Ir trīs ļoti vienkāršas lietas, kuras man brīžiem liekas absolūti nesasniedzamas.
- Es sēžu, strādāju, un pēkšņi kāds atnes man ideāli pareizi uztaisītu tēju un kaut kādus sīkumus, tipa četrarpus cepumus vai divas končas, zinot, kādas tieši man patīk.
- Visi mājā guļ, un es arī. Pirms 12. Atgadās apmēram 1-2 reizes mēnesī.
- Es veikalā metu grozā visu, ko gribu, neskaitot naudu.
No otrās puses, protams:
- Kad man izbeidzas nauda, vienmēr ir cilvēki, kuri var man to iedot/aizdot. Un kuri atved visu, ko es pasūtu no veikala. Un salabo visu, kas saplīsis. Nevar gribēt reāli visu.
- Visi mājā sen ir piecēlušies, bet es guļu. Gandrīz vienmēr brīvdienās.
- Labi vien, ka es nevaru atļauties mest grozā visu, ko pagadās. Tā ir veselīgāk gan man, gan mājiniekiem, gan apkārtējai videi.
Es, protams, gribu arī jaunu mašīnu, vairāk tīri radošā darba, dzīvot Londonā, jaunas brilles un Dr. Martens zābakus, bet tie trīs ir tik taustāmi un šķietami reāli scenāriji, ka nevar novērsties.
