Pagajušoreiz es tā sajūsminājos par purva brišanu, divām stundām distancē un to, kā mēs nevaram uzkāpt pa virvi...
Un trīsreiz purvā negribēji?
Trīsarpus stundas distancē negribēji?
...Toties ar virvēm mēs tikām galā.
Šoreiz virves bija nostieptas horizontāli, bet vienā līmenī. Tas ir, vienkārši virves starp 6 kokiem, kādu 1.5 metru virs zemes. Uzkāpj uz tām un mēģini noiet no viena koka līdz otram - tā, metrus 3-5. Viens tur virvi, otrs atbalstās un iet. 10 minūtes mēs vērojām iepriekšējo pārīti un kļuva arvien skaidrāk, ka tas principā nav iespējams. Un tad pienāca mūsu kārta. Nē, nu ko! Izpildījām. Jā, gan 18 minūtēs. Jā, Normunds smejās un teica, ka tas jau supervienkārši. Jā, jā. Vīrs uz to pie sevis atbildēja: "Tu ar to ceturtdaļgadsimtu esi nodarbojies pirms tev tas palika supervienkārši!" Ahaha. Es nebiju tik skarba, man vien liekas, ka supervienkārši ir tauriņstilā peldēt. Ako, jums tā nav? Bet mēs to izdarījām! Nē, MĒS TO IZDARĪJĀM! Tomēr, ņemiet vērā, ka es savā mūžā uz virves stāvējusi neesmu - vot tiešām, nevienu pašu reizi! Un tas bija supervienkārši nebija nemaz tik sarežģīti!
Un tad bija trīs iegājieni sausā purvā. "Sausā" nozīmē mitru zemi un daudz odu, bet peldēties šoreiz nenācās, un labi vien. Divās vietās mēs reāli nomudījām un gandrīz sakāvāmies, kuram ir vairāk netaisnība. Pēc tam izrādījās, ka karte kaut kā ne visur atbilst patiesībai, un mēs vērsāmies pret kopējo ienaidnieku.
Galvenokārt, mudīšana sanāca pie 46. un 42. punktiem. "Eh, teica man vīrs. Es jau biju cerējis, ka tūlīt ātri paņemsim 42., tad 41., tad 40., tad pēdējoreiz purvā un jau finišs. Pēc 40., trešajā reizē purvā es sapratu, ka viņš aizmirsa piebilst "vēl, bļin, 3 kilometri skriešus, un tad finišs! Aaaaaaaa!
Finišā mēs nonācām pēc 3 stundām un 17 minūtēm, kad viss jau tika vākts nost. Bet tik un tā - mēs neapmaldījāmies, mēs visu atradām, un mēs tikām galā ar virvēm. Nē, vēlreiz! Mēs tikām galā ar virvēm! 3,5 stundas! 30 kontrolpunkti! Man tas ir personīgais pusmaratons, ojā.
Protams, normāli cilvēki to izdara pa stundu-pusotru, bet es kā procesā iemīlējies ņūbijs negribu saprast, kāda interese iet mežā, ja tas neaizņem visu dienu. Čempioni mēs neesam, toties sajūsmas pilnas bikses!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru