Objektīvais dzīves aicinājums

Satriecoši. Satriecoši ir tie cilvēki. Vienam cilvēkam frendlentā draudzenes trīspadsmitgadīgs dēls ir nolēmis kļūt par šoferi. Nav tik būtiski, par ko viņš ir nolēmis kļūt, galvenais ir mātes attieksme - kā lai viņu atrunā. Atslēgas vārds - atrunā. Brīdina. Super. Cits kāds 16-gadīgs dēls nolēmis, ka viņš ir mūziķis, pameta mācības, sēdēja mājās, muzicēja un dziedāja. Kad senči sāka aizsniegt, aizbrauca prom. Tagad Maskavā dzied uz ielas ar cepuri. Vēl tikai 17 komentāri, bet jau var iet pēc popkorna.

Jautājums 1. 

Es jautāju, kas ļauns tajā, ka tu esi ielas mūzikants, nevis bankas direktors, ja tev tas ir dzīves aicinājums. Man atbild, ka nekas, ja tev ir 16. 40 gados tas ir skumīgs skats. Turklāt, bankas direktors jebkurā brīdī varot kļūt pat ielas muzikantu, bet otrādi - nevar. Es saku, ka ielas muzikants dvēselē, kas sēž bankas direktora krēslā ir ne mazāk skumīgs skats. Un vēl, tiešām, jūs tiešām varat iedomāties, ka var pamest banku, krēslu, naudu, visus, kas no tevis ir atkarīgi un aiziet dziedāt uz ielas? Really? Atmetot to momentu, kāda uzdrīkstēšanās te ir vajadzīga un vai katram bankas direktoram tāda ir, jūs tiešām domājat, ka uz ielas jūs pieņems, ja jums uz pieres ir rakstīts, ka jūs esat bankas direktors? Dziedāšana uz ielas ir tāda pati karjera un tieši tāpat prasa laika ieguldījumus un noteiktas prasmes, a jūs ko domājāt? Aizejiet un padziediet.

Jautājums 2.

"Es viņam pirmkārt pastāstītu, ka šoferis - tas ir smags, grūts, veselību graujošs darbs. Iedomājieties, hemoroīdi!" Parādiet man darbu, kurš nav smags, grūts un veselību graujošs. Un darbu birojā, no kura nav hemoroīdi. Un atbildīgu priekšnieku, kam pretī nenāk sirdstrieka un impotence. Nē, tikai bez saulainiem Kosmo skatiem, kur visi strādā par atpūtniekiem tūrismā vai kolumnistiem, kuriem jāuzraksta 1000 vārdi nedēļā par seksu. Nav tādu darbu.

"Es viņam pastāstītu, ka tas ir garlaicīgs un monotons darbs, nekādas komunikācijas ar cilvēkiem." Ja kāds, lasot mani, vēl joprojām nav lietas kursā, es atgādinu - ir cilvēki, kuriem nav nekā pretīgāka un garlaicīgāka nekā darbs ar cilvēkiem. Un tādu ir ne mazāk kā tādu, kuri patiesi alkst nonstopā komunicēt.

"Es viņam pastāstītu, ka tur maz maksā un ko viņš zaudē." Tikpat daudz ir cilvēku, kuriem nauda ir tīrs nieks. Un ir vismaz muļķīgi mēģināt viņus pārliecināt, ka viņiem nav taisnība.

Ja man tūlīt piedāvātu - citēju - "interesantu darbu", par kuru maksā trīsreiz vairāk nekā par manu šībrīža darbu, kur man cauru diennakti būtu jākomunicē ar - citēju - "dažādiem interesantiem cilvēkiem" un būtu - citēju - "jāceļo pa dažādām interesantām vietām visā pasaulē", es ar kliedzieniem aizskrietu prom.

Jautājums 3. Kosmo aksioma.

Katram ir jātiecas uz izaugsmi. Ja tu esi ārsts, tev ir ir jāsapņo par skaistu labi apmaksātu posteni, kur tu ārstē miljonārus (vai vadi slimnīcu-atbildība-veselību graujošs darbs-sirdstrieka-impotence). Ja tu esi skolotājs, tev ir jācīnās, lai brīvajā laikā sniegtu privātstundas, laikam, miljonāru bērniem, vai jātiecas uz darbu prestižā privātskolā. Kāpēc? Nu kā, lai tev būtu iespēja "uzturēt ģimeni", nodarbe vēl pazīstama kā savas kucītes un viņas kucēnu uzturēšana līmenī "viss kā pie cilvēkiem". Cenzēts. Cenzēts. Cenzēts. Nu bet kāpēc viņai neizvēlēties uzreiz to bankas direktoru? Un skolotājam un ārstam, kurš negrib neko citu kā glābt cilvēkus vai stāstīt viņiem par literatūru vai fiziku, nedarīt to, kas viņu dara laimīgu?

Kurš tad strādās ātrajā palīdzība, slimnīcā un skolā ar taviem bērniem, ja visi tieksies uz izaugsmi? Vakardienas skolnieki, turklāt sliktākie (jo - kā?- teicamnieki tak tiecas uz izaugsmi)? Nu, tad jums būs iespēja parunāt par izglītības un medicīnas līmeni valstī. Uz to viņas man atbildi nesniedz nekad. Vai arī šī atbilde ir ne pārāk maskēts "kas grib, tas lai strādā par ātrajiem, kas grib, lai labo pasauli, bet man ir vajadzīgs piķis!"