Pārrunās uz manu aktuālo vietu man uzdeva loģisku jautājumu "no kurienes jums ir angļu valodas zināšanas?" Godīgi sakot, velns viņu zina! Pati pielipa, kā bērnam smilškastē pielīp citu bērnu vārdiņi. Skolā man to sāka pasniegt 9.klasē, bet es jau tad runāju angliski. Bērnībā man bija lielā angļu-krievu vārdnīca, kuru es tā, starp citu, lasīju. Vēlāk bija viena skolas līmeņa anglenes mācību grāmata, ko es vairākas reizes izlasīju no vāka līdz vākam un katru angļu valodā doto gramatikas piemēru modificēju sev atbilstošā tematā. Sanāca viens vienīgs pusaudžu līmeņa sekss un rokenrols.
Mana moderno valodu izglītība turpinājās līdz ar visvisādiem dziesmu tekstiem un pašas ziņkārību. Sarunvaloda pieslīpējās komunicējot ar priekšnieku-islandieti. Un tad bija internets, čats un amerikāņu angļu valoda. Tā ir mana vismīļākā valoda vēl joprojām - bezkaunīga un veikla, intīma un iejūtīga, kompakta un neobligāta. Man tieši laikā, nekur nespiež. Divu gadu laikā es iemācījos vairāk nekā visa mūža garumā. Tāpēc šobrīd es snobiski smīkņāju par tulkotājiem, kuri pat ar multitrana palīdzību ne vienmēr ir spējīgi izlobīt jēgu no vārdu salikumiem 'booty call', 'give head' vai 'golden shower'. Nē, nē, es tur ne tikai neķītrības samācījos, bet arī dažas veiklas gramatiskās formas, prievārdus un saikļus. Tomēr, atšķirībā no runāšanas, lasīt nopietnus tekstus angliski man vēl bija grūti. Viegli palika tikai tagad, kad jau pusgadu es to daru vairākas reizes nedēļā.
Bet ir vēl viens veids kā ieslīpēt valodu. Skatīties filmas. Vai, labāk, filmu. Oriģinālvalodā, tik ilgi, kamēr izruna, sintakse un iedzimtie izteicietni ieaug tevī. Es daudzas reizes esmu redzējusi visas Seksa un lielpilsētas sezonas, kas tikai vairoja manas valodas zināšanu specifiku. Vakar man no torenta nejauši pa otrai kārtai iekrita filma 'Vieglā uzvedība'. Es jau to biju redzējusi dublētu un paliku ne pārāk apmierināta. Iemetu aci jaunielādētajā kopijā un sapratu, ka tur tulkojums ir cits. Labāks. Voice talent aka ierunātāja balss gan dažreiz nejauki iespiedzās. Nav pilnības pasaulē.
Tā kā šī filma arī ir tas, ko man dakteris izrakstīja, es iešu uz kino, kad tā būs uz ekrāniem, un novērtēšu to, ka pie mums filmas demonstrē nevis dublētas, bet oriģinālvalodā ar subtitriem. Tos es paspēju izlasīt abās valodās. Natālija Gribešoka, kuras vārds parādās pēc katras filmas mūsu kinoteāros, iedveš man patiesi lielu cieņu. Vēl lielāku cieņu iedveš viņas neredzamie redaktori. Jā, tas būs labs pamats, lai pēc tam paturētu filmu kolekcijā jau tikai angliski un nepazaudēt no tās nevienu vārdu.
A, recenzija. By Barkis, who else.
Nu, un filmas fragments. Smejos katru reizi.
Mana moderno valodu izglītība turpinājās līdz ar visvisādiem dziesmu tekstiem un pašas ziņkārību. Sarunvaloda pieslīpējās komunicējot ar priekšnieku-islandieti. Un tad bija internets, čats un amerikāņu angļu valoda. Tā ir mana vismīļākā valoda vēl joprojām - bezkaunīga un veikla, intīma un iejūtīga, kompakta un neobligāta. Man tieši laikā, nekur nespiež. Divu gadu laikā es iemācījos vairāk nekā visa mūža garumā. Tāpēc šobrīd es snobiski smīkņāju par tulkotājiem, kuri pat ar multitrana palīdzību ne vienmēr ir spējīgi izlobīt jēgu no vārdu salikumiem 'booty call', 'give head' vai 'golden shower'. Nē, nē, es tur ne tikai neķītrības samācījos, bet arī dažas veiklas gramatiskās formas, prievārdus un saikļus. Tomēr, atšķirībā no runāšanas, lasīt nopietnus tekstus angliski man vēl bija grūti. Viegli palika tikai tagad, kad jau pusgadu es to daru vairākas reizes nedēļā.
Bet ir vēl viens veids kā ieslīpēt valodu. Skatīties filmas. Vai, labāk, filmu. Oriģinālvalodā, tik ilgi, kamēr izruna, sintakse un iedzimtie izteicietni ieaug tevī. Es daudzas reizes esmu redzējusi visas Seksa un lielpilsētas sezonas, kas tikai vairoja manas valodas zināšanu specifiku. Vakar man no torenta nejauši pa otrai kārtai iekrita filma 'Vieglā uzvedība'. Es jau to biju redzējusi dublētu un paliku ne pārāk apmierināta. Iemetu aci jaunielādētajā kopijā un sapratu, ka tur tulkojums ir cits. Labāks. Voice talent aka ierunātāja balss gan dažreiz nejauki iespiedzās. Nav pilnības pasaulē.
Tā kā šī filma arī ir tas, ko man dakteris izrakstīja, es iešu uz kino, kad tā būs uz ekrāniem, un novērtēšu to, ka pie mums filmas demonstrē nevis dublētas, bet oriģinālvalodā ar subtitriem. Tos es paspēju izlasīt abās valodās. Natālija Gribešoka, kuras vārds parādās pēc katras filmas mūsu kinoteāros, iedveš man patiesi lielu cieņu. Vēl lielāku cieņu iedveš viņas neredzamie redaktori. Jā, tas būs labs pamats, lai pēc tam paturētu filmu kolekcijā jau tikai angliski un nepazaudēt no tās nevienu vārdu.
A, recenzija. By Barkis, who else.
Nu, un filmas fragments. Smejos katru reizi.
3 komentāri:
Bet ir arī savi klupšanas akmeņi, apgūstot valodu no filmām (es tā arī daru) - dažas frāzes vienkārši pielīp, un atsevišķus vārdus spēj izmantot tikai kontekstā.
Piemēram, noskatījos visas "Bīstamo mājsaimnieču" sezonas, zin, kas tagad manā leksikā aizstāj "i'm pissed off"? "I'm screwd up" (vai kā to pareizi raksta, nezinu) :D
Of course. :D
Esmu noskatījies tikai 10 minūtes, bet jau esmu filmas fans uz mūžu. Jāiesaka noskatīties visām, kuras nesaprot, kāpēc es neiepazīstinu ar savu ģimeni. :))
Ierakstīt komentāru