Orhidejas zied kā pēc pulksteņa.
Arī pussprāgoņa, kuru, kā katra kārtīga meitene kaut reizi ir darījusi, es izglābu no lielveikala.
Nezinot, kādā krāsā tā būs. Viņa būs lillā!
Bet šī vispār šogad kā jukusī - šis viņai ir pirmais piegājiens. Tagad jau iet vaļā otrais - nākamās 8 puķes.
Kāds tantuks noteikti ieminētos, ka ar mīlestību dāvināta (jā, vīrs, uz dzimeni).
Vēl vienas otrās brokastis.
Kafija, ābols, zivju eļļa.
Veģetārā maltīte no visa, kas pirms algas bija mājās. Sausie zirņi, nūdeles, kabacis, olīvas.
"Vecīt, tā arī var?!"
Nopriecājos, atnākot no veikala par cepumiem. Vēlāk no istabas dzirdēju, kā bērns virtuvē teica: "Tēti, zini, kā sauc šos cepumus? Pupi!"
"Nu, vecīt, tas pilnībā izmainīs manu dzīvi!"
Man atnāca nelielas spraužamadatas no Ķīnas. Nu labi, patiesībā es tās nenēsāju nabā.
Bet krekliņā arī nesanāk, viņas velk līdzi audumu.
Tā nav pica ar salami, tā ir ābolu kūka ar vīģēm.
Pedants 2012
Lasīju frendlentā, ka "skatoties uz kaķi, saproti, ka gulēšana patiesībā ir māksla!"
Saņem, buržuj!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru