Kad iznāca filma Closer, spēles noteikumi manā dzīvē bija pavisam citi. Bet šī laikam arī bija pirmā reize, kad es pievērsu uzmanību ne tikai meitenei, ar kuru man toreiz nebija grūti identificēties, bet arī sievietei. O jā, tas bija izmisums. Kāpēc viņa neuzkrāsota, neizgulējusies, noraudājusies, nobiedēta, ar savu lielo muti un pārāk garām uzacīm viegli pārsit mani, visu no sevis tik skaistu un izgulējušos?
Es pateikšu, kāpēc.
Tāpēc, ka savos 25 gados es vēl biju tajā nometnes pusē, kur, lai ko tu darītu, tev ir šāds lūdzošs, nepārliecināts skatiens. Tu mēģini būt izaicinoša, bet izskaties nemākulīga. Gribi būt nopietna un izraisi labākajā gadījumā iecietības pilnu smaidu.
Tāpēc, ka savos 25 gados es vēl biju tajā nometnes pusē, kur, lai ko tu darītu, tev ir šāds lūdzošs, nepārliecināts skatiens. Tu mēģini būt izaicinoša, bet izskaties nemākulīga. Gribi būt nopietna un izraisi labākajā gadījumā iecietības pilnu smaidu.
Portmane ir superīga aktrise, tāpat kā Robertsa, viņas abas šeit ir ļoti iederīgas. Kas es saku 'laba aktrise', es domāju - mēs skatāmies filmu par Alisi un Annu, nevis par Natāliju un Džūliju vai Kiru un Andželinu, kā tas būtu gadījumā, ja tās spēlētu, piemēram, Naitlija un Džoli. Un ļoti iederīgas, jo Portmane ir meitene un viņas varone Alise ir meitene, viņai tas skatiens ir dabisks. Tikpat dabisks, bet pavisam savādāks skatiens ir Robertsai un Annai.
Starp citu, tas neaizsargātais un neveiklais skatiens Robertsai arī piemita, ap to laiku, kad viņa bija pretty woman. Tāpēc arī tur viņa bija vietā, nevis tāpēc, ka viņai ir liela mute. Jo viņai arī deguns nav mazs, un ausis. Kad es runāju ar to, ka Robertsa ir skaista, es runāju par šo,
nevis par šo
Pagajušgad mani atkal piemeklēja kreņķis, jo es sapratu, ka mani vairs neviens neuztver iecietīgi un ar smaidu. Es saņēmu pilnu atbildību. Mani aplido, apbrīno, respektē, pat mīl, bet vairs neglauda pa spalvai nevižīgi, nebučo uz deguna un nesaka 'jūsu vāverība'. Kā bonuss nāk tas, ka šajā barikāžu pusē, kad izej Klūnija pavadībā, vairs nevienam nenāk prātā, ka tu varētu būt eskortmeitene. Un tu vari izrādīt savas lielās ausis un augstos vaigu kaulus cik uziet. Because, who cares, it's not about 'cute' anymore, it's all about 'racy'.
Un tu, Mārci, saki 'lielā mute'... Tikpat labi viņai varēja būt koka kāja.






16 comments:
Gribēju kaut ko rakstīt par Arbeņinas skatienu un fīlingu, bet tomēr nē - viņa taču ir neglīta un androgēna, ko es te iedomājos. Bet Robertsai ir liela mute. Un varbūt arī koka kāja.
Uzlaizi.
Kaut gan nē, uzraksti. Tikai precizē dzimumu. http://a7.vox.com/6a00cd97861b16f9cc00d41436416f685e-pi
Ko nu es te klavieri deldēšu, ja reiz uzlaizi. Tiesa gan, mutes izmēru tas neietekmē, bet par rūgtumu un neglītumu rakstīji tu.
Es jau arī neliedzos kaut ko rakstīt arī pēc tam, kad kāds pasaka par lielo muti.
Uzlaizi nav tas pats, kas atsūkā, vismaz es biju domājusi, ka tu atšķir tik smalkas detaļas.
Kur šeit pielīmēt rūgtumu un neglītumu es gan tā arī neizdomāju.
Kāda jēga man kaut ko rakstīt, ja Robertsai ir skropstas, acis, vaigu kauli, talants un kas tik vēl ne, bet Arbeņina tupa pēc vīrieša izskatās? Ak jā, pareizi, par toleranci un konsekventumu es pie sevis rakstīju.
Nu zini, viedokli par "Es nesaprotu, kā var fanot par Robertsu" es dzirdēju až oktobrī, kad Arbeņina mums vēl uz horizonta nebija. Un es vēl līdz šim tev iecietīgi mēģinu pastāstīt KĀ. Un vēl joprojām dzirdu argumentus par lielo muti. Arī pēc tam, kad jau ir tapis skaidrs, ka atšķirībā no tavas attieksmes pret Arbeņinu, man nav šaubu vai man Robertsa patīk vai ne. Tā ir tolerance.
Un tu uz to, ka Arbeņina tupa pēc vīrieša izskatās, atbildi tik vien, ka nav ko klavieri deldēt, ja neviens tupa neklausās? Tas ir konsekventums, ojā.
Tātad konsekventums ir cilvēkam, kurš tiešām nesaprot, kā var fanot par Robertsu, jau no oktobra mēģināt pastāstīt kā. Iemācīsi kaķim baletu dejot?
Kā tev vēl paskaidrot, ka tavs arguments par androgīno izskatu nav vairāk vērts par lielo muti? Bildīti uzzīmēt?
Nav jau šobrīd jautājums, kāds ir arguments, jautājums ir, kāds ir pretarguments. Nezinu, būtu pastāstījis, kas viņai ir labs, ko es nesaskatu.
Un - jā, es uzskatu, ka, ja cilvēkam ilgi stāsta par to, kas pašam patīk un stāsta, kas tieši patīk, tad var panākt zināmus rezultātus, ja vien viņš ir ieinteresēts. Pat ja viņam ne gluži iepatiksies, tolerance jau nu visādā gadījumā parādīsies. Atkal, protams, ja ir tolerance pret pašu fanu. Vismaz ar mani tas strādā, es nedomāju, ka mēs esam kaķa un baleta līmenī.
Es redzu, ka tu šodien slikti lasi garus teikumus un starp rindām arī.
Tāpēc, vēlreiz un tupa. Tu ļoti sen zini, ka man patīk Robertsa. Un turpini viņu lamāt, neskatoties uz to. Tā ir mazliet tava attieksme pret mani. Tāpēc es vakar aizcirtu durvis. Tomēr padomāju, ka varbūt agrāk es esmu iztekusies neprecīzi, un tu nezināji. Un šodien uzrakstīju plašāk. Un atbilde bija - lasi savu pirmo komentāru. Kādu atbildi tad tu gaidīji no manis, ja ne aci pret aci?
Par tavi attieksmi pret Arbeņinu es tik vien vakar dzirdēju, ka tu vēl neesi sapratis, vai tev patīk, vai ne. Kamēr tas ir tā, man ir tiesības teikt kaut ko par androgīno izskatu. Ja tu savu attieksmi norādītu savādāk - savādāka būtu arī mana runāšana. Būtu, ja tu neturpinātu kašķēties.
Un to saki tu, kura atnāca un paziņoja, ka "viņa pēc vīrieša izskatās". Viss, dzēsiet gaismu, patiesība ir runāta, pofig par toleranci, kur nu vēl pret fanu. Bet liela mute - tas ir apvainojums.
Uhum, uz šito es atbildēju sekundi atpakaļ.
Tātad es kašķējos... Nu labi, beidzam šo neauglīgo vārdu apmaiņu, tas jau velk uz debošu un mordoboju. Es eju taisīt tēju.
Tu ne tas, ka kašķējies, bet rīko debošu un mordoboju. Es tam pāri esmu tikusi jau 12:35 un cenšos situāciju izrunāt un pat pierunāt tevi uz to, lai tomēr pārliecinātu mani, ka šodien tu jau droši zini, ka tev Arbeņina patīk, un tas nebija paģiru efekts. Tu gan vēl joprojām man pierādi, cik ļoti neauglīgs oponents, ar kuru nav vērts ne ar ko dalīties, es esmu, vairāk nekādi pretargumenti tev nav bijuši. Un tagad tu gribi ar šo karogu arī aiziet?
Aha, gribu aiziet, jo ne jau es vakar ar blīkšķi aizgāju. Jā, man patīk Arbeņina un nepatīk Robertsa.
Kas mainīsies no tā, ka es tev pastāstīšu par Arbeņinas tekstiem, balsi un tembru? Tev viņa sāks patikt?
Viss, es dzeru tēju.
Un kāpēc tu domā, ka man teorētiski kaut kas nevar sākt patikt tikai no tā, ka man par to pastāsta? Es stūrgalvību neturu labāko ipašību sarakstā.
Dzer savu tēju, netraucēšu jums ar Diānu.
Ierakstīt komentāru