Aprīlis, prasme baudīt iepirkšanos

Pēkšņi izvērtos:

1. Šauri mīksti zili džinsi
2. Tops skriešanai
3. Tops skriešanai ar garajām piedurknēm
4. Raspizdjaju mokasīni ar daudziem caurumiņiem, nejauši Prada
5. Džinsu šorti
6. Brūnas velveta bikses (nu man tagad visa mana džinsu kolekcija ir par lielu!)
7. Tumši lillā zeķbikses
8. Šokolādes krāsas zeķbikses
9. Tumšsarkanas zeķbikses (ko es tā ieskrējos, it kā es vispār kleitas valkātu!)
10. Tumšrozā zīda trikotāžas kleita
11. Sinepju krāsas trikotāžas kleita
12. Biļetes uz GN'R koncertu Ribņikā.

Un tas bija viens mēnesis?

17.04. The Last Sting

Ar ko mēs pagajušogad sākām, ar to mēs šogad noslēgsim. Kad lēmām, kur braukt, lielā mērā izvēle bija atkarīga no Skorpionu turnejas. Tāpēc mēs izvēlējāmies Sanktpēterburgu aprīļa vidū.

Nu, tā krievu publika, es jums pateikšu! Kādam varbūt liekas, ka Scorpions ir vakardiena, un to klausās tikai "mans 60-gadīgs tētis"? Nu ja, nu ja, tikai Pēterburgā tajā tur hallē salīda 17000 cilvēku, jaunu un spēcīgu, gandrīz pavisam mani nospieda. Pat Ramštainā Rīgā kaut kā bija ko elpot un kur kustēties. Ko nu, pēc salīdzinošām sajūtām tur vispār bija tukšs. Pēterburgā es, kad atvēra zāles durvis, sirdij lecot ārā no mutes, SKRĒJU pūlī pie skatuves. To man vēl nebija sanācis darīt. Daudzi paklupa uz trepēm. Tie, kas tikuši pie barjeras (tajā skaitā mēs), no aizmugures tika citu cilvēku saspiesti. Mēs tur nostāvējām pusotru stundu, gaidot! (un vēl stundu pie durvīm) Visu pusotru stundu nevarēja pat pacelt roku, lai paskatītos, cik pulkstens. Visu pusotru stundu mēs klausījāmies pa riņķi reklāmu un AC/DC Ready For a Good Time. AAAAA! Nevarēja pat lāga ieelpot, jo, ievelc krūtis, bet atpakaļ izpūst nav kur - pūlis jau saspiedās ciešāk. Jā, tas ir pilsētā, kur lielu koncertu klāsts ir daudz plašāks nekā Rīgā. Es cerēju, ka sāksies koncerts, cilvēki izkustēsies, un paliks brīvāks. Viņi izkustējās, bet brīvāks nepalika. Tā mēs arī turpinājām.

Koncertam nebija ne vainas, tāpat kā pagajušogad. Šoreiz viņi ielika šo to jaunu. Es teicu, ka gribu dzirdēt Is There Anybody There? Lūdzu! Dynamite šoreiz nomainīja pret Hit Between The Eyes. Un, lai kā es mīlētu Dynamite, jāsaka, ka labi vien ir. Tomēr, skaņa arī pagajušogad to gabalu nevilka. Un, godīgi sakot, Maine arī vairs ne. Toties tās balādes, ko es nekad savā nodabā neklausos - Wind of Change un Still Loving You - koncertos iegūst tādu noskaņu, kādu ierakstā, laikam, panākt grūti. Nu ļooooooti skaists ankōrs.

Es cerēju uz otru bungu vālīti? Nekas nesanāca, toties mēs noķērām trīs mediatorus. Divus no Šenkera - vienu vīrs, vienu es (veikli, jā, ļoti veikli!), un tad vispār notika brīnums. Mēs atnācām mājās (pēc koncerta, spaidīšanās pie garderobes, pastaigas uz veikalu, gājiena pie tiltiem un trīs kāpieniem uz septīto stāvu), es novilku džinsus, papurināju un  - kas tas?! Trešais mediators, biezs, leopardā krāsots, ar parakstu Pawel Maciwoda un  godīgām skrambām. Jā, Šenkers viņus izmētā kā suvenīrus, bet Pāvels spēlē, un tikai tad met viņus mums. Kā gan tas varēja nonākt džinsos, ir vispār neizskaidrojams. Augša man bija salīdzinoši kaila, bet, sākot ar jostasvietu, tajā pūlī pat mediators nevarētu iesprausties. Nu, tas būtu brīnums, ja viņš varētu tur ieskriet. "Tu esi patiesa fane,"- teica vīrs. "Tāpēc pie tevis viss nāk pats."

Bet nu laikam šo pagaidām var uzskatīt par noslēguma koncertu. Man ļoti pietrūks Skorpionu, viņu patiesās simpātijas un komunikācijas ar skatītājiem, slīpētā šova un godīgā darba. Ļoti pietrūks. Bet, pirmkārt, mums vēl jāpaskraida pakaļ Tilam un Ko. Un otrkārt, Klauss manā atmiņā paliks kā Ļeņigradā 1987. gadā (ko es tās dziesmas laikā arī centos iedomāties). Jo no visām izrādītajām, šī cepure viņam piestāv visvairāk. Un vispār, šis moments - vēl tikko, WWL video, viņš bija 40-gadīgs puika, bet te pēkšņi - tik bezdievīgi kruts.

Post-Ramm

Bet lai te nav lupatas un zīmējumi vien, šeit ir neliela liela testosterona deva (kaut arī nevar noliegt, ka visas manas smaržas ir testosteronu raisošas). Kāda dziesma! Kāda performance! Kāda publika! Kādi Tils un Krustiņš oberkörper frei!

Bet man ir neliels atvaļinājums, un es plānoju izņemt galvu ārā no monitora.

Baiser du dragon

Kamēr es domāju par konjaku, Vana Tallinn un bēdājos, ka netieku pie Amorito, manā kolekcijā iejaucās mandeļu liķieris.

Lasīju es lasīju visādas iespējamās atsauksmes un kā aizvietotāju izvēlējos "Pūķa skūpstu" - Baiser du Dragon. Nu kā, virsnots - mandele, amaretto. Tālāk loģika izslēdzās, jo nostrādāja asociācijas. Saldās mandeles, amaretto-amorito... Parējais jau lasījās tā kā man to gribējās, nevis tā, kā rakstīts. Woody-fruity-earthy-warm spicy - viss, kā man garšo. Un es pasūtīju testeri no e-bay. 

Iedomājieties manu vilšanos, kad tas atnāca! Sveķi! Vēl sveķi! Un kaut kādi aromātiskie kociņi. Man nepatīk! Vai vismaz galīgi nav tā, ka uzreiz un patīk. WTF! Te taču teica:

Opened with an alcoholic smell of congac or similar. Starts off sharp but warm on the skin with a smell that is hard to pin down. One hour later the sharpness is still there, but it has softened into a warm, caramel-ish, smoky, unisex, sensual smell. Three hours later, it is truly divine. Soft, sexy and oh-so-kissable-caressable.

Salds - tur rakstīts.Vana Tallinn Konjaks - tur rakstīts. No ražošanas noņemts. Pēc visa, man būtu jāpatīk.

Pirmoreiz es viņu nepacietībā uzsmidzināju uz rokām un cimdiem. Uz cimdiem arī uz ilgu laiku bija palikusi plikā sveķu smaka. Viss saldums izgaisa nenonācis līdz manam degunam. Otrajā reizē mani viņš ieinteresēja daudz vairāk. Trešajā reizē es viņu atjaucu ar šokolādes Amorito. Tā viņš kļuva salds un pavisam nopietns, kaut uz iziešanu vai uz medībām. Darbam gan par smagu.

Tas pūķis mani ieinteresē arvien vairāk. Un atsauksmes par viņu arī:

i guess vampires would wear it. not those gay twilight ones but real vampires sleeping in a coffin killing people. like in victoria frances' paintings.

begins almost like a puff of fire. Ferocious, dark, sharp and strong!

Last point, in my opinion, this perfume perfect for winter, the chill temperature make the magic happens only

...and here always something going on... whenever you wear it

Ziema, vampīri un uguns.

Daži saka, ka tas esot unisekss. Varbūt, vajag izmēģināt uz vīrieša ādas?

Varbūt, vajag pagaidīt ziemu.

Varbūt, vajag pagaršot Amaretto.

And then something will be going on.

Jauniešu māksla

Nesen (emm, pusgadu atpakaļ) Barbara uzzīmēja bildi par tēmu "Mani draugi".

Kurš tad nepazīst Jaksu un Rasmusu!

Bet nākamajā dienā es ieraudzīju ģērbtuvē daudz (daudz!) Jaksu un Rasmusu! 

Un aktuālais: Lieldienu zaķi jeb citplanētiešu invāzija

Amorito

Amorito no Body Shop man bija no 2004. gada līdz 2006., pēc kura es viņu arī neesmu redzējusi - noņemts no ražošanas, kā viss, kas man patīk. Tagad es biju viņu meklējusi, lai to nēsātu darbdienās. Redz, strādāt savā sarkanajā Versus es nevaru - tas mani ļoti novērš uz jebko, tikai ne darbu. Un Mijake ir rūgts, bet dažreiz gribas omulīgi saldu atmosfēru darbam mājas birojā.

Manam degunam Amorito bija tas pats, kas manai mēlei Vana Tallinn - konjaks. Tūlīt paskaidrošu. Ir tāds stāsts par bērnu, kur vienmēr skatījies uz to, kā pieaugušie ar baudu dzer konjaku un tikko viņam bija iespēja, uzkāpa uz krēsla, izvilka tēta konjaka pudeli un ielaka. Tajā brīdī tas bērns saprata, cik daudz liekulības ir pieaugušajos: kā var šito dzert un tēlot, ka tev garšo??? Par konjaku es joprojām esmu tādās domās. Pēc krāsas, konsistences un mīta konjakam vajdzētu būt kodīgi-izturēti saldam, kaut arī ļoti grādīgam. Tādam kā Vana Tallinn. Tāpēc es slepeni turu Vana Tallinn par konjaku, bet Hennesy ignorēju. 

Un salduma ziņā Amorito smaržo apmēram tā kā garšo Vana Tallinn (neskatoties uz to, ka pēdējais ir uz zālītēm). Ļoti salds - šokolāde un vaniļa uz rūgto mandeļu un liķiera bāzes. Pieaudzis un nopietns kā konjaks. Nekādas konfekšu bodes aromāti. Tāds viņš arī izskatās.

I have looked all over for the Chocolate scent, some smell like dirt, while others I dont get any chocolate whatsoever. This perfume is chocolate, it is by far the closest scent to real pure actual sweet and creamy milk chocolate you will ever get.


Mature and defines the smell of chocolate in fragrances.


Starts out like chocolate liquer--alcoholic but rich and delicious. Dark and bittersweet, then warms into something light and lipsmacking.

Bilde un atsauksmes no Fragrantica.

This is not about you anymore, bitch

Lībermanei beidzot piedzima bērns! Man tā, protams, ir dienas ziņa.

Pie visas manai lielās simpātijas pret Lībermani, viņa ir tāds manāms napoleons, un viņa man iznes visu galvu ar savu redzēumu. "Es te guļu viesnīcā pie dzemdību nama, atpūšos ar ģimeni, bet viņi man traucē ar savām pārbaudēm un asins analīzēm, votreālinesaprotu". Napoleons. Atrautība no realitātes, rožaina pasaule un es kā pasaules centrs. Pozitīvisma kalngals un es baltā mētelī. Reāli nesaprotu, ko kaut kādas analīzes jaundzimušam bērnam un svaigizceptai māmiņai! Reāli nesaprotu, kāpēc nevar pirtī ar ēteriskajām eļļām un masāžu astotajā mēnesī. Sajūta, ka cilvēkam pieci gadi, un cēloņa-seku likumsakarības vēl nav apgūtas. Nu labi, gan jau iebrauks ar laiku, kāpēc analīzes vajag un kāpēc tagad nevar dzert svaigi spiestus citrusus.

Daudzi jau senāk komentāros mēģināja iespiest, ka "gan jau viņa iebrauks", bet pirmkārt, nav jēgas napoleonam kaut ko teikt (viņš ļoti skaļi bļauj), otrkārt - nu tiešām, tas ir slikts tonis komentāros cilvēkam kaut ko burkšķēt virsū. Bet paburkšķēt gribas.

Daži rožaini cer, ka viņu dzīve ar bērna ierašanos nemainīsies - nu kas man traucēs turpināt strādāt! Nu nē, nekas... Tā, nekas. Tikai tas ir cits cilvēks, nevis lellīte, arī pāris mēnešu vecumā tas ir cits cilvēks. Un tas cilvēks grib gulēt, un nevis kur pagadās, kamēr tu skraidi apkārt vai strādā, bet savā gultā, vai - vēl sliktāk - tev uz rokām. Tas cilvēks grib visur kāpt, skriet vai spēlēt lomu spēles, nevis sēdēt blakus un klusu zīmēt kafūzī. Neticēsi - viņš vispār grib iet uz rotaļu laukuma, nevis uz kafūzi vai tavās darba darīšanās! Nu, pirmo reizi, varbūt, zīmēs, bet ja kafūzis jums ir ikdiena, tad viņš savu ikdienu tur arī izpilda. Tas cilvēks grib ģērbt mugurā maiku ar Disneja princesēm un superrozā svārkus, kad tu ceri saģērbt viņu skaisti un eleganti. Tas cilvēks grib lēkāt peļķēs, kad tev salst un gribas čurāt un ātrāk mājās. Un jau pašā sākumā tu saproti, ka dažreiz ir vieglāk piekāpties... nē - tev nav citas izvēles kā tikai piekāpties un upurēt daļu savu vajadzību tā cilvēka vajadzību vārdā. Citādi sanāks, ka viņš upurē savas vajadzības, lai tu varētu turpināt dzīvot un strādāt kā ierasts. Un tad gatavojies ellei, jo pasaule vairs negrozas ap tevi, kucīte.

Supergudri cilvēki, kam bikšu priekša nekad nav vaļā (c), var pateikt, ka jāčurā iepriekš, jāģērbjas silti, lomu spēlēs jāpārdomā iepriekš un vispār - kā, jums nav spēka to visu pavilkt? Jūs esat neharmoniska! Nu tā... mātei ir jāorganizē vēl viena vesela pasaule paralēli savai pasaulei. Un ir jau ļoti grūti noturēt līdzsvarā pat tikai savu dienas režīma, darba un netraucētas ikdienas laivu, kura katram ir nepieciešama, lai atrastos psihisko normu robežās. Cik daudzi bezbērnu cilvēki var palielīties, ka tiek ar to galā? Un darīt to ar bērnu ir airēt ar vienu roku, ar kreiso.

Jā, pāris vārdos to sauc - this is not about you anymore, bitch!