Februāris

Встретились Бяка и Бука.

Никто не издал ни звука.

Никто не подал и знака.

Молчали Бука и Бяка.

И Бяка думал со скукой:

"Чего он так смотрит, букой..."

А Бука думал: "Однако,
Какой он ужасный, бяка"

Es neesmu ņaudētāja, vai ne? Man viss ir labi. Es gribētu norakstīt visu uz februāri, uz ziemas beigām, uz to, ka labas brīvdienas tagad skaitās, kad pa dienu var strādāt, bet pa nakti - gulēt. Jo parasti ir savādāk, un neguļu es gandrīz nemaz. Gribas smagi tā iedzert, izgulēties, raudāt, iet ārā, klausīties kaut ko bungādiņas izsitošu un iztērēt visu nopelnīto naudu jaunām drēbēm un visādām muļķībām, nevis tur, kur tā aiziet parasti. Man pietiktu ar to, ka es vienkārši nomierinātos, cik jau var! Man psihot un dusmoties divas dienas ir tas pats, kas kost divas nedēļas, impossible.

Un man te vēl darba līdz kaklam, to neviens nav atcēlis, un vēl haltūra velkas kā atsvars uz kājas un vēl kaut kā jāpārdzīvo staigāšana gumijniekos, kamēr viss izkusīs. Kā jūs pareizi saprotat, tajās bildēs kupenas nav pat pusē no sava īstā izmēra. Rīt atkal pa vidu darbam jākāpj uz jumta tīrīt sniegu. Tas tāds fitness. Fuck it. Whatever.