Skapis

Skapis pagaidām paliek tukšs, jo tāpat knapi dzīvs. Bet manuprāt, tas izdauzītais stikls un kopējais skapja švakums kopā ar to tērpu, ir pietiekami konceptuāli. Par tērpu - tas es gatavojos otrdien doties uz gotisko karnevālu un beidzot īstenot savu sapni uzvilkt šo kleitu ar tādiem zābakiem. Vīrs ir noīrējis fraku, lai jautrāk.

17.04 Reljefs Jaunogrē

Vakar aizbraucām iemēģināt Reljefa orientēšanās seriālu Ogrē. Laicīgi aizbraucām! Pierīgā man radās iespaids, ka katrs mežs ir ar savu īpatnību - viens atklāts un tīrs kā Lilaste, otrā kāpas kā Vārnukrogā, trešajā brikšņi un purvs kā Carnikavā vai Ulbrokā. Un tikai daži ir tādi, kur ir viss, un laikapstākļi ir labi. Izrādās, Zilie kalni ir tie, kuros ir viss. Un aprīļa vidū tur ir viss arī no seguma viedokļa. Mums trāpījās gan brikšņi, gan purvainas vietas, gan patīkams priežu sils, gan aizaugušās stigas, gan mototrase, jau nemaz nerunājot par kāpām. Kā vīrs izteicās: "Te skrienot ir tas pats, kas slēpojot!" Nē, bet ko tu gaidīji! Izrādās, viņš gaidīja, ka distance būs salikta tā, ka kalnus nevarēs manīt. Bet te ir izdarīts viss, lai orientieristi saprastu, kāpēc tieši to seriālu sauc ne kaut kā nebūt, bet Reljefs.

Arī laikapstākļi bija ļoti daudzveidīgi. Vietām sniegs ir pavisam pazudis, saulīte uzspīdēja, uzplūda siltā gaisa vilnis un sajūta bija kā septembrī rogainingā, īpaši, kad es skrienot iegāzos siltajās mitrajās sūnās. Citās vietās atkal sniegs joprojām ir līdz celim, un no viņa ceļas aukstums. Īpaši, kad es skrienot ieņurkoju kupenā līdz kaklam. Un nē, es nezinu, kāpēc es visu laiku krītu. Vīram pajautāju, vai viņam tā gadās, teica, ka nē. Un es Šmerlī apgāzos četras reizes, bet te - trīs. Skrienot, nevis slēpojot. Varbūt, slēpes nebrauc botas slīd? Vai arī, tam ir tas pats iemesls, kāpēc es ar superlīmi vienmēr salīmēju kopā pirkstus (uz šo jautājumu mans vīrs arī izbrīnījās, kā vispār var salīmēties, ja tev ir vairāk nekā 5 gadi).

Kompasu mums pie starta aizdot nevarēja, tā kā nācās skrietabiem kopā ar manējo. Pat nezinu, labi, ka tā vai slikti. Labi, jo pāris reizes vienam otra palīdzība noderēja, bet slikti atkal tas, ka kopā agri vai vēlu sāc pastaigāties un pļāpāt par Frodo un svešajiem uzvārdiem, nevis skriet. Tāpēc rezultāts divas stundas (it kā man viņš vienai skrienot būtu mazāks!). Bet nākamreiz jāsameklē vēl kāds kompass un jāmēģina tomēr pa vienam.

Kas vēl ļoti patika - tas, ka kalni jau pazīstami, un ne vienu vien mirkli (ļoti skaistu un patīkamu) es iztērēju tam, lai atcerētos, kad mēs te bijām slēpojuši. O, tas ir tas kalns, no kura mēs pirmoreiz braucām lejā! O, tas ir tas, no kura vienu vakaru visi krita uz ledus! Tā taču ir trase, pa kuru mēs gājām uz Ikšķili! O, tā ir tā šaurā vieta starp kokiem, tikai koki jau nozāģēti! Un vispār, sajūta ir kā mājās. Jāiestājās jau beidzot arī kādā klubā (lai varētu apkaunot viņu ar saviem rezultātiem), vai ne?

Krāsas un skapji

Tā kā man mājās mūžīgā remonta turpinājums, es atgādināšu visiem, kas aizmirsuši, ka sienām ir jābūt krāsainām.

No SCHÖNER WOHNEN

Ja kas, man šobrīd visa māja ir klāta ar baltiem putekļiem, istabā nav durvju, bet drēbes ir izmestas no skapjiem un mētājas pa visu māju. Nav tā, ka man nav skapju, 'tieši viņu ir par daudz, bet vieta tiem nav izvēlēta, un tāpēc nav arī kārtības. Tagad es sāku iedzīvoties bērnībā noklausītajā teicienā 'remonts ir stihiska nelaime'.

Bet runājot par interjeriem, es nomainīju arī interjera bilžu kolekciju kompī.

Vispār, šādu skatu es arī mājās gribu, un skapis man līdzīgs tagad ir, tikai tās kleitas vietā varētu kaut ko tādu:

Iešu balto grīdu mazgāt.

The Great Gatsby

Interesanti, kāpēc tāda steiga, un līdz vakaram tulkojumam jau jābūt pārbaudītam un nosūtītam? Pašu filmu pasaule (pat ne Latvija) redzēs tikai 10. maijā.

Vakar duāls pateica, ka vecajai filmai budžets esot bijis 6 miljoni, bet jaunajai - 120 miljoni (vienmēr sajūsminos par cilvēkiem, kas pamanās ievērot visādas cenas, pat filmām). Jautājums, kas no tā tiks man?

Man? Apmēram 50 lati un gandarījums no tā, ka es to laboju. Un redzēju to pirmā Latvijā. Labi, otrā. Pirmā bija tulce, bet viņa neskaitās, jo viņai pat Getsbija vārds uzrakstīts nepareizi. Es jau iedomājos, kādu atzīmi es viņai ielikšu, kauns.

Di Kaprio versija man patīk. Vārdu sakot, aizgāju skatīties.

Pēdējā laikā, bilžu atskaite

Nevar pateikt gan, ka mēs pēdējā laikā tikai ņaudam. Nē, šis tas cits arī notiek.

9. marta puķes. Jā, devītā. Vot nezinu, cik tās neatverušās narcises maksāja svētku dienā, bet nākamajā dienā es tās nopirku par 0,39 par 10 gabaliem. Tāpēc paņēmu 30. Žēl, kad gribēju nākt pakaļ vēl, vairs nebija. Toties nopirktās skaisti atvērās. Nenormāli skaists salikums tas koši dzeltenais un koši zaļais.

Vēl mums ir dzīvnieki, ja atceraties. Šādi:

Bērna mājas redzējums no rīta caur manu telefonu:

Un tas ir tas kafūzis, kur mēs tagad kafiju dzeram otrdienās. A, jā, tas ir Ogrē, Brīvības ielas gājēju posmā, agrāk tur bija kaut kas tur - drēbju bode, laikam. Tagad tur ir retro kafejnīca. Otrdienās es tur izdzeru piecas tases tējas. Piecas, jo man atnes milzīgu tējkannu un maziņu tasīti. Vēl tur ir garšīgas un lētas bulciņas, no tām gan es atturos.

Par to, ka tur viss ir tik labi un beidzot kafja garšīga un atļauj rotaļāties ar retro lellēm, es vienu no tām salaboju - viņai kakls bija noplīsis.

16. februāris, Viešūra, bijušā Lido kalna distanču slēpošanas trase. Es šogad neslēpoju, jo atmiņā palika milzīgie kalni, toties apgāju riņķī divas reizes. Kalni tur ir, es teiktu, ļoti maigi. Varēja slēpot arī. Toties sniega līdz ausīm un klusums stindzinošs.

Un Magnēts Garkalnē.

24. marts, Flamingo uzstāšanās Tukumā. Nē, tur ar parastu aparātu neko normālu nobildēt nevar.

Šis ir labākais, kas varēja sanākt.

Meklēju Barbarai mūzikas gabalu, pie kura tā flamingo deja tiek izpildīta. Atradu, un atradu visu Teiksmas iedvesmas avotu. It's fucking awesome:

Kids are alright

Tā, neskatoties uz sniegu, es domāju, ka pavasaris ir klāt. Jo parkā un pūkainajos ziemas zābakos man ir karsti. Un vispār bieži paliek karsti, jo es atsāku vismaz ātrā gaitā staigāt, jo tas ir vienīgais, ko es šobrīd varu atļauties.

Šoreiz es nebūšu emocionāla, jo gribu runāt tikai par marta notikumu fizisko pusi, sportu un plāniem. Janvārī viss interesantais man beidzās - es palaidu garām Smārdes ziemas rogainingu, senioru peldēšanas sacīkstes Ogrē, Alauksta slēpojumu, neiemācījos slidsoli un vispār slēpoju uzmanīgi un pa špūrīti un tikai plakanajā Uzvaras parkā. Jo man bija citi plāni. Es biju stāvoklī. Marta beigās man bija divas operācijas - apstājušās grūtniecības pārtraukšana un zoba ekstrakcija, abas pirmo reizi mūžā. Viens ar otru nebija saistīts, bet notika ar nedēļas atstarpi, lai maz neliekas. Es taču teicu, ka marts nav mans mīļākais mēnesis.

Ir pagājušas (kā bankas darbinieki saka - respektīvi) divas un viena nedēļa, un pagaidām es vēl nevaru pat lāga paskriet. Toties aizdusa, kas bija ar mani trīs pirmos gada mēnešus, mani ir pametusi, tā kā vismaz elpoju es pilnu krūti. Par visu pārējo nevaru palielīties - tikko vairāk piepūlos, sāk sāpēt bijušais zobs un liek sevi manīt arī otra operācija. Ne tev skriet, ne tev joga, ne tev baseins, ne tev pirts. Ne tev vīns arī. Vēl vairāk tas krīt uz nerviem, jo pārējā laikā es jūtos ļoti labi, praktiski vesela. Un ļoti gribas kustēties, jau dauzu pakavu pret zemi.

Aizvakar izkustējāmies ar duālu uz Magnētu. Skriet diži neskrējām, bet baigi labi divas stundas pastaigājām pa dziļo Garkalnes sniegu punktu meklējumos. Tā kā esmu brīva visai vasarai (atskaitot parasto dzīvi), es jau kaļu izklaides plānus kā no ķēdes norāvusies.

Raunas rogainings (6 vai 12, that is the question)!

Es taču nepavilkšu airēšanas maratonu? Bet atkal, ja nu...

Slapjais kaķis!

Latvijas rogaininga čempionāts (ceru, ka visas 24 stundas)!

Piedzīvojumu sacīkstes! Nu, un tāpat vien laimīgie orientēšanās brīži vasarīgajā mežā.

Nike Riga Run 10 km (un šogad es gribu skriet 10km tā, kā es pagajušogad skrēju 5 - nepiepūloties)!

Nu, un noslēgumā, protams, Tautas rogainings.
Ak jā, un ir vēl balles!

Un ko liegties, Tilu es arī šogad vēl gribu satikt, ja jau tā.

Duāls aktīvi piebalso (atskaitot Slapjo kaķi), bet vīrs klusībā ir priecīgs, ka spiests izklaidēties.
Got to be some good times ahead.