28.3.10

Pasaka

Vakarā kā ierasts lasīju bērnam pasaku.
- "Было у одной вдовы две дочери; одна была красивая и работящая, а другая - уродливая и ленивая..."
- А ты которая? Ленивая?- влез муж.
- Ты чё? Красивая и работящая, ясен перец,- возмутилась я и продолжила.- "Бедная девушка должна была каждый день сидеть... у компьютера и править научно-популярные фильмы! Да так много, что от работы у нее кровь выступала на пальцах. И вот случилось однажды, что вся клавиатура залилась кровью. Тогда девушка нагнулась, чтобы ее обмыть, но клавиатура выскочила из ее рук и упала в сеть. И прыгнула она за ней. Вдруг видит - находится она на прекрасном лугу, и светит над ним солнце, и растут на нем тысячи разных цветов. И сказала она: "This sucks. Yeah, yeah. ...Is this like WASP music? Just sounds like Warrant. Huh huh! Huh huh!"


Сёнимагубольшетакржать!

25.3.10

Pērles-7
Sešžaunu redaktors

Šoreiz neslinkoju un pat šo to iztulkoju vietējiem, kas svešvalodas nepārvalda.

Es saprotu, ka stulbi, un cilvēks vienkārši iepeistojis ne to vārdu, bet man patīk stulbi gegi.
"Он открывает волшебный ящик. И когда он ящик, всех ждёт большой сюрприз."
("Atveras brīnumkaste. Un kad tā ir kaste, visus gaida liels pārsteigums.")

No šīs pašas sērijas:
"Люксембуржцы практически единодушно проголосовали за то, чтобы новая герцогиня."
("Luksemburgas iedzīvotāji kā viens nobalsoja par to, lai jaunā hercogiene.")
Ну да. "...Желаю, чтобы все!"

"Сейчас покажу вам окаменевшую какашку, которую мы сегодня нашли."
Gobļins ticis pie Viasat Explorer tulkošanas, pagaidiet tikai...

"...устанавливают на все свои машины особые шины."
Стихами заговорили, чудовища!

"Когда я на кого-то выхожу, и они знают, куда они направляются, они знают, когда куда придет мяч, знают, в какой точке они окажутся - тогда я жду, пока он начнет движение. Я хочу, чтобы он мне что-то показал. Мои глаза приклеены к нему, мне нужно среагировать быстро, как кошка."
Ой...

"Трансатлантические люди сидят рядом со мной."
("Transatlantiskie cilvēki sēž man blakus")
Ооооой...

Un šī ir mēneša pērle, mums ar Mārci dzīves pagarināja par pāris stundām.
"Я пытался заснуть, а мои ботинки стояли рядом с каютой. В них залилась вода, так что мне придется их почистить, иначе у меня будут холодные ноги до самого конца плавания."
("Es centos aizmigt, bet mani zābaki stāvēja blakus kajītei. Tajos salija ūdens, tāpēc man nāksies tos notīrīt, citādi kājas man būs aukstas līdz pašām ceļojuma beigām.")
Jā, vārds vārdā.

Un pateicība par titulvārdiem aiziet pie...
"Их общепринятое название – шестижаберные акулы, назвали их так благодаря агрессивности."
("To vispārpieņemtais nosaukums ir sešžaunu haizivis. Tas ir radies, pateicoties viņu agresivitātei.")
Loģiski!!!

21.3.10

Nav laika. No like? Try try, maybe like.

Jā, jauns kanāls, no 600 tulkiem, kas pieteicās darbā, paņemti trīs, tāpēc ar laiku švah. Bet mazliet. 

Par mākslu

"пс: Моне- пятна, Мане -люди" (с)


Un par mūziku

Klausījos GN'R. Ko es nesaprotu, ir tas, ko es varēju saprast no Use Your Illusion 14 gadu vecumā? Nu labi tas bērnudārzs Appetite for Destruction, bet šis! Un nav tā, ka es balādes klausītos, uz tām man kā reiz bija paralēli. Toreiz man noteikti saprotamāks būtu perfekti glamūrs Motley glems. Labi vien, ka es to palaidu garām, jo GN'R ir ielikti kaut kādi iebildumi no dvēseles, ne tikai name-dropping-no-names-glamorize-cocaine-puppets-with-strings-of-gold. Tagad dvēsele man jau pašai piepildīta līdz augšai, var atļauties dzīvē ielaist Crue, jo tagad atkal pietrūkst draiva.


Поэтому про унылое говно

Štirlics raksta tā: "Lai notiktu tas un tas, ir jādara šādi un šādi, jo viss pasaulē notiek tā un tā." Jā, bet viņš to saka ar uguntiņu, ar dziļu pārliecību, un viņš pats to ir izdomājis. Tāpēc es dažreiz smejos, dažreiz sarkstu par viņu, dažreiz spļaudos, bet lasu. Bet ir vēl hz kas par sociotipu vai vienkārši beztalantīgu cilvēku, kas raksta stilā "Tas un tas notiek, tāpēc, ka tā un tā..." un es jutu, ka viņa dzīvē ne tikai nekas nenotiek, bet arī, ja notiek, viņš to neievēro. Un to, ka kaut kas notiek un kā, to viņš grāmatā ir lasījis vai citi luņi apkārt pateica. Varbūt, viņa vienkārši ir stulba?- pateica mans duāls. Es jau sen meklēju kaut ko lasāmu starp vietējo blogiem. Bez rezultāta. Ir dažas uzjautrinošas dienagrāmatas, bet tikko lieta nonāk pie nopietnākām lietām un viedokļiem, viss pārvēršas kūslā moralizēšanā un vispārināšanā. Ziniet, nepietiekami aizrauties ar to, ko dari, ir visbīstamākā kļūda. Pietiek jau reiz. Remove. Kombuļu Ineses apspriešana un publiskā nopelšana. Remove. Get a life yourself.

Jā, tieši tāpēc es pa dzīvi cenšos komunicēt maz, tāpēc, ka NEVARUVAIRĀK. Un nafig man tā interneta demagoģija jālasa, ja es vakar sešas stundas komunicēju ar savu duālu pa parkiem un kafijas nācijām, šodien komunicēšu ar vīru un bērnu par jautājumu kāpēc. Nekā nebija, to neuzdos vīrs attiecībā uz vakardienu, bet bērns attiecībā uz visu, jo mums ir sācies kāpēcītis. Un vēl krievu frendlenta man ir tāda, ka es to lasu spiedzot no sajūsmas. Un vēl ir pilns ar burvīgām franču un amerikāņu meiteņu bildēm, kas pīpē un neumnieko par to, ko nesaprot.


Tāpēc par interjeru

Dīvānu iešu pārbīdīt. Kastes domāju pameklēt.
Tikai to "Je t'aime, moi non plus" uz sienas es pat bildē labprāt izņemtu. Nepatīk neskūtie franču vīrieši. 




Bildes no The Killing Moon un Free People

8.3.10

Marts

Kā tad nav pavasaris, ja man ir jaunas mantas? Tagad es varu beidzot cik uziet darīt tā.
Vai tā. Pēc noskaņojuma.

Nu, un jakai pārī, protams, nepieciešami apavi. Nu, un pavasaris ir peļķes, mēs visi to zinām.
Un nepaspēsi atskatīties, kad jau būs tā. (...mjā, mašīnā man tā neizskatās, toties mājās gan)
(from The Killing Moon)


8th

Nē, es kā reiz nevienu netaisos apsveikt. Visus iepriekšējos gadus es biju šokā no tā, ka sievietes apsveic viena otru sieviešu dienā, izskatījās nedaudz nožēlojami. Bet, pagaidiet... 8. marts nebija nevis vienkārši "sieviešu" diena, bet sieviešu neatkarības diena? Tādā gadījumā tieši sievietēm sievietes arī būtu jāapsveic, jo vīriešiem šī diena varētu būt pielīdzināma sēru dienai. Tad atkal es īpaši neredzu kā šie svētki attiecas uz manas ģimenes, kur grīdas saslaucītas, gaļa uzcepta, bet veļa izmazgāta karājas, sievietēm. Jā, man mājās gan grīda ir nemazgāta, jo frendlenta jālasa, veļa nav gludināta kopš man ir darbs, traukus es nemazgāju principiāli un tikai no ēst gatavošanas man nav kur sprukt. Citādi, man šodien ir divas History filmas un rīt viena, traukus, kā jau teicu, nemazgāšu. Apsveikumus, sanāk, pieņemu.

Bet parastā mudīšu svētku attieksme ir labi ilustrēta ar sekojošiem vārdiem:
"А по-моему говорить, какого хрена вы мне приперли мимозы 8го марта, хотя можете носить каждый день и астры, все равно что сказать, какого хрена вы мне на день рожденья приперли торт со свечками, вы же можете его каждый день носить. Или так вы не цените меня каждый день, что парафин вам дороже!" (nilliy_yaglis)

5.3.10

Tango Argentino holy war

Zinātāji atceras mūžīgos "Manieru" holivarus par sociālās dejas vs sporta dejas. Un te Tango domubiedru grupā izcēlās identisks holivars par balles tango vs argentīnas tango. Identiskiem komentāriem un identisku degsmi.

Es tur neko neteikšu, jo tas nav par tēmu, bet te pateikšu. Es esmu no tiem jefiņiem, kam garlaicīgi vienā garā, drūmā, skumjā milongā. Vakara gaitā gribas visādi izcelties, ne tikai dejojot vienu pašu tango. Un, kaut gan, pēc Perritas stāstītā, es esmu totāls tango... uz dejugrīdas to viegli pārsit svings un samba un bez šaubām Vīnes valsis. Bet nu.

27.2.10

Atkal pārtraukums

Uz galda mētājas 'Кувырок через голову'. Tā vietā, lai lasītu word dokumentu, es lasu to, kaut gan droši varu to citēt no galvas.
http://lib.rus.ec/b/131174/read#t1

Un pārtraukumos frendlentu.
http://ruoesh.livejournal.com/52917.html?view=123061#t123061

Un vēl Earl Grey tēja.

26.2.10

Februāris

Встретились Бяка и Бука.
Никто не издал ни звука.
Никто не подал и знака.
Молчали Бука и Бяка.

И Бяка думал со скукой:
"Чего он так смотрит, букой..."
А Бука думал: "Однако,
Какой он ужасный, бяка"

Es neesmu ņaudētāja, vai ne? Man viss ir labi. Es gribētu norakstīt visu uz februāri, uz ziemas beigām, uz to, ka labas brīvdienas tagad skaitās, kad pa dienu var strādāt, bet pa nakti - gulēt. Jo parasti ir savādāk, un neguļu es gandrīz nemaz. Gribas smagi tā iedzert, izgulēties, raudāt, iet ārā, klausīties kaut ko bungādiņas izsitošu un iztērēt visu nopelnīto naudu jaunām drēbēm un visādām muļķībām, nevis tur, kur tā aiziet parasti. Man pietiktu ar to, ka es vienkārši nomierinātos, cik jau var! Man psihot un dusmoties divas dienas ir tas pats, kas kost divas nedēļas, impossible.

Un man te vēl darba līdz kaklam, to neviens nav atcēlis, un vēl haltūra velkas kā atsvars uz kājas un vēl kaut kā jāpārdzīvo staigāšana gumijniekos, kamēr viss izkusīs. Kā jūs pareizi saprotat, tajās bildēs kupenas nav pat pusē no sava īstā izmēra. Rīt atkal pa vidu darbam jākāpj uz jumta tīrīt sniegu. Tas tāds fitness. Fuck it. Whatever.

25.2.10

Arrivando Julia Roberts

Kad iznāca filma Closer, spēles noteikumi manā dzīvē bija pavisam citi. Bet šī laikam arī bija pirmā reize, kad es pievērsu uzmanību ne tikai meitenei, ar kuru man toreiz nebija grūti identificēties, bet arī sievietei. O jā, tas bija izmisums. Kāpēc viņa neuzkrāsota, neizgulējusies, noraudājusies, nobiedēta, ar savu lielo muti un pārāk garām uzacīm viegli pārsit mani, visu no sevis tik skaistu un izgulējušos?

14.2.10

Valentīndienas balle, atkal

Šoreiz tikai pāris detaļas.

1. Pēc vienpadsmitiem es ievēroju, ka pēkšņi visi kungi dejo ar atpogātiem uzvalkiem. Ko, tagad tā vajag? - pajautāju es vīram. Neizturami karsti - izrādās, bija īstais iemesls. Bet es neesmu ievērojusi, ka pēc vienpadsmitiem visas dāmas pēkšņi noautu kurpes.


2. Baumas par vienu padzīvojušu pāri, kurš uz deju grīdas uzturas jau pāris desmitus gadu, lēš, ka tie esot šķīrušies... Iemesls - viņš esot sācis aizmirst deju soļus. Spriežot pēc tā, ka vakar šie bija kopā, laikam soļus ir atcerējies.

3. Meitenes, kas ar gariem izlaistiem matiem nostājas zāles vidū, kur visi valsē pāros, un seja pret seju demostrē bāra letes dejas, izskatās pēc tā, ko jūs visi padomājāt, nevis pēc tā, ko domāja viņas pašas.

4. Ap pusnakti viens kungs visas publikas priekšā izpildīja serenādi dāmai, ar ko dzīvo jau 35 gadus. Vīrs manu priekšlikumu veltīt man Rammstein 'Du Hast' gan noraidīja. Ka tik es to nesagaidu mājās ...

14th

Now when arrows don't penetrate, see Cupid grabs the pistol.

11.2.10

To the past via Free People Clothing

A, es sapratu, kāpēc es regulāri skatos Free People. Nu, es taču dzīvoju pagātnē... 1995. es gribēju būt tur un, galvenais, tā izskatīties, jo ne jau apziņas paplašināšana caur LSD bija un ir mans mērķis. Bet gan apziņas paplašināšana caur košajām lupatām.
Aha, tieši septiņdesmitajos es lūkojos ar tādām ilgām.
(from Bonnarooooo)

Bet šobrīd es vairāk esmu šeit. Visādā ziņā. Un tagad es atsakos paplašināt apziņu caur LCD, tikai caur ādu un džinsiem.

7.2.10

Maines valsis

Pirmais mājiens bija šeit, bet tagad kārtējā pilnformāta atzīšanās mīlestībā zem tega Hair Flare.

Vakar gāju galvu vedināt pēc tusiņa, kuru man nācās pārtraukt 20 minūtes pirms bija ieradies mans līdzsvars. Nezinu, cik es tajā naktī biju estētiska, bet es beidzot piepildīju savu sapni pīpēt uz ielas un spļaudīties. Tikai muguru aizmirsu saliekt, kaut arī man tajā nebija vakarkleita. Katrā ziņā no rīta gāju uz mežu vedināt galvu ar 70. gadu Scorpions daiļrades palīdzību.

Piespiedu kārtā klausoties 'Acoustica' kazino zālē, draudzene teica, ka viņai riebjas Scorpions, vēl vairāk riebjas kā viņš dzied, un īpaši jau riebjas šī dziesma. Es kā parasti liekulīgi nodūru acis un nenoteikti novilku 'mhmm'. Jo tajā brīdī es arī sapratu, ka man ne tas, ka patīk... Man mati ceļas stāvus visās vietās, kad Maine dzied "Is there really no chance? This can't be the end". Bet kad viņš to dara filharmoniskā orķestra pavadībā, katra pasaules detaļa nonāk savā vietā, un iestājas pilnīga un absolūta harmonija un filharmonija.

1.2.10

Modes blogeri

Tikko ievēroju, ka man jau ir savācies vesels lērums modes blogu, kur ieskatos katru dienu. ...Un es pat neplānoju kļūt par stilistu. Un, ja neplānoju, tad tas notiek laikam tāpēc, ka es ļoti reti ģērbjos tā, lai pašai patīk. Tas gan man būtu jāapsver nopietni. Bet ikdienā es lasu vai skatos.

Le Blog de Betty
Viņa ir 20. gadsimta divas pēdējās desmitgades! Viņa ir roks! Viņai ir viss, ko kāro mana dvēsele. Gandrīz katrs apģērba gabals, gandrīz katrs aksesuārs. Un viņa izskatās kā  tajā visā piedzimusi. Es viņu apskaužu, apbrīnoju un skatos katru dienu.



Tur gan šad un tad parādās pilsētas trakie, pilsētas zaļie, pilsētas hipiji un pilsētas tamlīdzigie. Citās reizēs atkal tur ir bildes un mantas, no kurām es nevaru ne acu atraut. Godīgi sakot, nemaz ne tik reti.



The Uniform Project
Labdarības projekts Indijas bērniem, kur indiešu izcelsmes NY stiliste gada garumā katru dienu nēsā vienu un to pašu kleitu ar dažādiem aksesuāriem. Šad un tad es labprāt kaut ko iemetu arī savā mapē.


Bildes! Kādas tai franču modes fotogrāfei ir bildes! Tur ir tieši tādi cilvēki, kādus savās bildēs gribētu dabūt 'Ielu mode'. Savdabīgi, stilīgi ārpus modes, bet saprātīgi un tiešām skaisti.



Ielu mode
Yep, ielu modi es arī skatos. Pagaidām tur ir tikai pilsētas trakie, atskaitot pāris iemaldījušos solārija un tv upurus. Bet blogs ir jauns, tā kā es gaidu, ka pēc gadiem arī tur varbūt parādīsies saprāta grauds.

Vēl es lasu divas modes community iekš LJ, šad tad ieskatos kādi holivari ir modē krievu kosmoforumā un atkal un atkal pārlasu viņu un viņu. Maz nav. Var pat teikt, es modi dzeru vairāk nekā es dzeru kafiju.

PS Es knapi atturējos no tā, lai 'blogeri' neuzrakstītu ar lielo burtu.

LinkWithin

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...