(veltījums manam duālam)
У гавайцев есть такой термин «хули», который дословно значит «перевернуться на каноэ».
Ja tu domā, ka laivošana ir kaut kas tāds:
un obligāti būs apgāšanās, peldēšana un saucieni 'Huļi!", un tāpēc no laivošanas jāturās patālāk, tad nekā. Turies no tās talāk pavasarī, tur ir huļi. Bet vasarā drīzāk ir tā. Atbrauc uz upi, kuras dabā nav. Te mani vīrs braucot uz turieni kaunināja par ģeorgāfa diplomu un teica, ka Rinda, laikam, ir apdzīvota vieta, ne jau upe.
Tad tur stundu dzer un pīpē un gaidi, kas mašīnas aizbrauks, bet laivas atbrauks. Pie reizes 18 reizes izložņā kaudzi ar vienādiem ūdensnecaurlaidīgiem maisiem, jo tad tev vajag krūzi, tad šortus, tad lietusmēteli, un tad tu galīgi neatceries, ko tev vajag. Aprkārp ir vēl vairākas čupiņas ar apjukušiem cilvēkiem pie maisiem. Saģērbti visi arī ir kā uz festivālu.
Un tad beidzot iebāz tos maisiņus laivā, uzmanīgi iecel alu, vīnu, kafiju, sviestmaizes un ūdenspīpi, paņem airu un dodies.
Airē.
Aplūko vietējos pieminekļus
palu sekas
un vienkārši skaistus krastus.
palu sekas
un vienkārši skaistus krastus.
Un tā veselu darbdienu no vietas. Galvenais, turēt laivas degunu pa vidu upei, lai divreiz nepagarinātu maršrutu. To iemācās pēc trīs gadiem apmēram.
Arī pagriezienos. Un upe pārsvarā sastāv no pagriezieniem.
Ja paņem laivā kādu amazoni, viņa arī paaires.
Tad izkāp krastā, un tur ir tāds skats pa logu.
Ēd, dzer, pīpē, dzer, ēd, vāri katlā stūķi, smīdini kolēģus, smejies par kolēģiem, guli uz zemes un skaties debesīs - vajadzīgo pasvītrot.
Un tikmēr upe un debesis maina krāsu. Garām brauc aizkavējušies laivotāji, kuri ir lietojuši vairāk par jums:
Tad iegāzies teltī. Galvenais, ir paņemt viņu līdzi un paņemt visas telts detaļas, lai nav jādara šādi:
Nu, ja nav paņemts piepūšamais matracis, var paklāt daudz segas, galvenais, neslinkot izlasīt no telts apakšas visus čiekurus. Parasti, guļas ļoti labi, īpaši ja nelīst. Tad no rīta atkal pieēdas (daži atkal piedzeras), pagaida stundas divas, kamēr sataisās visi, kam līdzi ir bērni, iekāpj atkal laivā un atkal dodas pa upi, lai septiņas reizes stātos kafijot. Pusstundu pirms finiša jūs pārsteidz lietusgāze. Smidzina gan jau no paša rīta, bet tā, lai sauss prom netiek neviens, brīžīem ir tā:
Tad jūs un citas komandas slēpjaties zem tilta (jo viņš te gadījies), bet tad nolēmjat, ka ir jau vienalga un palicis puskilometrs, airējam uz finišu.
Varbūt, laivā ir arī kāds hobits, kas ar kafijas krūzi izsmeļ salijušo:
Un finišs, tieši beidzis līt.
Bet tas nav obligāti. Šādā Latvijā populārajā sporta veidā, kas saucās korporatīvā laivošana, divās dienās pieveic ap 50km, un šī ir iespēja pavadīt vienas no labākajām brīvdienām visā vasarā. 'Huļi' četru manas pieredzes gadu laikā kāds ir teicis tikai vienu reizi, un arī tur lielākās briesmas bija slapjas drēbes un noslīcinātas divas 0,5 pudeles. Bet tas jau vairs nav tik aktuāli, vai ne. Galvenais, uzreiz nepieteikties airēšanas maratonam. Un pirms braukšanas nepārlasīt vai pārlaisīt 'Trīs vīrus laivā'.
Galvenās lietas, ko paņemt līdzi:
- telts un gulēšanas piederumi
- daudz dažāda siltuma pakāpju drēbes
- lietusmētelis vai plēve
- daudz daudz miskastes maisu
- veselu kasti ar ēdienu un dzērienu, jo visu dienu laivā nav ko darīt, tikai ēst un dzert
- saulessargus krēmu un galvassegas veidā
- normālu biedru, airēšana ar kuru nebeigsies ar 'huļi' un kautiņu
- laivu ar piederumiem iedos pie starta
.JPG)
2 komentāri:
2 dienās 50 km? Tas jau kaut kāds sports, ne korporatīvā laivošana; mani kolēģi ar pūšļiem tipiski pieveic ap 6 km sestdienā un svētdienā nelaivo vispār, un visi ir apmierināti :)
Man jau bija aizdomas, ka vīram ir dīvains priekšnieks, jo dāmītes no biroja vispār vairs nebrtauc laivot, neviena. Un vīra draugs, ko pagajušogad paņēmām līdz, arī bija neapmierināts, ka pagulēt un uzpīpēt nav laika.
Man gan īpaši daudz tas nelikās - parasti 35-40 pirmajā diena, un tad vēl mazliet otrajā. Pirmo gadu gan noslēgums bija Ventā, un pēc 'vēl mazliet' sanāca vēl 5km pret vēju, tad vēl kanāls un tad pāri ezeram. Tad gan bija oi.
Ierakstīt komentāru