Zemapziņas plūsma

Es vakar aizgāju gulēt pirms deviņiem. Vakarā! Šorīt pamodos piecos no rīta. Ar jutamu buzz un 'bites uz Marsa' garšu mutē.

Tālāk ir sekss vieglā formā. For your consideration.
Mājās valdīja pēcsvētku nekārtība, galdi bija piekrāmēti ar svaigi izmazgātiem traukiem un tīriem dvieļiem, bet ledusskapis - ar bezsakarīgiem jauktiem ēdieniem, kas vienmēr paliek pāri pēc vērienīgiem tusiņiem. Kaķis laka karstu tēju no ultramarīna zilās krūzītes ar zelta maliņu. Mēs nolēmām, ka šis noteikti ir nospēris auksti kūpinātu skumbriju, un tagad viņam bezdievīgi slāpst. Es ieleju viņam bļodā ūdeni, un kaķis pat ar priekšējām ķepām iekāpa to dzert. Cilvēki tā dara uz paģiram, jā?

Klāt bija mamma un vēl vairāki cilvēki, no kuriem viens man bija... emmm... angliski es teiktu friend with benefits. But in a much less obvious way. Ar viņu mēs gājām pastaigāties, pa pilsētu, kura pēc fīlinga viennozīmīgi bija Rīga, un vietas, protams, bija pazīstamas, kaut arī nekad neredzētas.

Līdz šim nevaru piemest kādā satverienā mēs varētu būt staigājuši, jo no vienas puses mēs gājām katrs pats pa sevi, bez privātīpašnieciskiem un personīgo telpu sašaurinošiem žestiem. Bet vienā brīdī es pieķeru sevi pie tā, ka tā mana roka ciešāk apskauj un mierinoši glauda viņa ādenes plecu (tā ir mana ādene! Es viņu šobrīd redzu!). Šajā brīdī viņš neuzkrītoši, apvedceļiem stāstīja par bijušo draudzeni. Apvedceļiem, jo nevienas tiešās norādes uz to, kas tieši ir stāsta galvenais varonis, un kādās attiecībās ar stāstītāju sastāv, nebija. Bet cilvēks tā bija sacepies par tematu, ka pat es uzskatīju par nepieciešamu pielietot sensoriku (un man pat rudimentārs fizisks kontakts ir intīmāka lieta nekā 'draugos' izlikt savu tuvplāna kailfoto). Un te es pēkšņi un bez specnolūka turu viņu draudzīgā apskāvienā, un neviens neko nemana. Precizēšu - kad es tīšām aiztieku kādu pretējā dzimuma pārstāvi, to pamana ne tikai viņš, bet arī visi klātesošie. Vēl precizēšu - ne obligāti šajā brīdī es viņam situ.

Bet nu jā, sarunas karstumā mēs iebridām biezos ceriņu krūmos, kas agrā pavasarī ir necaurejams kailu zaru pinums. Drasējot caur zariem, es ievēroju, ka, pirmkārt, tā ādene tagad ir mugurā man, otrkārt, mans balts krekls ir gandrīz pilnībā atpogājies, treškārt, man, kā tas parasti ir mājās, zem tā nekā nav, bet ceturtkārt, man ir divreiz mazākas krūtis nekā tās ir patiesībā (hello, Margaux!). Galu galā mums izdevās izklīst ārā no ceriņiem pie Rīgas kanāla sākuma. Sākums ir ļoti iespaidīgs, ūdenskrituma formā. Tāda urbāna ūdenskrituma, jo tas iznāk no vairākām lielām caurulēm, kas šajā vietā beidzas, un sākas Rīgas kanāls (a jūs nezinājāt?). Lai pārtrauktu mana pavadoņa nebeidzamo stresošanu par pagātni, es norādīju uz to, ko ceriņi nodarīja manam prikidam, draiski uzflešojot atpogāto augšdaļu. Eu, tas bija tikai par 20% sekss, bet par pārējiem 80% - fun! Tomēr, jautrība laikam piekāpās pārējiem 20%, jo, tikko es uz sekundi novērsos un tad pagriezos atpakaļ, viņš mani pārsteidza ar nebūt ne tik draudzīgu un nebūt ne tik uzjautrinošu skūpstu. Pārsteidza. Nebija pat tā ceturtdaļsekunde, kuru es vienmēr izmantoju, lai izvairītos no tā paša fiziskā kontakta... vai arī veicinātu to. Tā nav godīgi!

Tālāk mēs klīdām klusējot. Kaut kā negribējās neko teikt, neko sabojāt, neko atcelt un neko turpināt. Desmit minūtes? Pusstundu? Stundu? Es visu laiku domāju, ka viss ir atkarīgs no tā, kur galā viņš mani atvedīs. "Mums noteikti ir jāiegriežas te!" Diennakts saldo ēdienu bārs (hello, Rome!), kur tagad visi sēž tā vietā, lai pielaktos pa pazīstamajiem krogiem. Pats bāra piedāvājums izskatījās absolūti kosmisks (krāsas! konsistence! noformējums! Hello, Mars 2112!), bet es biju pilnīgi apjukusi, kāda es vienmēr esmu nepazīstamā vietā. Ne mazāk mani mulsināja tas, ka pie katra galda sēdēja pa trīs pazīstāmiem cilvēkiem. Goddamit, es visus šajā pilsētā pazīstu!!! "Tev ir vajadzīgas 'Bites uz Marsa',- atgriezās mans pavadonis, pret kuru es nezināju kā izturēties. Un šajā brīdī viņš bija gandrīz princis uz baltā zirga - jā, tāds man ir jebkurš, kurš mani izglābj no iekšēja apmulsuma zāles vidū. Bites uz Marsa. If you say so...

Un te es arī pamodos. A jūs ko domājāt? Pamodos un sapratu, kāpēc cilvēki iesaistās pāros un pat precas. Pamosties vienam pēc tādiem sapņiem ir vairāk nekā besīgi, bet te blakus ir kāds otrs - silts, kails un bezgala mīļš. Kam to visu droši var stāstīt. Un pēc tam visu rītu runāt par Rammstein, Luksemburgas hercogieni Šarloti, nacistiem, Motley Crue pret Guns N'Roses, kaķiem, ruletes sektoriem, Šēru un citiem.

PS Nezinu, pie kāda tega tas nāk.

PPS Ļoti gribas atslēgt komentārus, bet tas jau paliek nepieklājīgi.