Man skapī, neticēsiet, ir divi vasaras svārki un vēl viens-divi-trīs vasaras kleitas. Jautājums tāds: kāpēc tas viss ir skapī? Labi, kleitas nav īsti mans aicinājums, tāpēc lai gaida piemērotāku brīdi vai +30. Bet svārki? Es tā viņus meklēju un tā gaidīju, ka vilkšu!
Pirmkārt, man atkal te ir svara izmaiņas. Es zinu, kad svars pieaug - ir grūti, īpaši noticēt tam. Bet tagad, ar -8, ir vēl grūtāk. Visas drēbes, kurās es gribēju zīmēties pa vasaru, man krīt nost. Kāpēc es iedomājos, ka, notievējot, mainās tikai izskats, bet apģērbs derēs tas pats? Ieekonomēju, saucās. Tāpēc divi no svārkiem karājas skapī.
Otrkārt, es esmu tas nobiedētais un nosalušais ziemeļnieks - jau jūnija vidus, bet es neuzdrīkstos novilkt džinsus un kedas - bail, ka nosalšu.
Duāls man pārmet par to, ka kājās man nav basenes un svārki, toties vīrs nesaka neko (mācīts).
Šodien es uzvilku tos brūnos garos linu svārkus un iešļūcenes, kuras man ir sešas vienādas. Un tagad centīšos sevi pierunāt darīt tā katru dienu. Vēl izvilku veco melno kleitu un uzbruku tai ar šķērēm, jo viņa tagad arī būs svārki!
Nezinu gan, kāpēc man to vajag, bet piektdien (vai sestdien) es eju medīt jaunus sarkanus svārkus, no kuru apakšas rēgojas ceļi (un sporta šortus, jo vienreiz atskriešu es ar pliku dibenu).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru