Maku ezerā mums bija pirmais šīgada Magnēts 1. aprīlī, un Maku ezerā svētdien biju mūsu pirmais ziemas Magnēts un pie reizes arī pirmais skrējiens atsevišķi.
Baigi, es jums teikšu, labi!
No vienas puses, es nenovērtēju, cik daudz mēs viens uz otru esam paļāvušies. Es mazliet nomudīju sākumā, jo realitāte izrādījās lielāka par mērogu. Nē, ne tā: man likās, ka realitātē attālumi būs lielāki, nekā kartē. Un aizšāvu garām pirmajam punktam, kurš turpat pie starta bija. Tad man sāka likties, ka es noteikti šodien mežā maldīšos līdz tumsai. Un tad es piešāvos novērtēt attālumu, un viss aizgāja. Vienīgais, ka pašai krita uz nerviem, kā es stāvu un garās minūtes blisinos kartē. Bet atkal, tas, ka es savulaik centos neblisināties, mani arī vienmēr ieveda sazin kur. Vēl tajos laikos, kad es skrēju viena, gadā tā 97.-98.
Divatā tomēr stāvēt un pētīt ir savādāk - ir ar ko aprunāties, un vispār visa pasaule liekas tāla, ar visiem tiem, kas skrien garām. Vienatnē uzkāpj tas džinkstošais meža klusums, tikai kāda soļi nokrekšķ gar sānu, un gribas pamest visu to plānošanu un arī skriet. Bet es saņēmos un skatījos kartē. Divas reizes. Trīs. Un vēl vienu reizi, ja vajag.
Viens, kas man pietrūkst skriešanā bez vīra ir nepārtrauksta kasīšanās laba redze. Mana lielākā problēma ir tāda, ka es varu stāvēt divu metru attālumā no punkta un viņu neredzēt. No otrās puses, skriet vienai ir daudz labāk, jo nav jāpielāgojas svešam tempam, kurš man galīgi neder. Vispār ne par vienu nav jādomā. Un tad es mierīgi skrienu visu ceļu un neatpalieku un nekaucu un nenevaru un pat nenogurstu.
Vīru es satiku otrajā distances pusē. Baigi sapriecājos: "Aha! Nomudījies!" - jo izskrēja viņš ātrāk, un pati es nomudījos sākumā, tā kā domāju, ka viņš jau būs galā. Un es, atskaitot, to pirmo punktu, vispār nemaldījos, bet konsekventi, vienu pēc otra atradu tos punktus, un viņi visi bija tur, kur bija jābūt. Dažus punktus gan varēja atrast vieglāk, nekā to darīju es, ne visur bija jāplāno tik sarežģīti, bet tik un tā bija vērts pamēģināt dažādas tehnikas. Nākamreiz pastāstīšu, kādas tieši. Bet šoreiz pateikšu, ka pēc rezultāta es, protams, esmu saraksta lejākajā daļā, bet šoreiz tas nav īgni saprotamais "es esmu ceturtā no beigām", bet lepnais "es neesmu diskvalificēta es esmu ceturtā no beigām, un tas ir tikai sākums!"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru