Rāda ziņas ar etiķeti Vielas nezūdamības likums. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Vielas nezūdamības likums. Rādīt visas ziņas

13.1.20

40

Es atceros savu 20. dzimšanas dienu un neatceros 30. Bet droši varu pateikt, ka man desmitgade no 30 līdz 40 ir bijusi mainīgāka un aizraujošāka, nekā desmitgade starp 20 un 30. Un es labprāt pateiktu, ka šo intensīvo dzīves plūsmu 40-gadīgam cilvēkam palīdz izturēt trīs lietas. Ibuprofēns, mebikārs un kofeīns. Bet tagad ir modē būt un, galvenais, izskatīties pozitīviem, tāpēc padalīšos ar savām 40 gadu laikā sakrātajām dzīves gudrībām.

Jebkurā nesaprotamā situācijā:

- atver gūgli un lasi. Meklē atbildes uz visiem tevi interesējošiem jautājumiem - kāpēc tik daudz sprāgušu maijvaboļu pludmalē, kādi gripas štami būs aktuāli šogad, kāpēc četrgadnieks runā pretī. Savas intereses, savu bērnu intereses, savu tuvāko intereses, savu antagonistu intereses.

- slēdz iekšā mūziku. Kādu Ramštains padara agresīvu, bet uz mani tas atstāj taustāmi terapeitisku efektu.

- ej ārā - plašas telpas sajūta palīdz iziet no iestrēguma, un cilvēku iztrūkums sekmē prāta smalko noregulēšanu.

Bet tas arī ir viss.


31.12.18

Gada kopsavilkums

Tikko manā instagramā nograndēja Ziemīši ar amerikāņu rotājumiem "šeit uzsprāga ziemassvētki" stilā un ar miljonu dāvanu zem egles, jau 26.-27. datumā egles aši tika novāktas un viss, back to business.

Un sākās krievu cēliens - visi pērk egles (28. datumā!!! O_o) un domā, ko lai ceļ "na stol", ar tādu baudu apspriežot, kas jāliek iekšā Olivjē un šubā un kas nav. Bue. Man arī ir savs raksturojums šitam te 'na stol' - AIZGALDS!!! Bet es tik ilgi ņaudēju par tiem  salātiem, ka mani sodīja ar vēdervīrusu, tā kā pie majonēzes salātiem šogad aizgaldā sēdēšu ar vārītiem kartupeļiem.

Bet neatcelsim gada kopsavilkumu.

Gada mūzika
Divi koncerti: Guns N'Roses un Prāta Vētra.
3 new musical crushes: DaGamba, KNAB, Ghost.

Gada grāmatas
Aspergirls - ja nu kādam likās, ka es to visu par AS izdomāju, tad izskaidrojiet man, priekš kam kāds ir paņēmis un uzrakstījis par mani grāmatu!
Cockpit Confidential - divreiz iebāzu degunu un izlasīju pa vairākām lapām, un ar to pietika, lai visas manas dabiskās bailes lidot kā ar roku noņemtu. 


Gada seriāli
Šerloks - ne tā kā pirmoreizi, bet kad pēkšņi saskati galvenajā varonī aspīšu līdzdvēseli, daudz kas tavā dzīvē kļūst saprotamāks. Un paliek jautrāk.
Curb Your Enthusiasm - šo gan es tulkoju darba ievaros, un man nemaz tik ļoti nepatika. Tas gan neizskaidro to, ka es viņu visu laiku visiem atstāstu. Manam duālam lūk patīk iedomāties, ka viņa role-model ir Čārlijs no Divarpus vīriem, bet viņa patiesais iemiesojums ir Larijs no lūk šī te garadarba.

Gada cilvēki
Benedict Cumberbatch - bija instagramā tāds mēms - iedomājieties, ja Šerloks ar Džonu apmainītos raksturiem, un Džons būtu sassy twat un Šerloks būtu patīkams un dvēseles dāsns cilvēks. Emm, nu vienkārši ļaujiet Frīmenam un Kamberbečam nospēlēt viņus pašus. Agrāk kaut kā nebiju pētījusi šo jautājumu, bet Beņa šogad daudzkārtīgi izpelnījās manu dziļāko respektu. Nekādas saistības ar viņa ārējās dotībām vai kino nopelniem šeit nav, es vispār neesmu no sajūsmināto meiteņu pulka - tur, kur citas spiedz 'Beņa (Stīven, Čārlij, Džordž, Antonio), paņem mani", es ar izbrīnu nodomāju: "Es bļin pati esmu Beņa (Stīvens, Čārlijs, Džordžs, Antonio)!"
Ellen DeGeneres - tas pats Beņa, just female and sassy.

Gada sajūta
Permanenta nepieciešamība apmeklēt frizieri (izdarīju vienu reizi, bet ārkārtīgi veiksmīgi)

Gada sports

Takš beidzot!

3 apbalvošanas ceremonijas - 2. vieta Reljefa sezonas noslēgumā, 3. vieta Daugavas atklātajā peldējumā (200 un 700m) un 3. vieta triatlona stafetē Rīgas Triatlona ietvaros.
Viens PB - 50 šmeterlings 40.30
Zāle - es nekad tik daudz neesmu veikusi spēka vingrinājumus kā šogad (dzeltenzaļā krāsa grafikā). Vienkārši wow.
Man pat nav vairs pretenziju pret savu vēderu. bet tie 3 kilo!!!


Darbs
Ir gadījies iztulkot sešas programmas sērijas (Chameleon) no franču valodas. Tādas sadzīviskas franču valodas, franču valodas, ko lieto geto un zonā, un man bija divas atklāsmes. Pirmkārt, es viegli saprotu visu, kas tur tiek stāstīts, lai gan pēdējoreiz to lietoju 13 gadus atpakaļ. Otrkārt, franču valoda, tāpat kā krievu, var būt ļoti skaista un izteiksmīga literatūrā, bet ikdienā tā skan ārkārtīgi rupji un pavisam nedelikāti.


Ceļošana
Uz Eiropas čempi vecmeistaru peldēšanā Slovēnijā es tā arī neaizbraucu, bet vells ar viņu, brauksim pēc diviem gadiem. Toties biju Prāgā un Londonu pavisam gribu apmeklēt uz regulārās bāzes un kādu dienu pavisam gribu pārcelties tur dzīvot. Studēt multiplikāciju un zīmēt multenes pēc maniem mīļākajiem fanfikšeniem. Nu, kad būšu pensijā, acīmredzot.  

Vārdu sakot, 2018. bijis vienkārši ekselents, bet, jāsaka, visa ekselence nāca no mana centīgā darba, un tikai. Laikam, tāpēc, ka pati Santam sasolīju, ka ar visu tikšu galā pati. Santa savus solījumus ir izpildījis tikai puslīdz - vienu pilnībā (jauku un saprotošu klases audzinātāju Barbarai), un divus nu tā, tāpēc veselības jautājumu es gribētu pagarināt arī turpmāk, bet ar Mārtiņielu - aizvilksim beidzot to vezumu līdz galam pa visiem, a?

Zem kata Instagrama kopsavilkums

22.12.18

Londona. Hogwarts is your home.

Kas cilvēkam ir vienīgā īstā dāvana uz 11 gadiem? Pareizi.
Bet Barbarai tas nedraud. Pie viņas šogad atlidoja pūce.

Un nepagāja ne pusgads, kā mēs jau bijām tur. Mēs ne tikai tāpēc, ka bērnam vajag, bet tāpēc, ka arī es gaidu savu vēstuli.

Lielā halle bija izrotāta Helovīniem.
Month dedicated to the Defence Against the Dark Arts.
Gryffindor common room.
 
Butterbeer
Hogwarts is your home



Kā teica gide, kas jūs satiek un pavada pie ieejas: "Ja jūs neesat HP fans, bet jūs uz šejieni atveda HP fans, nevajag uztraukties - beigās visi iznāks no šejienes, kļuvuši par faniem". Mums ar Barbaru būtu grūti spriest, jo mēs atbraucām kā uz mājām.

Atpakaļceļā runājām, ka tas vispār ir interesants moments - ir cilvēki, kuri pēc HP pasaules apmeklējuma teiks, ka viņu acīs pazuda visa burvība, jo viņi redzēja, ka tas viss ir "uztaisīts'. Un ir cilvēki, kas teiks, ka burvības efekts tikai pastiprinājās, jo tas viss eksistē - viņi taču to ir redzējuši savām acīm! Tas ir mūsu iztēles jautājums - cik daudz tu atļaujies dzīvot tajā, un cik daudz tā atļauj tev. Un iztēles galvenā priekšrocība ir tas, ka tā atļauj mums baudīt būšanu, neprasot gandrīz nekādus ieguldījumus.


20.12.18

Londona. Sherlokoloģija


Birdcage Walk bench (The Sign of Three)
Adrese: Birdcage Walk, Westminster, London






Kā var redzēt, soliņš seriālā ir iebīdīts dziļāk parkā un apkārt nav miljona ķīniešu tūristu. Viss pārējais - svēta patiesība.


Sherlock Holmes pub

Adrese: 10 Northumberland St, London 



Pabs ar muzeja elementiem ir masīvs veltījums agrīnajām ACD ekranizācijām. No mūsu Šerloka bija pavisam maz: "Shut up. You were thinking. It's annoying".


Leinster Gardens (His Last Vow)
Adrese: 23-24 Leinster Gardens, Bayswater, London

Šīs nav mājas, bet tikai fasādes. Šajā punktā savulaik bija nepieciešamība uztaisīt vaļēju posmu metro līnijā, lai tolaik apgrozībā bijušie vilcieni varētu nolaist tvaiku. Bet lai ielas plūsmā nepaliktu vizuāls robs, fasādes tikai uzceltas pa jaunu. Tātad, māju nav, bet adrese ir. Tradīcija sūtīt uzbāzīgus cilvēkus uz šo adresi, ir tikpat veca, cik pats objekts. Šerlokā tās uz momentu iemiesoja cilvēku, kura nav.

Kā es biju izbrīnīta, kad sapratu, ka šī vieta ir uz paralēlās mūsu viesnīcai ielas!

Tikai tuvumā var saprast, ka logi un durvis nav īsti.


Skats no otrās puses, sienas atbalstītas, lai neuzkrīt uz sliedēm.

Vairāk! Uz Leinster Terrace ielas ir aktuālas viesnīcas, kuras es visādi izskatīju - piemēram, Henry VIII. Kas mani fascinē - viņu logi iziet LT iekšpagalmos, un, ja izbāž ārā galvu un paskatās sānis, tad varēs pat redzēt garām skrienošu metro vilcienu. Kas mani nefascinē - cena par numuru, jo viesnīcā ir arī spa. Nu pasakiet man, kam tev viesnīca ar spa un glamūru, ja tavs numurs ir kabatlakatiņa izmērā un logi tev iziet uz metro sliedēm? 

Un tuvākā metro stacija Bayswater, kas atrodas zemes virspusē.



Speedy's Cafe
187 North Gower Street, Camden, London 


Tā lūk, garām ejot uz Euston station. Kafejnīca strādā, turklāt ļoti pieticīgi un čakli, īpašnieki nesirgst ar zvaigžņu slimību.


Mēs neiegājām, jo nebija laika galīgi, bet maijā esmu rezervējusi viesnīcu simts soļu attālumā un apsolu katru rītu nākt uz brokastīm. 


St. Barts. Visādos veidos liktenīgā vieta.
St Bartholomew's Hospital, West Smithfield, London




Oops, Jim, there is a problem. You shouldn't have shot yourself, I can't do what you asked me to.


Ok, šoreiz šis objekts galīgi nebija formā.


Jubilee Gardens near Big Eye (The Lying Detective)

Lai gan šī vieta nav tik specifiska, toties skats smuks. 




20.8.18

6 no 21

Ne obligāti precīzi šādā kārtībā, bet 6 sliktākie koncerti.

1. Prāta vētra Rīgā 2018
Nē, koncerts bija fantastisks, un es viņu te neliktu, bet nesanāca ne tas, ka izbaudīt, bet pat lāga paskatīties.

Tas man, protams, ir sods par manu apsaukāšanos uz skatītājiem, kas atnākuši pasēdēt pakalniņā uz GN'R. Nu lūk, te es pati stāvu puskilometra attālumā no skatuves, ir bardaks, skaņa ir slikta, un grupa spēlē dziesmas, ko es nezinu. Bet uz GN'R cilvēki vismaz dabūja apsēsties. Mežaparka estrādē mēs stāvējām saspiedušies kā siļķes mucā līdz pašai kalna augšai. Daudzi piedzērušies. Daudzi ar bērniem (nekomentēšu!). Daudzi staigā turpu-šurpu. Nē, tiešām! Sākas koncerts, skan pirmā dziesma, cilvēki, bļa, iet pretējā no skatuves virzienā!!! Kas???!! Nu kas notika? Un tā visu koncertu, jā. Apvienojam koncertu ar soļošanas treniņu?

Ibio, orgi! 60 000 cilvēku ir par daudz. Nereāli par daudz. Kad koncerta apmeklējums pārvēršas paaugstinātā diskomforta pasākumā, tad pasākums nav izdevies. Ibio, grupa! Nu nevarējāt jūs uztaisīt divus koncertus Rīgā? Tā dara arī lielāka mēroga zvagznes. Ok, ja nevar paaicināt visas tās superzvaigznes, kas piedalījās, ieskaitot maestro, bet apmierināt gribas pēc iespējas vairāk cilvēku - taisītu vienu lētāku šovu bez viesmāksliniekiem, bet otru - dārgāku, ar bonusiem. Un visi būtu daudz laimīgāki. Nu, tas mans viedoklis.

Skaņa bija slikta huiņa. Pēc kādas pusstundas, tāpat kā GN'R, tā jau nedaudz uzlabojās. Nezinu, vai mēs pieradām, vai beidzot izdevās saregulēt, bet sākumā meita teica, ka nesaprot, kādā valodā Kaupers dzied. Nezinu, man izklausījās, ka portugāļu.

2. Laibach in Riga 2015
Tik neatsaucīgu publiku es nekur neatceros! Kaut kā kauns palika mūziķu priekšā. Lai gan, par grupu palika iespaids, ka labs menedžeris viņiem būtu vietā. ja to pašu setlisti izvietotu citā secībā, varbūt, arī publiku varētu iekustināt. Tas, ka mūs visu laiku uzrunāja kā Atēnas, es turu vienkārši par kuriozu. Kā var maija vidū sajaukt Rīgu ar Atēnām?

3. Scorpions in St. Petersburg 2012
Ok, šeit publika bija vēl sliktāka. Skorpi viņus neizkustināja nemaz, un tā noteikti nav skorpu vaina. Idiotu bars.

4. Metallica in Prague 2014
Mēs vienkārši ieņēmām sliktu vietu un visu koncertu gāza lietus. Bija briesmīgi.

5. Slash in Kaunas 2013
Vienkārši viens no lētākajiem un garlaicīgākajiem koncertiem, kur esmu bijuši. Tikai Nightrain nedaudz viņu atsvaidzināja. Bet to viņi nospēlēja otro. Nu tā...

6. GN'R in Tallinn 2018
Koncerts bija labs, bet tieši tas pats, kas ar Prāta vētru - 60 000 ir par daudz.

17.8.18

6 no 20

Un tā, kamēr silts. Rīt mēs ejam uz ceturto Prāta Vētras koncertu, bet tas Tallinas GN'R koncerts bija jubilejas. Pirmkārt, apaļi divdesmitais mūsu apmeklētais. Otrkārt, precīzi septiņus gadus atpakaļ 2011. gada 16. jūlijā mēs bijām mūsu pirmajā Scorpions lielkoncertā, ar ko viss arī sākās.
Tam par godu pateikšu, kuri no 20 bija paši-paši. 

1. Guns N'Roses in Rybnik 2012
Bez šaubām, mana mīļākā grupa un labākais, ko esmu redzējusi. Bez Sleša un Dafa bija labāk, es drīkstu to teikt.

2. Rammstein at Impact Fest 2013

Godīgi sakot, savu pirmo Rammstein Rīgā es atceros labāk, bet objektīvi viņš nevarēja būt labāks - es viņu praktiski neredzēju, bet fīlings bija reāls. Toties šeit es visu redzēju. Un zināju no galvas visas dziesmas. Mana mīļākā grupa un izcils šovs.

3. Scorpions in Schweinfurt 2011

Viens koncerts garajā Skorpu koncertu virknē. Bet laimes groziņš man bija pilns tikai šeit. Un tikai šeit viņi runāja vāciski. Mana mīļākā grupa un ļoti sirsnīga uzstāšanās - no tām, no kurām sāpīgi aiziet, un vēl kādu laiku atmiņā lolo katru brīdi. Manī šis koncerts arī iestartēja daudzas pārdomas un ielika sākumu labākajām stundām manā dzīvē (citos koncertos).

4. Nine Inch Nails in Riga 2014
Viņi mani ļoti pārsteidza. Bija mīlīgi, skaisti un spēcīgi. Izdejojos un izdziedājos uz nebēdu. Un viņi pirmoreiz spēlēja divas dziesmas, ko nav spēlējuši ilgus gadus. Kāda sagadīšanās, tās ir manas mīļākās viņu dziesmas! Brauciet vēl!

5. Katy Perry in Riga 2015
Es zinu, pārsteigums. Vispār, es vedu savu toreiz astoņgadīgu bērnu, un puse no koncerta apmeklētājiem bija vecumā līdz 16. Bet šovs bija tāds, ka man acis izsprāga uz kātiņiem. Wow, vienkārši wow. Ketija labprāt runājās ar publiku, dažus aicināja uz skatuves un vispār, uzvedās karaliski. Ketij, es nekad neesmu klausījusies tavus ierakstus, bet zināju visas dziesmas! Un viņas iesildītāja Charli XCX arī reāli uzspridzināja. I don't care, I love it!

6. Alice Cooper in Trakai 2017
Mans vīrs bija izbrīnīts, ka vecais dod vaļā tādu šovu. Meitai jau gadu nepāriet fanošana par veco. Un es jau no viņa nešķiros kopš 1996. gada. Koncerts bija kompakts, bet kvalitatīvs. Vienkāršs, bet krāšņs. Un ar visām labākajām dziesmām. Un pats Kūpers pensijas vecumā palicis tikai simpātiskāks. Un tāds, autentiskāks.

5.6.18

Prāga, 1. diena

Decembra braucienā uz Tallinu man viss bija izplānots līdz detaļām (un tik un tā gandrīz nokavējām autobusu uz Rīgu). Ejot pa Vecpilsētu, jautāju meitai, vai viņai tā patīk, kad viss pēc plāna. Jo tomēr, kur tas ceļojuma spontānums palika? Un tad pati sapratu, ka man reti kad patīk tie spontānie pasākumi. Parasti tas izvēršas bezjēdzīgā skraidīšanā apkārt, cenšoties - noparkot mašīnu - atrast, kur paēst - iegādāties transporta biļetes - un tamlīdzīga sadzīves draza, kuras man tepat ir vairāk, nekā gribētos. Protams, ja brauc tikai pāris pieaugušie, īpaši, ja tie nav ierobežoti līdzekļos, tad var arī eksperimentēt. Bet kad tev ir, piemēram, divas dienas, 50 eiro un divi bērni, tad gan der izdomāt visu iepriekš. Lai gan, divu bērnu apstāklis parasti nozīmē to, ka pieturēties pie plāna sanāk uz apmēram 20 procentiem.

Vispār, ir trīs pilsētas (neskaitot Rīgu), kur es visu laiku atgriežos - Tallina (esmu bijusi neskaitāmas reizes), Prāga (5 reizes) un Londona (2 reizes, baisi sen, bet Londona vienmēr ir man kabatā). Un lūk, pagājušogad mums instagramā acīs iekrita Prāga.

vetrana - tik izcilas bildes, ka ja pēc to redzēšanas jums negribas braukt uz Prāgu, tad pārbaudiet pulsu, mož, jūs neesat dzīvs?
vovanovaque - Prāgas lifestyle blogeris un neparasto maršrutu gids
praguetoday - arī daudz noderīgā

Tik ļoti iekrita, ka es jau vasarā zināju, ka izvēles nav - nāksies saņemties uz aizbraukt. Nē, nu trīs gadus jau nav būts! Doma bija braukt trijatā ar vīru un lielo bērnu. Bet, tā sagadījās, ka vīramāte (mana galvenā auklīte) tajos pašos datumos tika uzaicināta uz kāzām. Arī b/d auklītei sīci nesanāca piespēlēt, tā nu sanāca, ka jābrauc vien visiem.

Un tā, papildus plānošana. Vīrs jau procesā sāka satraukties, ko es tur tādās detaļās zīmēju un vai es pēc tam skandalēšu, ja viss neies pēc izstrādātā plāna. Nope. Plānošana ir nepieciešama, lai tajā momentā, kad divgadniekam ir laiks ēst vai gulēt, mēs nesākam tikai meklēt, kur to izdarīt. Tā, lai maršruts neietver tikai nebeidzamu staigāšanu, jo vienā brīdī divgadnieks gribēs lekt ārā no ratiem un skraidīt, bet mēs gribēsim tajā brīdī sēdēt un atpūsties. Un tā, lai tas viss iet caur apskates vērtiem objektiem un nesanāk, ka visu laiku esam pavadījuši tikai rotaļu laukumos. Lai visas maršruta daļas ir savstarpēji maināmas un, ja viss neiet, kā paredzēts, tik un tā mēs dabūtu kaut ko redzēt. Tā arī bija. No visa ieplānotā mēs izpildījām mazāk kā pusi, bet man noteikti nepalika sajūta, ka neesam bijuši Prāgā. Un pavisam jau noteikti jebkurš brauciens ir šo te laimīgo acu vērts.



Zemāk var apskatīt visu smalko ceļvedi pa Prāgu ar bērniem, ko esmu izstrādājusi. 

2.4.18

Apsveicu, man ir Aspergera sindroms!

Šodien ir starptautiskā autisma diena, un šajā sakarā man ir ko teikt. 38 gadu vecumā es izdarīju lielo atklāsmi. Man ir Aspergera sindroms. Autisma vieglā forma.

Ja bērnībā es būtu dzīvojusi tajā valstī, kur šis termins jau bija ieviests, mani diagnosticētu aši un bez aizķeršanās. Jo es esmu kanonisks, klasisks aspītis.

Testā es ieguvu 151 punktu no 200, bet tajā bija jautājumi par cilvēku uzvedības modeļu izpratni un izturēšanos cilvēku starpā. Uz tiem es mācēju atbildēt, jo šis ir mans lauciņš. Es jau 30 gadus pētu cilvēku uzvedības modeļus. Tā kā, ja ne informācija, ko es gadu gaitā esmu ievākusi, es atbildētu uz tiem citādāk. Un tad man, droši vien, būtu 200 no 200. Starp citu, cilvēku uzvedības modeļus es sāku pētīt tieši, lai iekļautos viņu sabiedrībā, citādi es vienmēr nedaudz esmu jutusies kā citplanētietis.


Katatoniska nespēja uzturēt sīksarunas - tagad jautāšanas ceļā es esmu atklājusi, ka cilvēki sarunājas ne tikai ar savējiem un dara to tāpēc, ka viņiem tas patīk. Es parunājos ar svešu cilvēku, un, ja esmu uzzinājusi ko jaunu, palieku ļoti apmierināta. Ja nē, tad... Tad neko. Bet es nebiju iedomājusies, ka var sarunāties ar kolēģiem sarunas pēc, nevis lai apmainītos ar informāciju. Ka tā ir izklaide. Jo man tas ir darbs.

Dusmu, pašpārmetumu un skumju lēkmes, saskaroties ar loģikas trūkumu citu cilvēku uzvedībā. Teorētiski es zinu viņu motivāciju, bet es joprojām atsakos ticēt, ka viņus vada vēlme sāpināt līdzcilvēkus, likt tiem justies vainīgiem, glaudīt savu ego un darīt tā, lai citi nepadomātu to, ko nevajag.

Sociālo normu ignorēšana. Ja es nespļauju uz ielas un nestaigāju plika - tad man ir citi, savi iemesli to nedarīt. Es tiešām nevados no tā, ko cilvēki padomās. Labākajā gadījumā - lai padomā, tas ir veselīgi. Sliktākajā... viņu nav manā interešu redzeslokā.

Nespēja runāt tā, lai neviens nejustos aizskarts. Ok, ir viens veids, kā es to varu nedarīt. Klusēt. Tāpēc vairumā gadījumu es vai nu runāju to, no kā cilvēki paliek neizpratnē, vai nu klusēju un nesakarīgi kaut ko mauju - tad viņi domā, ka es domāju par viņiem to sliktāko, bet nesaku.

Nespēja fiziski izrādīt emocijas. Es neapskaujos, nebučojos, man ir nepatīkami aiztikt cilvēkus (atskaitot savus bērnus un vīru), es praktiski nelietoju cilvēku personvārdus (man liekas, ka tie neko neizsaka) un vēl mazāk deminutīvus (atkal, tikai pret bērniem un dzīvniekiem).

Regulāra sensorā pārslodze - vīrs zina miljonu gadījumu, kad es lielveikalā pēkšņi zaudēju savaldību, sāku riņķot kā dulla muša, palieku dezorientēta un nevaru atcerēties, ko gribēju. Tas pats notiek, kad man krīt cukura līmenis asinīs. Es vienkārši neko nesaprotu. Gribu prom, tumsā un apgulties.

Tas ir tāds ļoti sekls ieskats, un, kā izrādās, šīs nav manas personīgās vainas. To visu es uzskatīju par audzināšanas, savaldības un disciplīnas iztrūkumiem, pie kuriem man būtu jāstrādā, bet izrādījās, ka tās ir, tā teikt, neiroloģiskās iedzimtās īpatnības. Nedaudz atšķirīgas neironu saiknes smadzenēs. Nedaudz hello, Mars. Ir gan arī labas lietas.

Netipiska atmiņa. Es atceros sarunu virknes vārds vārdā. Es atceros sevi no 2 gadu vecuma. Cilvēki ar mani strīdas. 'Tas bija kaut kur 1995. gadā' 'Nu kādā 95.? Es atceros precīzu datumu, kad tas bija. 3. augusts 1998. gads, es atbraucu uz tikšanos pa taisno no Bulduriem, kur es biju ar KB, dj no Pulkveža, ar kuru es ietusēju iepriekšējā vakarā. Man mugurā bija kargo bikses smilšu krāsā, krekliņš ar sekcijām trijās krāsās - dzeltenā, baltā un tumšpelēkā..." Ir cilvēki, kas man joprojām netic, ka es to visu atceros. Ka es zinu no galvas tūkstošiem dziesmu tekstus, arī daudzas no tām, kuras man nemaz nepatīk. Zinu to dziesmu autorus, kad, kas un kā. Tas nav speciāli, un es nezinu, kam man šī informācija. Vīrs mani jauc uz gūgli. Ja ir jautājums, sākumā viņš jautā man. Ja es precīzi nezinu, rīt pateikšu. Nolasīšu lekciju, jo...

Ja mani kaut kas ir ieinteresējis, es veltu tam visu iespējamo laiku. Parasti ilgi. Tik ilgi, ka visiem sen jau ir apnicis. Būtībā es pārceļos uz dzīvi citā pasaulē, tajā manu interešu pasaulē. Tāpēc es esmu ļoti precīza detaļās un neciešu paviršību. Tāpēc man ir šķietami daudz talantu, bet es vienkārši ieguldu laiku un dvēseli tajā, ko daru.

Es redzu cēloņsakarības tik skaidri, it kā manā galvā būtu cilvēku uzvedības pasaules karte. Un es neslinkoju un nežēloju laiku tās izskaidrot tiem, kam ir grūtības ieraudzīt, kas un kāpēc. Tikai mani skaidrojumi parasti ir diezgan sausi un lietišķi, arī par mīlestību, jā. Atšķirībā no Holmsa es to neuzskatu par bīstamu kļūdu, jo es to pazīstu, bet īpašu romantiku no manis sagaidīt arī nesanāk. Toties ar mani var jauki, bez liekas kautrības un aplinkiem parunāties par mīlu, seksu, krāpšanu, nodevību, piedošanu un visu šo sakarību cēloņiem, sekām un uzbūvi. Un uzzināt daudz ko jaunu. Nevajag domāt, ka cilvēka, tā saucamā dvēsele, ir kaut kas mistisks un neizskaidrojams.

Starp citu, par aspīšiem saka, ka viņiem ir grūtības uztvert citu cilvēku noskaņojumu. Par laimi, ar percepciju es neesmu apdalīta (lai gan, nojaušu, ka tas ir apzināts ieguvums - es to iemācījos). Divi cilvēki, kas uz mani apvainojas regulāri, ir duāls un mamma. Es nolasu jūsu apvainošanos attālināti, man pat nevajag ar jums runāt. Es varu to saprast no diviem teikumiem vatsapā vai no zvanu intervāliem. Un jūs vēl apvainojaties? Jums abiem reāli ir daudz pazīstamu cilvēku, kuri nolasa jūsu noskaņojumu no īsziņas vai sasveicināšanās? Tad es jūs apsveicu. Es gan priecātos, ja kāds tā pazītu un saprastu mani. Un es lūdzu jūs abus pieņemt šo manu pieticīgo silto jūtu izpausmi no manis. Jo diemžēl, kā tas aspīšiem raksturīgi, es visu saprotu, bet īsti nezinu, ko darīt ar iegūto informāciju.  

Tas viss ir tiešām liels atklājums - ne tikai kaut kāda leibla iegūšana. Tā nav socionika, horoskopi vai temperamenta tips. Autisms, arī vieglā formā, ir samērā strikti - diagnoze. Protams, vairāk vai mazāk, bet tas ietekmē tavu dzīvi līdz detaļām. Tas ir kā piedzimt ar vienu kāju, visu mūžu mācīties staigāt, saņemt palamas par to, ka dari to tiešām slikti. Tad pakāpeniski iemācīties staigāt, tad skriet. Saprast, ka joprojām skrien lēnāk un citādāk nekā visi. Piemontēt mākslīgo kāju. Skriet gandrīz kā visi, bet mocīties no kājas svešādības un tulznām, ko tā uzberž. Nievāt sevi par to, ka nevari saņemties, slinkā govs, iemācīties skriet tikpat ātri un viegli, netrenējies pietiekami, nemācies pietiekami, nedari visu, ko vari. Visi var paskriet, bet tu nē? S l i n k ā g o v s! Un tad atklāt, ka tu neesi slinka vai sliktāka par citiem. Tev vienkārši ir viena kāja, bet vairākumam cilvēku - divas. Oh.

Domāju, ka daudzi mani gadu gājuma draugi, boifrendi, skolotāji un citi cilvēki, kam ir bijusi ilgstoša saskarsme ar mani, uzzinot, ka man ir Aspergers (un kas tas tāds ir), pateiktu: "Oooo, tas daudz ko izskaidro".

Protams, uz 40 gadiem es jau esmu apguvusi mīmikrijas mākslu un gandrīz vai protu uzvesties tā, ka cilvēki neko nenojauš. Tikai domā, ka esmu kautrīga vai nedaudz dīvaina. Bet patiesībā es neesmu nedaudz dīvaina, es esmu ĻOTI dīvaina. Un es neesmu kautrīga, es vienkārši negribu rādīt jums savas īpatnības, jo ne jums interesanti, ne man patīkami. Es esmu iekārtojusi savu dzīvi tā, lai pēc iespējas mazāk saskartos ar cilvēkiem, lai izvairītos no sensorās pārslodzes un lai manas smadzenes ir izklaidētas. Pat ja šis darbs netiek ļoti labi apmaksāts. Protams, man ir migrēnas, VD un trauksmes - visas blaknes, raksturīgas aspīšiem. Katra diena ārpasaulē man ir grūts darbs ar sevi. It's okay. Welcome to the world, I hope you like Ibuprofen. And Mebicarum.

Es turpmāk pamēģināšu uzrakstīt nelielu ieskatu tajā, kā sadarboties ar aspīšiem, lai neviens necieš. Bet pagaidām es gribu nocitēt to, kas raksturo galveno mūsu attiecībās ar ārpasauli. "Tu kādam pastāsti, ka tu esi īpatnējs, viņš pasaka: "Ai, nu beidz, tu esi pilnīgi normāls, neizdomā lūdzu". Un tad pēc brīža viņš jautā: "Kāpēc tu nevari saprast, ka tā nedara, un nevari darīt normāli???" Bet es taču tev teicu, kāpēc. Tu neticēji".

Ja kādam pēkšņi aktuāli, iemetīšu pagaidām trīs linkus.

Синдром Аспергера: 50 фактов про то, каково иметь "лёгкий" аутизм




1.2.18

Gryffindor

Izknibināju pusotru stundu sava dārgā laika un pa daļām ar lielām ilgām noskatījos Šerloka pirmo sēriju. 1 down, 12 to go. Cilvēks nevar 2 gadus pēc kārtas neskatīties Šerloku, jo tad vienā brīdī viņš pieķer sevi instagrama meklētājā ievadot Johnlock (un tur cilvēki neciešami pārspīlē). 

Bet instagrams cita starpā mani iepriecināja lūk ar šādu bildi, ko līdz galam varu izprast es un mana meita un vēl dauzi citi šo divu fandomu gīki.



Daudzi komentāros iebilda par to, kurās fakultātēs viņus ievietoja, bet šeit viss ir pareizi. Nē, Šerloks nav Slytherin, un Džons nav Hufflepuff ar visu cieņu. Džonā ir tik daudz Grifindora, lai mestos pakaļ Šerlokam jebkurā situācijā. Jo viņš pats alkst piedzīvojumu, nevis jo tā ir pareizi. Šerloks, protams, ir pietiekami vēss, lai visiem gribētos ieskaitīt viņu Slizerinā, bet arī nē. Pirmkārt, Slytherin nekad neizvēlēsies sēdēt putekļainā istabā un minēt mīklas savā nodabā, ja ir iespēja sēdēt glaunā istabā un vadīt valsts likteni. Maikrofts ir Slytherin. Bet Šerloks ir tīrs, ar godkāri neapskādēts prāts, smadzenes per se - skaidra, žilbinoša, neiejūtīga domāšana. Ravenclaw as it is. Vienīgais, kam komentāros piekrītu, ir 'Kāpēc Džona patronuss nav ezis?" Vai ne? Ezis arī ir. 

Manējais, starp citu, ir žagata. Un cepure mani drošu roku ievietoja Grifindorā. Sākumā biju nedaudz sašutusi. Žagata? Grifindors? WTF? Bet tad sāku ievērot žagatas apkārtnē neierastā daudzumā. A ko, skaists un jautrs putniņš. Man patīk. kas attiecas uz Grifindoru... Es pati biju domājusi, ka esmu Ravenclaw. Nē, nu man visi saka, ka es esot apdāvināta ar smadzenēm. Un asprātību, un radošo garu. Un mana meita ir Ravenclaw. Un mans duāls ir Ravenclaw. Un mana mamma ir Ravenclaw. Bet acīmredzot, manī tas nav dominējošais. 

Dominējošais manī ir... Dažādos manas dzīves posmos:
"Tu proti orientēties? Nē? Es arī nē!!! Braucam uz mežu!"
"Tur kokā būs jākāpj!!! Tu proti? Es arī nē!!! Urā!!!"
"Peldēšu no vienas salas uz otru vasarā! Nav bail? Ir. bet poh, toties jautri".
"Ies strādāt par filmu redaktoru. Izglītība? Pieredze? Nē, neesmu dzirdējusi".
"A davai paņemam kredītu un nopērkam māju!!!"
"Nav naudas? Nav laika? Braucam uz koncertu!!!"
"Es vienlaicīgi gribu intensīvi sportot, dzert un pīpēt un taisīt bērnus!!!"
Utt. Utml. Un kā piedziedājums, no kura mans vīrs jau noraustās, vien dzirdot: "Kaut ko izdomāsim!"

Nu, jūs sapratāt, ka cepurei bija taisnība. Gryffindor af. 

Lūk, Lagutenko par to dziesmu ir sarakstījis. Manas dzīves kredo, ibio. 
Страху нет нет страху - ху
Я по воде иду, а не по льду. 
Земля уходит, ты пугаешься,
Ломаешься, но соглашаешься.
Когда тебя вставляет, тогда вставляешься!

21.10.17

Saldējuma lose un īstajā vietā, prasme baudīt iepirkšanos-5378

Šomēnes dabūju:

1. Divas biļetes uz Tallinu, kopā 8 Eur (jābrauc uz sacensībām, bet ar mašīnu negribējās)

2. Krekliņu Hogwartz Alumni, 1.57 Eur. Tajā veikalā viņi tiešām nesaprot, ko dara. Vasarā turpat izrāvu Hogwarts kreklu arī meitai, arī par kaut kādiem 3 Eur.


3. 1995. gada Swatch Irony par 10 Eur. Nu vispār wow, tiešām nav cienītāju bez manis? Jo mētājās turpat Andelē Mandelē. Nu labi, tagad, kad tas pārdots, ir 4 pieteikumi. Un jo priecīgāka mana sirds.



Bet ok, es ne vienmēr esmu tik veiksmīga pirkumos.

Ir tagad šāds saldējums pieejams

Vasarā safanojās gan sīkais, gan es pati. Meitai gan patīk eksperimenti šajā jomā, bet tagad ne par to. Lai gan, manā gadījumā "safanojos" ir vienreiz pagaršoju, un man tas neriebās. Un tad...

1. stāsts
Es pērku minīti, meita pērk saldējumu. Es nosiekalojos, un arī paņemu saldējumu. Kaut kādu tur. Graužu un domāju - kāds draņķis, kāpēc nepieturējos pie pārbaudītām vērtībām un neņēmu polu?

2. stāsts
Izvedu bērnus uz veikalu pēc saldējuma, pati skatījos, skatījos, arī paņēmu. Bet šo nē, jo dārgs, ņemšu prastāku šokolādes saldējumu. Un kapučīno. Graužu un domāju - kāds draņķis, kāpēc neņēmu polu+espresso? Nu, toties ieekonomēju... cik? 13 centus? 

3. stāsts
Meita rimčikā piedāvāja nopirkt divus milzīgos Ekselences konusus, jo ja pērk divus, sanāk lētāk. Par savu naudu. "Mammu, es tev nopirkšu". Es ilgi šaubos, jo man tas gan par saldu, gan par lielu. Tad ievēroju konusu ar Vana Tallinn - o, šis jāņem. Tad saminstinos un nepaņēmu. Meita paņem konusu ar Oreo cepumiem. Pēdējā brīdī nolemju izmaksāt viņai saldējumu, jo Rimi nauda uzkrājusies, tāpat par brīvu sanāk. Nokožu viņas saldējumu, saprotu, ka ellīgi garšīgs. Kā arī to, ka tās Rimi naudas pietiktu arī diviem. Ko es neņēmu to Vana Tallinn?

Es nezinu, kāpēc es tā lošoju tieši saistībā ar saldējumu, bet šodien neļāvu rokai notrīcēt - espresso+pols it is. Tikai izrādījās, ka šokolādes variants ir švakāks, vajadzēja ņemt balto. 

Esmu pārliecināta, ka drīz to pārstās ražot.   

14.2.17

JOHNLOCK IS GO

Publicēšanas datums ir mainīts. Es neesmu no tiem Šerloka faniem, kas 2017. gada 1. janvārī sēdēja pie teļuka. Vēl 18. gada februārī es nebiju redzējusi 4. sezonu. Arī iepriekšējās es iekavēju. Bet es tik un tā zinu vairāk, nekā daudzi no tiem, kas tur bija. 

Vārdu sakot, gribējām noskatīties Sherlock 04. Tas ievilkās uz 6 stundām. Pēc tam vēl divas dienas reiba galva. Un tagad vēl nav palaidis vaļā. Es neko neteicu, bet man sen gribējās noskatīties arī kaut ko par mīlestību, tādu, lai až saplēš. Asu, raudinošu, netradicionālu un bez jēlībām, tik nezināju, ko. Nu lūk, sanāca apvienot. 


Paši Mofats ar Getisu kaut kur intervijā strikti noraidīja iespēju, ka šie divi kļūs par pāri. Bet viņi noraidīja klasisko pāra versiju. Tas ir, jūs neredzēsiet šos skūpstāmies vai plānojot savas kāzas. Bet viņu attiecību dzimšanu un evolūciju viņi parādīja tā, ka sanāca best love story ever.


Klasiski - momentāna ķīmija starp abiem, bet ierobežojumi no abām pusēm (Sherlock 'Married to my work' Holmes and John 'Not gay' Watson), attiecību nonākšana pata situācijā, un tās risinājums, Šerlokam aizejot bojā. Divi gadi, kuru laikā Džons gandrīz nomira no sērām un knapi savāca savu dzīvi kopā, kad atgriezās priecīgais Šerloks. Atgriezās, lai atklātu, ka viņa vieta ir aizņemta. Šerloka atklāsme par savām jūtām pret Džonu un nespēja tikt ar tām galā, situācijas atrisinājums ar Džona sievas izraidīšanu no spēles laukuma. Džona nespēja tikt galā ar Šerloka un arī paša jūtām. Nu, un gala risinājums. Citāts iz scenārija:

When all else fails, there are two men sitting arguing in a scruffy flat like they’ve always been there, and they always will. THE best and wisest men I have ever known. My Baker Street boys. Johnlock.

Ar kādu nodomu vispār scenāristi (ja kas, es visu laiku runāju nevis par iedomāto personāžu darbībām (nu kamon, viņu vispār nav!), bet par konkrētās filmas visai dzīvu, staigājošo scenāristu darbībām) ir ieguldījuši seriālā daudzus mājienus par to, ka šeit ir vairāk nekā skarbā vīriešu draudzība? Ja tas ir joks, būtu pietiekami vienreiz pajokot, ka kāds šos divus ir noturējis par viendzimuma pāri, nevajag jau gluži katrā sērijā kādam no varoņiem likt to skaļi izteikt (Hadsones k-dze, Irēna Ādlere, Maikrofts, Mērija, Džona draudzenes un vairums epizodisku personāžu ir to teikuši atklātā tekstā)? Šaubu nav, ka Moftiss ir pirmšķirīgi džonlokeri, tāpēc arī ieguldījuši. Un tādā veidā radīja labu filmu visiem - gan tiem, kas šipo konkrētu tandēmu - šie skatītāji ir ieraudzījuši visas nianses un uztvēra visus mājienus - no savas pieredzes zinu; gan tiem, kam šāds aspekts nav pieņemams - šie mājieni tomēr nav tik rupji, lai tos nevarētu mierīgi palaist garām. Un tā pēdējā rindkopa ir visa viņu smalkā darba kalngals - tas, vai Holmss ar Vatsonu no šī brīža ir pāris vai arī viņi paliek draugi/kolēģi/dzīvokļa biedri - ir tikai jūsu galvā. You can take away what you will from here.

Es patiesi ceru, ka nebūs nekādas 5. sezonas, jo stāstam jau ir nobeigums. Pasaka ir galā, rādīt pa TV 'it is what it is' nav gatava pat Geiropa, bet rādīt kaut ko citu ir rādīt nepatiesību. Un nevajag arī neko vairs rādīt, jo privātās dzīves detaļas ir viņu, nevis mūsu darīšana. 

Man vispār ir ļoti nepatīkami, ka gan Džonloka slešeri, gan vispār visi cilvēki mūsdienās visu ārkārtīgi seksualizē. Pat Konandoils īpaši neslēpa to, ka starp šiem diviem personāžiem ir liela pievilkšanās (un arī nogalināja Džona sievu, jo nu viņa bija lieka) un ka galu galā viņi viens otram ir tas cilvēks, kurš no visas pasaules nozīmē visvairāk. Bet tas nenozīmē, ka uzreiz kādam kaut kas kaut kur jābāž! Jā, iedomājieties, cilvēku seksuālā dzīve ir ļoti daudzveidīga - var kādu mīlēt un nemēģināt ar viņu savienoties intīmajās vietās. Nu, tas, ja jūs gribat obligāti analizēt divu cilvēku attiecības, no kuriem viens ir aseksuāls un otrs, kā pieņemts domāt, heteroseksuāls. 

Es gan saprotu, no kurienes tam visam aug kājas. Un autori šoreiz paši ir vainīgi. Pirmkārt, jā, tie nepārtrauktie mājieni (man tiešām nav laika rakstīt palagu, labāk ielikšu link link un link, kur kāds jau ir pacenties, bet kas redzēja seriālu un kam ir acis un ausis, to redzēja un dzirdēja un pat noteikti uzjautrinājās par to). Protams, pēc tā visa daļa fanu jūtas piekrāpta, ka viņiem neiedeva klaju seksu. Turklāt, ka Martins ar Beņu ir tik skaisti un mīlīgi un seksīgi, ka visiem gribas viņus noģērbt un ielikt vienā gultā. Nevienam taču nenāca prātā nolikt kopā Ļivanovu ar Solominu, vai ne? Bet es nejūtos piekrāpta. Man patīk Johnlock literatūrā, aprakstos, bet redzēt Beņu ar Martinu bučojamies es īpaši nealkstu. 

PS Te ir neliels links uz to, ko teica literatūras speciālists, gan senajā gadā un par Ričija Holmsu. Bet Džonloka histērija ap Ričija/Daunija Holmsu, salīdzinot ar Beņu vispār bija puķītes.

11.4.14

Second watch

Sapratu tagad duālu. Meklēju pulksteni - nomocījos. Nē, man neder klasiskie sieviešu pulksteņi. Man neder klasiskie vīriešu pulksteņi (atšķirībā no džinsiem). Pirmie principā neder, otrie - visi ir par lielu. Ir beidzot kaut kas, ko es negribu lielu. Nu, vienu-divus no visa apskatītā pieņemt varētu, bet to es nevaru atļauties. Ir trešais variants - bērnu. Vai ne? Galu galā, tieši to par manu jauno pulksteni padomāja vīrs, kurš nekad ne ar auss galu nav dzirdējis par swatch. 

Jo Swatch nav īsti pulkstenis. Tā ir dzīves uztvere, tas ir raksturs. To gan saka itin par visiem aksesuāriem, bet tomēr - kurš izvēlās šādus pulksteņus? (Tie ir daži gabaliņi no visa viņu milzīgā piedāvājuma, sākot ar 1983. gadu - tagad ir iepējams nopirkt visus modeļus, arī senākos - tie daži modeļi, kas mani aizķēra momentā, kurus es nedomājot mestu iepirkumu grozā un ne sekundi nenožēlotu). 

Nu kurš?




Tas, kura daba izpaužas šādi:





Domāju, arī mans vīrs, uzmetot skatu uz visu šo krāsu orģiju, pateiks 'jā, tas ir absolūti par tevi'.

Starp citu, divi mani vienīgie pulksteņi, kurus es atceros (atskaitot tos divus elektroniskos, kas man bija 9-10 gadu vecumā, balto un zilo), ir bijuši svoči. Gaiši zaļais skin un pēc tam Irony izlaiduma - ļoti sievišķīgs un man viņš nepatika, jo nopirku es viņu 'sievietei klājas nēsāt piedienīgu pulksteni' slimības lēkmē. Slimību es saķēru strādājot kazino - tur galu galā klientiem ir pieņemts mētāties ar naudu uz visām pusēm un izrādīt, cik tev ļoti viņu nevajag, nu, un dīleri galu galā arī ar to saslimst (ako es sliktāks? saģērbšos tā, lai visi domā, ka biezais). Jā, bet mana daba tāpat mani ievilka swatch veikalā, un sanāca kompromiss. Un kompromiss jau nekad nevienu neapmierina.

Lūk, tagad mana daba ir izdarījusi to pašu. Mans pirmais ir 1993. gada Cuzco (pēdējais trešajā bildē). Bet tā kā no ieraksta nosaukuma izriet, ka tam nav jābūt vienīgajam (dabiski, kā te var izvēlēties vienu?), tad es pēc tam paturpināšu. Jo, tiešām, kā te var apstāties?


Visu skaistumu var iegādāties te: Swatch and beyond 

PS Vīrs jautāja, ko tad es viņam tādu nedāvināju? Bet mans vīrs ir vienāds ar funkcionalitāti, kas ir pilnīgi pretējā skalas galā no swatch, vai ne? Un es esmu vienāda ar, atvainojiet par klišejām, brīvo garu un ironiju.

PPS Var mēģināt izrunāt šo:
Three switched witches watch three Swatch watch switches. Which switched witch watches which Swatch watch switch?

LinkWithin

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...