Fashion Fine Tuning

Pagajušonedēļ es braucu autobusā, bet blakus man sēdēja tante, tāda tipiska Bolderājas tante, kas aizņem pusotru sēdekli. "Bolderājas", nedod dies ne tāpēc, ka man būtu iebildumi pret pašu rajonu, bet gan tāpēc, ka tieši uz turieni viņa brauca. Pusceļā es pamanīju karājāmies viņai uz rokas somas siksnu. Es esmu redzējusi labas somas ar tizlām siksnām, bet šeit bija tieši pretējs gadījums. Soma bija nodriskāta melna lupata, viscaur nošūta ar spīguļiem, toties siksna izskatījās kā gluži no citas somas, un no tās nevarēja ne acu noraut. Plāna melna āda, malās nodrāzta tā, ka cauri spīd brūnais ādas apakšslānis. Metāliski caurumi mēlītei aprūsējuši, bet pati sprādze satumsusi no laika. Tajā vietā, kur beidzās siksna, sākās tikpat nodrāzta, cauri spīdoša ādas šnore, krustam sapīta līdz pat somas dibenam. Tā siksna izskatījās tā, it kā tā būtu no manas somas!

Es nevarēju to neievērot, jo braucu es pēc nelielas personiskās drāmas. Es te nesen demonstrēju saulenes, vai ne? Diemžēl, mūsu sadarbība bija pavisam neilga, līdz tam brīdim, kad man pagajušnedēļ savajadzējas pa ceļam ieiet Mango pielaikot bītleni pareizā krāsā, ko pirms pāris mēnešiem tur nolūkoju. Bītlene nebija pareizā krāsā. To es sapratu pēc tam, kad ienesos ar pieri biezajā stiklā, mēģinot noteikt lupatas apakštoni dabiskajā apgaismojumā. Tajā pašā brīdī es sapratu, ka atstāju saulenes pielaikošanas kabīnē. Tās mani nesagaidīja. "Pēc jums tur bija citi cilvēki",- atklāja man noslēpumu vāverīte, kad pieņem pielaikotās drēbes un izsniedz numuriņus. Kāda cita vāvere tajā dienā tika pie jaunajām brillēm. Es gan aiznesu no Mango uz Vision Express divas citas, ar ko, es ceru, mēs dzīvosim kopā ilgi un laimīgi.

Žēl tikai, ka tai bītlenei nebija īsts apakštonis, jo pati krāsa tai bija visai pareiza. Veikalos, ziniet, nevar atrast tikpat ka nevienu lupatu smukā sarežģītā jauktā tonī.

Var atrast šādu un šādu ,
toties šādu un šādu atrast nevar.

Daži domā, ka tā sāls ir cenā vai zīmolā. Nekā, tā sāls ir piegriezuma smalkajās detaļās un krāsas tonī un apakštonī. Bet tas, protams, ir fine tuning.

Priecīgu momentu man gan sagādāja pašas vecā soma. Gadus septiņus atpakaļ vecmāmiņa man uzdāvināja savu simts gadus vecu brošu - brūnu ādas puķīti. Man tā ārkārtīgi patika, bet ko ar to iesākt, es īsti nevarēju izdomāt līdz brīdim, kad no Romas atvedu brūnu mīkstās ādas somu ar maigām noapaļotām līnijām. Tur es viņu arī piespraudu un laimīgi aizmirsu par visu ansambli. Pēc kāda brīža es sāku nievāt arī pašu somu - nu kur man tā brūnā krāsa, man nekas nav brūnā krāsā, man tā nepiestāv. Tad man radās vispusēja un neapturāma vajadzība pēc tumši sarkanās somas. Jā, tādas mīkstās ādas somas ar noapaļotām līnijām, tikai tumši sarkanā krāsā. Ne lakotu, ne kantainu, ne košu. Tādu, dabīgas ādas tonī, tikai tumši sarkanajā. Sapņo vien, ka kaut kas tāds būtu atrodams starp pieejamo eurotrash. Īpaši pie esošās situācijas manā kontā. Es smagi nopūtos un aplūkoju to ideālo somu, tikai brūnā krāsā. Un atvēru acis. Ziniet ko, tur bija piesprausta tā brūnā ādas puķīte, kas patiesībā bija tieši tajā dabīgajā tumši sarkanajā toni, kas tik ideāli sasaucās ar visu somu kopumā, ka izskatījās tur izaugusi. Kas piedeva visai somai ja ne to pareizo tumši sarkano toni, tad noskaņu, kas man pašai ļauj iedomāties, ka visa soma ir tumši sarkana. Tomēr, tāpat kā viss pārējais, viss fašens, arī fainākais tjunings ir tikai mūsu galvās.



Es tagad vēl vairāk ticu brīnumiem apnikušo mantu nolikšanai malā līdz piemērotam brīdim. Bet lupatas manos mīļākajos sarežģītajos toņos es vienmēr varu atrast otrās rokas veikalos, kur tās turklāt nekad nav jaunas. Man noteikti ir idiosinkrāzija pret jaunām mantām, tāpēc svaigi nopirktās un nelietotās es bieži vien ielieku skapī nostāvēties pāris gadus un pierast pie saviem kaimiņiem.