labi pielec, viņu vajadzēja ieaut dzelzs kurpēs un uzlikt uz galvas tonnu smagu kroni. Viena manis cienijāma sieviete, turklāt, teātra kritiķe, salīdzinājumam piesauca Hēpbernu "Romas brīvdienās", kura savā ne visai jautrajā ballē dzelžos iekalta nebija, bet savas ciešanas līdz skatītājam aiznest pamanījās. Bet, redz, Hēpbernai vajadzēja notēlot ciešanas no garlaicības un apjukuma tādēļ, ka, princese būdama, viņa oficiālajā daļā pazaudēja kurpi. Kovaļčukai ciešanu pakāpe bija jātēlo jaušami augstāka.
Citi atkal teiktu, ka viņa pārtēlo. Tas jau arī tika teikts. Bet es skatos un redzu ne viņa ko pārtēlo, ne pārspīlē. Visa šī rūkšana un trakā smiešanās viņai parādījās tikai pēc pārvēršanās par raganu. Sieviete, kas beidzot atbrīvojās no ciešanu un bezizejas nasta, atguvusi cerības un turklāt ieguvusi tik jaunu un uzbudinošu statusu, kas ir teju katras sievietes slēptais sapnis - es arī tā smietos. Turklāt, citāts no romānā: "На тридцатилетнюю Маргариту из зеркала глядела от природы кудрявая черноволосая женщина лет двадцати, безудержно хохочущая, скалящая зубы." "Маргарита взвизгнула от восторга и вскочила на щётку верхом." "Венчающая список надпись "Дом драматурга и литератора" заставила Маргариту испустить хищный задушенный вопль." -Латунский!- завизжала Маргарита." "Тут она сообразила, что рубашка ей ни к чему не нужна и, зловеще захохотав, накрыла ей голову Николая Ивановича." И вслед ей полетел совершенно обезумевший вальс." (Здесь захохотала я.) Būs jau gana, lai ieraudzītu, ka viss ir patiesība, ne režisors piedomāja klāt, ne aktrise pārtēloja ko lieku.
4. НКВД
Esmu dzirdējusi, ka šie momenti filmā ir attēloti ne pārāk pārliecinoši. Nevaru neko teikt, ar šo organizāciju tikties nav nācies.
5. Mūzika
Divi mūzikas gabali pavadījumā vien bija. Neesmu dižais mūzikas pārzinējs, internetā gan kāds deva mājienus uz to, ka "mūzika kaut ko atgādina". Nezinu kas ar to bija domāts, bet viens no gabaliem ne tikai atgādina, bet ir Vīnes valsis, un valsis ir izcils. Gribēju sev to par kāzu valsi, bet toreiz saundtreku neizdevās sameklēt. Tas otrs monumentālais gabals arī ir labs. Vietām labs, bet vietām tas "tirli-dirli" man mazliet krīt uz nerviem, varēja iztikt bez šī improvizētā teksta, citādi nav slikti.
6. Izlaistie momenti
Retorisks jautājums - vai tad var uzņemt kino pēc romāna vārds vārdā tam sekojot? Būtība ir tajā, ka nevajag izmest, kā es tos saucu, atslēgas momentus un nevajag piedomāt klāt pārāk daudz no sevis. Bortko nav grēkojis nevienā no šiem aspektiem, visu cieņu.
Vārdu sakot, te es lasīju ļoti artikulētu viedokli par to, ka laba grāmata (vai šajā gadījumā kino) ir tas, kas sakrīt ar Jūsu intelektuāliem, intuitīviem un emocionāliem bioritmiem (mana brīvā interpretācija) un vispār kultūras kodiem (viedokļa autora interpretācija, es piekrītu). Tad, lūk, man ar Bortko sapas.
Tiem, kam nesapas, varu pateikt, ka jūs neatrodaties savā unikālajā viedoklī, bet tik vien kā pretējā nometnē - antagonistu nometne vienmēr ir tikpat plaša, cik piekritēju nometne. Ziniet, es domāju unikālais seriāls par Šerloku Holmsu arī tika savulaik kritizēts un kājām spārdīts: "bu-bu-bu, Holmss nebija nemaz simpātisks, bu-bu-bu, Holmss bija kokaīnists, bu-bu-bu, Rīga nevar tēlot Londonu", tomēr, tas ir zelta vērts. Un, lai cik daudz filmas pēc šiem stāstiem tiktu uzņemti, ordeni no Lielbritānijas karalienes par Holmsa tēlošanu ir saņēmis tikai Ļivanovs (tie arī ir viņa vārdi). Un labāku filmu pēc "Meistara un Margaritas" uzņemt principā nevarēja.
Un vēl, tāpat kā ar "Gredzenu pavēlnieku", kā es gribētu, lai šī burvīga, meistarīga, patiešām laba filma nekad netiktu uzņemta! Jo īstus fanus, tos, kas ne reizi vien ir lasījuši grāmatu un vadās no tās, tagad kretinē tas, ka tagad jebkurš analfabēts, noskatījies šo filmu, iedomājas, ka viņš kaut ko zina par pašu literāro darbu! Bet tā jau nav gluži pretenzija filmai.
Ko domā citi kinomāni, nedaudz komentāru pie tā paša raksta vecajā blogā.
10 comments:
Sen gaidītais komentārs nr.2 ir klāt!
Nu re, pagājuši nieka pieci gadi kopš filmas pirmizrādes, kad es jau esmu noskatījies... Principā varētu aprobežoties ar komentāru pie šīs filmas vienā no manis lietotajām torentfailu mītnes vietām: "Фильм интересный, но больше похоже на милый мультик в стиле хоррор, а не на мистику Булгакова. Тем кто не видел - советую уделить внимание, фанатам Булгакова просьба не беспокоиться."
Piebildes no manis - ja man piedāvātu mest ar akmeni, tad es mestu datoriķiem-specefektu meistariem. Atrautos arī tas/tie, kuri izdomāja to "tirli-dirli" - ja tev mazliet krīt uz nerviem, tad man daudzliet. Abdulovam - низкий поклон un cieņa līdz mūža (mana) beigām. Tiem, kas jau ir vai vēl tikai paziņos, ka mēsls tā filma un Bortko в отдельности - ejiet un nositieties pret sienu. (Šeit vietā būtu palasīties par to, kāpēc Ļivanova Holmss ir šedevrāls.)
Joprojām gan palieku pie sava - neesmu es uz viena viļņa ar režisoru, tāpēc nav un nebūs tā mana mīļākā filma (man vispār ir grūti izpatikt), bet diskā iedzīšu un plauktiņā glabāšu. Blakus "Šerloka Holmsa un Doktora Vatsona piedzīvojumiem", starp citu. Ko tu zini, kā tauta pēc gadiem domās...
"Тем кто не видел - советую уделить внимание, фанатам Булгакова просьба не беспокоиться."
Думаю, наоборот - "Фанатам Булгакова посмотреть стоит, даже если не понравится. Тем, кто не читал, сперва - в библиотеку."
Atradu Gobļina domas par šito - http://kino.oper.ru/torture/read.php?t=1045689245
Varbūt Gobļins man varēs pastāstīt, ar ko tad seriāls par Holmsu ir tik ģeniāls? Ar fona trokšņiem, vai...
Kovaļčuku es kaut kad nejauši redzēju kā prokuroru un arī pabrīnījos - arī tā var? Nu, tādā ziņā, ka pirmoreiz es viņu redzēju ne visai saģērbtu, un tā viņai gan bija labāk.
Atkal viesojos mājā ar televizoru un nejauši tur ieraudzīju MM pa tv5. Noskatījos to pirmo sēriju, varētu vēl pakomentēt Gobļina komentārus, bet kaut kā šķiet, ka šī saruna ir māksla mākslas pēc. Jo - es jau teicu - man patīk romāns, bet es neesmu tik liela fane, lai varētu, ieguldot visu dvēseli, apspriest kāpēc tas personāžs nav tāds, bet ir šitāds, ka nianses nav tur, kur ir jābūt utt. Manis pēc, ir ok gan personāži, gan nianses... droši vien, man vienkārši nav izteikta viedokļa par oriģināldarbu, vai tā izpratnes. Nu es neiedzīvojos, vienkārši patīk. Vot ja par Gredzenu Pavēlnieku... :)
Bet šoreiz es dabūju arī palasīt latviešu subtitrus. Še tev, Mārci, lai diena izdevusies... Товарищ Бездомный - biedrs bezpajumtnieks. Yepp, pat ar mazo burtu.
Oi, dārgā, es tevi iepriecēšu piecos veidos, bet davai ka nu par Gredzenu Pavēlnieku nerunāsim. :)
Latviešu subtitru lasīšana ir attaisnojama divos gadījumos - ja nu galīgi nesaprotama ir oriģinālvaloda vai ja pie rokas ir šo subtitru autors (tā kā tas mēdz būt robots, tad der arī cilvēks, kurš visu šo brehņu ir palaidis ēterā), kuru regulāri iekaustīt.
Nu, man ir trešais iemesls lasīt subtitrus.
Nejautāšu šo iemeslu.
Nē, tomēr pajautāšu. Kāds ir tavs trešais iemesls?
Emm... Nu kā, profesionāls iemesls.
Nu jā, kāpēc jautāju - pats nezinu.
Ierakstīt komentāru