Burda

Es te uznācu krievu izlaiduma Burdas izlasi no 80.-90. gadiem - pie mums mājās liela daļa no tām bija. Kā izrādījās, lielu daļu es joprojām atceros no galvas, un es pat nezināju, ka mani tas būtu varējis interesēt vecumā no 9 līdz 14. Un tomēr, kā izrādās! Citādi, kā gan es to atcerētos. Un ne es vienīgā! Kā šeit komentos teikts "tas ir vesels atmiņas atvars". Yap. Aiziejiet-aizejiet, tur, ja pameklē, ir arī 50. gadu modes žurnāli!

Bet mans laikmets tomēr ir 80.-90. Nu, un, protams, man joprojām viss, ko rāda tur patīk daudz labāk, nekā tas, ko rāda mūsdienu žurnālos. Bet dažas lietas mani ļoti izbrīnīja:

Lūk, šai te meitenei ir milzīgs kareklis kaklā, rokasspāradzes, lielas pogas, sarkani krāsotas lūpas, ļoti košs apģērbs mugurā, josta... Uh! Mūsdienās pietiek uzlikt sev virsū divas (izvēlieties paši, kuras) detaļas no visām minētajām, lai būtu jau līdz riebumam par daudz. Otrai ir kā reizi divas - milzīgi auskari un raksts, kas okupējis visu blūzi. Un kas? Par daudz? Nu nē taču. Bet te lieta nav pat tajā, ka 80. ir tāds 'par daudz' laikmets. Jo viņai virsū tas viss nemaz neizskatās par daudz un arī dabā neizskatītos.

Iedomājaties visu to mugurā kosmovāka skaistulēm? Es drīzāk domāju, ka tagad, tā teikt, sievietei mugurā ir spoži iztaisnoti, ieveidoti, nospodrināti mati, kuru jau vienu pašu ir par daudz, spīdīga nogrimēta līdz nevaru perfekta seja, acis par daudz, lūpas pat bez krāsas ir par daudz, zobu par daudz, kāju par daudz, krūšu par daudz, viņas ir par daudz, ja pat viņai mugurā nav nekā. Nu kādas vairs te rotas un spiltas krāsas apģērbā. Glamūrs spiežas no visurienes kopā ar spīdumu. Tu esi, ibio, zvaigzne, un tas ir tas, uz ko mūs aicina tiekties, laikam. Bet uz matētas sejas, diezgan parastu matu un nemanāmu krūšu fona, vari kaut apkārties visa - ja tev pašai būs ērti, nevienam neliksies par daudz. Un, galvenais, ka pārsvarā sievietes joprojām no dabas ir vairāk tādas parastas - ar parastiem matiem un nemanāmām krūtīm, un tumsā nemaz nespīd.

Un vēl daudz

Krāsainas zeķbikses. Vienā no manām mīļākajām filmām mamma meitai-pusaudzei prasīja, kur ir manas gaišzilās zeķbikses. Es vienmēr domāju, kam sievietei ap 35 krāsainas zeķbikses, interesanti. Izrādās, tad tās kalpoja kā turpinājums pārējām apģērba detaļām, jo viņas tur loģiski ietilpst, nevis kā izsaukums "Man ir ķrāsainas zeķbikses!!11viensviens" Ja tas otrais tomēr jau ir palicis par ansambli no mammas skapja (gan uz to plato plecu rēķina), tad pirmo es varētu vilkt tūlīt pat.

Kāpēc viss, kas tiek rādīts Burdā, izskatās nēsājams? Nu, atskaitot faktu, ka tur sievietes nestaigā saģērbtas sliktāk nekā plikas ar saceltiem 8. izmēra pupiem pa priekšu? Nu, šī ir normāla reklāma no šīmēneša krievu kosmo. Viss būtu labi, bet, skatoties uz to, varat pateikt, kurš ir tas (ne)ticamības faktors?

Apavi! Nevienai no Burdas modelēm kājās nav 12-centimetrīgas platformenes. Nu tiešām, cik daudzas no mums tādas nēsā ikdienā? Cik tas ir fiziski iespējams?

Džeki! Anyone, dare to try?



Peldkostīmi! Iesaiņojiet visus, es izsitos no spēkiem meklēt kaut ko, kas patiktu.

Šis tas no tā, ko es vilktu...

Kaut gan, vilktu es daudzmaz visu mīnus 80. gadu pleci, jo tas 'daudzmaz viss' izskatās vairāk samērojams ar dzīvi, nekā mūsdienu noteikumi 'ja brīva augša, tad apspīlēta apakša, ja brīva apakša, tad apspīlēta augša'. Kāpēc gan? Lai kāds, nedo dies' nepadomātu, ka man nav 'pārstrādāts augums' (c) Jo to, ka sieviete kopumā ir slaida, labi var redzēt arī, kad viņa ir saģērbta.

Vienīgais, kas iznesa smadzenes, ir "mode apaļīgajām". Es redzu, garums mīnus 100 vienmēr skaitījās apaļīga, un, laikam, ne par velti. Bet tomēr... Ko darīt reāli apaļīgajām, ir joprojām atvērts jautājums, ja medijos par apaļīgām sauc šādas:

Viss atrakts www.ms77.ru