7 no rīta Ogrē pirms pulksteņa pagriešanas (vēl tumšs).
Aizvedu bērnu uz dārziņu, mašīnu atstāju tur, atgriežos kājām (3.16 km saka endomondo).
Tad man ir mīļākā ēdienreize - brokastis. Maize, tuncis savā sulā, biezpiens, avokado, zaļie lociņi.
Un kafija ar pienu, protams. Vienīgā reize dienā, kad es dzeru kafiju.
Citas brokastis. Auzu pārslas (tupi pārslas pārlietas ar ūdeni un olīveļļu), avokado, puravs.
Gaidu autobusu oktobra beigās. Silti!
Autobusu es, starp citu, toreiz nokavēju.
Atgriežoties no dārziņa mājās. Vakars vēl pirms pulksteņa pagriešanas (vēl gaišs).
Vietējā humpalniekā noskatītās preces.
Par laimi, es vienmēr varu vēl kādu laiku padomāt, jo to, kas patīk man, nekad neviens nepērk. Kaut gan, labi - man bija 4 bildes telefonā, bet par vienu jaciņu es pārdomāju, un sarkano mēteli ar puķainu iekšu kāds tomēr nopirka. Tad jau, laikam, patīk ne tikai man.
To veikalu apmeklējumiem es nododos kamēr bērns ir baleta nodarbībā. Bet dažreiz es pastaigājos tāpat. Aizstaigāju līdz Lāčplēša ielai Jaunogrē, kur mēs kādreiz skatījāmies māju. Man patīk, ne sliktāk par Jūrmalu, vai ne? Un otrajā bildē ir tā māja, kuru mēs varējām nopirkt (tās vietā, kur dzīvojam tagad).
Rullē gan koks priekšplānā, gan pati māja. Vienīgi, man viņa tomēr likās maza (kaut kur ap 80 kvadrātiem), lielākoties dēļ tā, ka tai ir divi stāvi, un kad mājai ir divi stāvi, tad pusi mājas aizņem kāpnes, zemkāpņu telpas, un augšstāvā ir slīpi griesti. Un man no tā visa paliek šauri kā Imantas vannasistabā - liekas, ka tikko pagriezīšos, nogāzīšu visu, kas pa ceļam. Un ka griesti uz galvas spiež. Toties 1200 metri (es ar divreiz mazāku platību gan netieku galā) un lauku krāsns virtuvē.
Redzat to smuko akmeņu sienu? No tās aizmugurē atrodas vīnogulājs. Vispār visu galvu iznesa, tā jau vairs nav pat Jūrmala, bet Provansa. Nu, latviski-rudenīga tāda Provansa.
Un tas ir Susuriņš, iepazīstieties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru