Rybnik, GN'R koncertsWelcome To The Jungle

Tas bija labākais koncerts, kādu es esmu redzējusi! Aksels mani nepievīla ne uz sekundi!

Ir mudaki, kas saka, ka viņš esot vecs, resns, nav tāds kā bijis... Bļa, uz sevi paskatieties! Starp citu, apdivdesmitgadīgie fani, jūs pēdējo 20 gadu laikā esat izmainījušies daudz daudz vairāk nekā Aksels! Bet viņam ir 50! Piec-des-mit. Viņš ir ļoti labā formā! Viņš ideāli izpilda visas savas dziesmas, no 25 gadus vecajām līdz pēdējām. Un - atšķirībā no dažiem - viņš tajās ieliek visu dvēseli, nevis atstrādā, jo "faniem patīk". Nē, viņam joprojām pašam patīk tas, ko viņš savulaik ir sarakstījis.

Ir mudaki, kam nepatīk, ka viņš 100 gadus ierakstīja jauno albumu un vispār ilgi jūdz. Es redzēju viņa trīs ģitāristus un sapratu, kāpēc. Viņi ir ideāli. Ai, jums latviešu valodā nav pareizā vārda. Они охуенные! Jā, visi trīs. Un Aksels ne tikai mācēja likt visiem trijiem ideāli saspēlēties, bet arī atsevišķi izpausties (pat tam neskaidrajam alternatīvā roka pārstāvim basistam). Visi trīs ir ļoti atšķirīgi, katrs uzstājās ar savu solo grupas pavadījumā, kas nav pat attāli līdzīgs otram, bet katrs mani atstāja bez vārdiem. Speechless, absolutely!

Please welcome...

Richard Fortus

Ron Thal Bumblefoot

DJ Ashba

Katrs no viņiem izpildīja arī Sleša klasiskos solo atsevišķos gabalos. Skaņa bija ideāla, Bamblfūts, kurš, domāju, arī kā solomākslinieks ir ļoti spēcīgs, - Knockin' On Heavens Door. Fortuss vairāk ir uz ritma, un  dažas nosmērētas vietas viņa solo tomēr bija (jā, es zinu, jo zinu visus GN'R gičas solo no galvas), toties viņa personīgā uzstāšanās ir augstāk par jebkādiem komentāriem. Un burvīgais burvīgais Ashba, kur absolūti tīri, bez jebkādas aizķeršanās izpilda Sleša klasiskos karameļu gabalus. Aaaaaaaa, viņš ir krutāks par pašu Slešu, kurš koncertos lažoja pats savus solo! Ašba, tu esi labākais ģitārists, kādu es esmu redzējusi savām acīm! Un krūšturi, kas regulāri mainījās uz tavas ģičas, ir absolūti pelnīti!

Aksels joprojām ir tikpat lecīgs un tikpat aizrautīgs kā kādreiz. Brīžiem viņu nevar apturēt, un tas pat krīt uz nerviem, jo ir tikai vienā kļūda, ko viņš atkārto jau no 90. gadiem (un kāpēc neviens to neņem pierē, ka tas turpinās jau 15 gadus!) - kāaaavēeeeet! Skatītāji ir pārguruši, saniknoti un fiziski nevar pavilkt viņa uzstāšanos. Bet spēlē uz dzied viņš zvērā, īpaši to, kas pašam ir aktuāls. Jā, viņš izpildīja tos visus trakos hītus no Appetite For Destruction, ko visi tik ļoti gaidīja, bet tur gan var redzēt, ka viņš neiedzīvojas, bet... emm, izpilda hītus. Bet, fani dārgie, 20 gadi ir JUMS! Aksels ir sen izaudzis no It's So Easy, Mr. Brownstone un tamlīdzīgām narkašu himnām. Un es, starp citu, arī.

Paldies jums, grupa un poļu publika, par mežonīgo Welcome To The Jungle, kuras laikā es pat nobijos, ka Akselu nedzirdēšu nemaz, tā visi auroja un mošīja. Un par visu mīlēto un gaidīto Rocket Queen! Un par nodevīgajām aizķeršanām Aksela balsī gan Estranged, gan This I Love, gan Don't Cry laikā, kuru dēļ man aptrūkās roku, lai saslaucītu seju. Vēl es koncertos raudājusi neesmu. Gan par Another Brick in the Wall - es vienmēr esmu sapņojusi klausīties Pink Floyd koncertā, vasarā, zem naksnīgām debesīm! Gan par Nightrain, kuru es nepacietībā gaidīju visu mūžu visu koncertu un tik skaļi spiedzu un dziedāju, ka pat poļi sāka atskatīties! Un par Patience, kura man daudzas reizes ir palīdzējusi strādāt naktīs, bet šoreiz nepalīdzēja nemaz. Un par Paradise City, kuru es vairs nenoklausījos. Ai, nu ko es te... šeit būs setliste.

Chinese Democracy

Welcome to the Jungle

It's So Easy
Mr. Brownstone
Sorry
Rocket Queen
Estranged
Richard Fortus Guitar Solo
Live and Let Die
This I Love
Better
Motivation (Tommy Stinson on lead vocals, with band introductions)

Dizzy Reed Piano Solo
Street of Dreams
You Could Be Mine
DJ Ashba Guitar Solo (Mi Amor 2.0)

Sweet Child O' Mine
Another Brick in the Wall Part 2 (Pink Floyd cover with Axl on piano)

Axl Rose Piano Solo (Goodbye Yellow Brick Road/Someone Saved My Life Tonight)

November Rain
Glad to Be Here (Bumblefoot on lead vocals)

Bumblefoot Guitar Solo (Chopin Fantasie)

Don't Cry
Civil War

Knockin' on Heaven's Door
Nightrain

Encore:

Patience

Paradise City

My Way (Frank Sinatra cover)

Aaaaaaaaaaaaaaa! Aksel, tu esi tāds mudaks! Tiešām, nevajag precēties ar viņu, nevajag spēlēt ar viņu vienā grupā, lai uz savas ādas izjustu, kāds viņš ir mudaks! Uzrakstīt tik izcilas dziesmas, tik ideāli tās izpildīt, uztaisīt neaizmirstamu šovu, un tā nomocīt skatītāju jau iepriekš, lai es nevarētu nostāvēt līdz beigām! Tu esi mudaks! Sāpētu man tikai mugura, es nostāvētu arī pēdējās 10 minūtes, bet migrēna ir pietiekami spēcīgs pretinieks pat GN'R. Es vairs nevarēju skatīties uz gaismu, tāpēc neredzēju pēdējās divas dziesmas, grupas atvadīšanos un pēdējo akordu. Pēc koncerta es stundu centos atnākt pie samaņas ar ibumetīna, gulēšanas zem segas tumsā un karstās tējas palīdzību, jo galva un acis sāp, nāk nelabums, viss griežas, un es nevaru nostāvēt.

Aksel, tu esi mudaks!

Paldies par to, ka tu mums esi un paldies par tiem garajiem gadiem, kuros tu savāci cik ģeniālu grupu!

PS Es zinu, ka tu lasi manu blogu, tāpēc sirsnīgi pasveicini no manis Ašbu.

PPS Es vēl ne reizi vien atgriezīšos pie GN'R, jo man vēl ir daudz ko teikt.