Bērns pajautāja, vai es zinu tādu dziesmu "I'm a Barbie Girl in a Barbie World". Ahaha, tu vēl jautā. 1999. gadā es strādāju savā pirmajā kazino. Kompānija bija tā sev, klienti bue, nakti pēc nakts es dalīju kārtis un klausījos to, kas skanēja zālē. Pārmaiņus gāja trīs diski - bue, bue un bue Aqua. Piespiedu kārtā noklausījusies albumu Aquarium reizēs tā 593, es pat atradu tajā savu burvību. Viņi vismaz nepretendē uz nopietnību.
Nu lūk, tagad mēs to klausāmies mašīnā - a ko, ka pa manam, tad sešgadniekiem kā reiz laikā.
Un kas man vēl liekas. Ja to zīdaiņu klavierīšu vietā ieliktu normāli gičas ar bungām, būtu No Doubt. Lene un Stefani pēc mīmikas un plastikas ir vienas olšūnas dvīņumāsas, viena gan aizgājusi meinstrīmā, otra - alternatīvajā mūzikā. Bet arī meinstrīmā uzjautrināšanās un trollisma elements nekur nav zudis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru