Es patiesi uzstāju, ka ballei viena kleita ir labāks risinājums nekā septiņi kombinēti apģērba gabali, bet man uz šo brīdi ir liela problēma. Lielas krūtis, tas ir skaisti, kad tu ar tām esi piedzimusi un laika gaitā iemācījusies tās nēsāt. Man tādas ir nepilnus divus gadus, un tas ir tikai neērti. Es nemēģinu lepoties ar šo bagātību, nemēģinu to ietērpt skaistā apakšveļā, bet tikai klusi ceru, ka kādreiz tā pazudīs kā parādījusies. Jā, bērni nav joka lieta, kad nevar iespīlēties nevienā balles kleitā. Nu, vismaz tajā, ko gribēju vilkt, nē. Tāpēc es kombinēju un, atzīšos, krāsu salikums manu aci priecē, piegriezums manas skaistākās detaļas demonstrē, bet nelielu neērtību es piecietīšu.
Tā sanāca, ka ap 2006. gada februāra vidu mēs katru brīvu brīdi gulējām gultā, tāpēc jebkura balle bija izdevusies. 2007. un 2008. gados šis pasākums bija kāds bija, līdz īstai izklaidei manā skatījumā tas noteikti neaizvilka. Šogad es stigri apņēmos ballē kārtīgi izklaidēties, it īpaši jau tāpēc, ka Melngalvju Nama administrācija mīlnieku dienu nolēma pārcelt uz piektdienu, 13-to.
Un es izklaidējos! Pirmkārt es paķēru glāzi šampja, padomāju un aizvilku vīru riņķī pēc vēl vienas. Tad nosēdināju viņu sev blakus uz uzstājīgi jautāju vai esmu piedzērusies un piekodināju, lai sargā mani no runāšanas ar cilvēkiem, jo es tomēr esmu piedzērusies. Tad piesējos, vai viņam nav kauns par sievu pālī, uz ko saņēmu atbildi "Nē, man skauž!"
Tas viss notika pirmajā pusstundā, vēl pirmssvinīgajā viesu saigadīšanas daļā. Īsi pēc pašu svinību sākšanās mani jau panāca paģiras. Nezinu, kas tur dīvains, es jau gandrīz trīs gadus nedzeru un nepīpēju. Par laimi svinīgā daļa vienmēr ir saistīta ar dejām. Un es neslinkošu vēlreiz atkārtot, ka mūsdienās sieviete, kas prot dejot pāru dejas, var būt mazliet dīvaini ģērbta un divas glāzes izdzērusi, jo jebkāda vēlme par viņu smīkņāt pazūd pēc pirmā valša. Pēc pāris tango paliek tikai apbrīns un izbrīns. Nu, vismaz man, kad es ko tādu vēroju no malas, tā ir. Ak ja, tas arī ir iemesls kāpēc es vispār sāku mācīties dejot. Nu, un otrais iemesls bija tas, ka es reāli gribēju izklaidēties.
Izklaide ir pirmkārt laba kompānija, un es savējo atradu jau trīs gadus atpakaļ. "Klausītāju vētraino aplausu pavadīta skanēja vijoles spēle un dziesma. Skatītāji sastinguši klausījās brīnišķīgajās skaņās un baudīja fantastisku mirkli,"- tā atskaitījās Ingus. Bet kamēr visi bija brīnišķīgi sastinguši, Elizabete pārsteigta un sašutusi šņāca vīram ausī: "Eu, bet tas taču nav AC/DC!" ...Hardroka trūkumu, pašu balli un tās organizāciju es pakomentēšu otrajā daļā.
Tā sanāca, ka ap 2006. gada februāra vidu mēs katru brīvu brīdi gulējām gultā, tāpēc jebkura balle bija izdevusies. 2007. un 2008. gados šis pasākums bija kāds bija, līdz īstai izklaidei manā skatījumā tas noteikti neaizvilka. Šogad es stigri apņēmos ballē kārtīgi izklaidēties, it īpaši jau tāpēc, ka Melngalvju Nama administrācija mīlnieku dienu nolēma pārcelt uz piektdienu, 13-to.
Un es izklaidējos! Pirmkārt es paķēru glāzi šampja, padomāju un aizvilku vīru riņķī pēc vēl vienas. Tad nosēdināju viņu sev blakus uz uzstājīgi jautāju vai esmu piedzērusies un piekodināju, lai sargā mani no runāšanas ar cilvēkiem, jo es tomēr esmu piedzērusies. Tad piesējos, vai viņam nav kauns par sievu pālī, uz ko saņēmu atbildi "Nē, man skauž!"
Tas viss notika pirmajā pusstundā, vēl pirmssvinīgajā viesu saigadīšanas daļā. Īsi pēc pašu svinību sākšanās mani jau panāca paģiras. Nezinu, kas tur dīvains, es jau gandrīz trīs gadus nedzeru un nepīpēju. Par laimi svinīgā daļa vienmēr ir saistīta ar dejām. Un es neslinkošu vēlreiz atkārtot, ka mūsdienās sieviete, kas prot dejot pāru dejas, var būt mazliet dīvaini ģērbta un divas glāzes izdzērusi, jo jebkāda vēlme par viņu smīkņāt pazūd pēc pirmā valša. Pēc pāris tango paliek tikai apbrīns un izbrīns. Nu, vismaz man, kad es ko tādu vēroju no malas, tā ir. Ak ja, tas arī ir iemesls kāpēc es vispār sāku mācīties dejot. Nu, un otrais iemesls bija tas, ka es reāli gribēju izklaidēties.
Izklaide ir pirmkārt laba kompānija, un es savējo atradu jau trīs gadus atpakaļ. "Klausītāju vētraino aplausu pavadīta skanēja vijoles spēle un dziesma. Skatītāji sastinguši klausījās brīnišķīgajās skaņās un baudīja fantastisku mirkli,"- tā atskaitījās Ingus. Bet kamēr visi bija brīnišķīgi sastinguši, Elizabete pārsteigta un sašutusi šņāca vīram ausī: "Eu, bet tas taču nav AC/DC!" ...Hardroka trūkumu, pašu balli un tās organizāciju es pakomentēšu otrajā daļā.
4 komentāri:
Kleita nudien smucka
Zinu vienu meituku, kura pirms mēnešiem trim sāka piestaigāt uz deju kursiem - gan labāk izskatās, gan raksturs parādījies, gan stils. Patīkama pārmaiņa.
Bet piektdiena, kas 13-tais, tiešām bija baisa diena - nākamajā dienā galīgi nebiju gatavs Apgāzto Dibenu dienas svinībām...
Tikko aizgāju palasīt tevis pieminētā Ingus atskaiti. Priecē tas, ka viņš īpaši neizraujas ar sarežģītas uzbūves teikumu veidošanu.
Visiem jau nav dots viens un tas pats.
Ierakstīt komentāru