Visur!
Un vispār, tas gads bija viena totāla varavīksne - ļoti krāsains, foršs un veksmīgs! Ja 2010 bija intensīvs darbs un kontrasti, tad 2012 bija vieni vienīgi sasniegumi:
- Daudz daudz visādu izklaižu, ieskaitot koncertus. Es nevaru tam noticēt - mēs, cilvēki, kas divus gadus atpakaļ nebija bijuši nevienā nopietnā koncertā, viena gada laikā redzējām Tarju, Rammstein, Scorpions un Guns N'Roses. O_o Un tas bija ne tāpēc, ka viņi atbrauca pie mums, bet tāpēc, ka mēs atbraucām pie viņiem. Un, ja skaitās, tad arī Prāta vētra Valmierā kopā ar bērnu (protams, skaitās! Jo Prāta Vētra vispār dzīvajā ir cita ģēla).
- Daudz daudz visādu izklaižu, ieskaitot koncertus. Es nevaru tam noticēt - mēs, cilvēki, kas divus gadus atpakaļ nebija bijuši nevienā nopietnā koncertā, viena gada laikā redzējām Tarju, Rammstein, Scorpions un Guns N'Roses. O_o Un tas bija ne tāpēc, ka viņi atbrauca pie mums, bet tāpēc, ka mēs atbraucām pie viņiem. Un, ja skaitās, tad arī Prāta vētra Valmierā kopā ar bērnu (protams, skaitās! Jo Prāta Vētra vispār dzīvajā ir cita ģēla).
-10 kilogrami. Neliela uztura korekcija (ļoti vienkārša - mazāk ēst!) un intensīvs sports, un, es domāju, tas vairs nekad neatkārtosies. Tas tiešām ir svarīgi, jo - zili brīnumi! - tagad es sev patīku visās bildēs, man iet ciet visas kleitas... un vispār, vairs nav slepenā jautājuma, kurš vijās cauri visai manai dzīvei - vai es neesmu resna? Nē, neesmu.
- Pirmie sporta rezultāti, un tajos katru reizi bija savs sasniegums
- Manu menedžeru atziņa, ka es esot kruts redaktors. Nu, un kā sīkums, viasats pateicās par lielisku darbu.
- Bērns ataudzēja pirmo īsto dzerokli un pēdējā gada dienā iemācījās lasīt.
- Es sāku nojaust, no kurienes aug kājas visām manām problēmām.
Un tāpēc cilvēkiem bez problēmām ir dažādas apņemšanās, bet cilvēkiem ar problēmām ir viena apņemšanās: tikt ar tām galā. Tam es arī plānoju pievērsties.
Vēl šogad es gribētu pateikties visumam par dažām lietām, kuras no manis nav atkarīgas, bet ar ko man ļoti paveicās:
- Par to, ka tie 10 kilogrami 3 gadus atpakaļ man pieauga - es atklāju endorfīnu pasauli un mežu, pilnu visādu izklaižu. Turklāt, pievērsties sportam pēc 40 būtu jau daudz grūtāk.
- Par bērnībā uzaudzēto muskuļu korseti. Es visu laiku jautāju, ko cilvēki dara svaru zālē? Ko, ko, audzē to, kā viņiem nav, bet man ir, tāpēc man nevajag neko, atskaitot kardio.
- Par to, ka puse manas ģimenes ir piezemēti strādnieku cilvēki bez liekiem tarakāniem galvā - ar viņiem ir viegli un vienmēr droši. Un par to, ka mans vīrs pamatā ir tāds, tikai apgreidots.
- Par to, ka mana veca draudzene nezina par manu blogu (tie, kas ir pazīstāmi ar situāciju, zinās, kāpēc).
- Un par Cabot zābakiem :)
1 komentārs:
Lielisks laiks otram bērnam :)
Ierakstīt komentāru