Grūtniecības laikā es ietusēju viena plaša krievu foruma "deviņi laimīgie mēneši" sadaļā. Līdz ar laimīgo mēnešu iztecēšanu, es zaudēju jebkādu interesi kaut ko tur rakstīt. Tādos forumos, redz, cilvēki nāk sevi parādīt, bet kad sevi vienlaicīgi rāda pāris tūkstoši blondo zaķu, nav vērts tērēt enerģiju, labāk ir paklusēt. Tad arī ieraugi visādas lietas.
Lasīt forumu pa tematiem man arī nelikās jēdzīgi, jo pārsvarā tie sastāv no svarīgajiem "un es..." "un es...", un es žāvājos. Toties, kad uzej kādu labu personību, var sākt lasīt tikai atsevišķa cilvēka rakstīto - lai viņš diskutē, bet es, sēžot uz astes, ielasos labākajās diskusijās, viedokļu apmaiņās un skandālos. Jau nemaz nerunājot par to, ka absolūti viss, ko šis indivīds saka, ir lasīšanas vērts. Es lasīju divus cilvēkus (nav tā ka negribēju vairāk, bet nepavilku): viena bija komoderators, bet cita - ļoti spožs tēls, tā kā vērtīga lasāmviela man bija garantēta. Un tad sākās mistika.
Mani aizkustina pašaizliedzīgie kliedzieni par to, ka "katrs cilvēks ir unikāls"... nu, tas nav nekāds jaunums, ka es, maigi izsakoties, tā neuzskatu. Lūk, kultūras un mākslas sadaļas komoderators, 33 gadus veca teātra kritiķe - gudra, pielasīta, atturīga, spoža, skaista un slinka. Un arvien vairāk viņa man atgādināja manu mammu. Nevis tā, koptēlā, bet detaļās - kas viņai patīk un nepatīk, ko viņa lasa, ko viņa ēd, kas viņai sāp, ko viņai gribas un negribas, kā viņa audzina meitu... es knapi atturējos, lai neiedotu kādu padomu, jo tendences ir pārāk pazīstāmas. Brīžiem šermuļi parauj, cik tie cilvēki ir līdzīgi.
Cits forumā izkasītais tēls... esmu es, vecums 14. Labi, viņai un toreizējai Elizabetei kopīgas ir tikai intereses, stūrgalvūba un jebkādas poņas par jebko trūkums. Diemžēl iespējas (14 gados es varēju tikai sapņot, un to arī darīju, par to, lai tusētos ar baikeriem un apmeklētu koncertus trīsreiz nedēļā) un, par laimi, veselības stāvoklis un savas ārienes uztvere mums ir atšķirīga (es sevi, khā, turēju par skaistuli). Viņai, uz sekundi, ir 38.
Un te piepeši, sazin kāpēc, viņa forumā ieliek tematu, kur lūdz palīdzību sava izskata pilnveidošanai (šeit, ja kas. Bet esiet uzmanīgi ar tiem blondiem zaķiem un rozā burtiem). Es gana labi iepazinos ar viņas dzīvesveidu, pasaules uztveri un rakstura īpašībām, es arīdzan apskatīju bildes. To nelabo. Jo nevajag labot to, kas nav saplīsis. Un kā nez no āmura var izaudzēt rozes. Bet blondie zaķi palīdzēs ikvienam. Cita starpā viņai ieteica nogriezt matus, nokrāsot matus, sakārtot uzacis, valkāt gaišākas un elegantākas drēbes, nodarboties ar sportu, sauļoties, nesauļoties, atmest koncertus, draugus un alu, nomainīt kompāniju, kļūt nopietnākai, uztaisīt rinoplastiku (ar naža palīzību palabot degunu) un blefaroplastiku (ar to pašu nazi palabot acu plakstiņus). Un tad jau tu būsi kā lelle! Viņas neākstās, par lelli tas ir citāts. Viņas nav idiotes, bet normāli skuķi pasaules nabas vecumā (19-24).
Autores atbildes uz ieteikumiem bija dažādas. Nav laika. Nav naudas. Nepatīk. Tādu nenēsāju. Veselība neautļauj. To man nedrīkst. Tas man nepiestāv. Šito es nevaru ciest. Nevaru sadūšoties. Nemāku. Nedarīšu. Kāpēc viņa to darīja ir skaidrs. Nevajag viņai pārmaiņas. Jau gadu viņa aprakstīja savu izskatu un savas problēmas dažādos tematos, bet nu reiz nolēma uztaisīt vienu lielu tematu tikai par to, lai uz ikkatru ieteikumu varētu detalizēti pastāstīt par to, kas viņa tāda ir. Nesaskatu šeit neko dīvainu. Katrā ziņā tas nav dīvaināk nekā 38-gadīgai meitenei ar matiem līdz jostai ādas jakā un kovboju zābakos dot ieteikumu pamēģināt gaišākus matus, kuplas kleitas un papēžus.
Es te padomāju vai man nevajag pajautāt kādu padomu... Uzzināšu, ka var taisnot un balināt matus, sauļoties, uzlikt mākslīgos nagus... Staigāt uz papēžiem un īsākos svārkos. Man šķiet, ka kaut kur man ir neliela, kā tagad ir modē teikt, kognitīvā disonance. Natasha Laurel reiz rakstīja, ka viņas iekšējais es domā, ka izskatās pēc brazīļu karnevāla dejotājas. Kad es eju pa ielu un klausos matu metālu, mans iekšējais es domā, ka izskatās šādi.
Lasīt forumu pa tematiem man arī nelikās jēdzīgi, jo pārsvarā tie sastāv no svarīgajiem "un es..." "un es...", un es žāvājos. Toties, kad uzej kādu labu personību, var sākt lasīt tikai atsevišķa cilvēka rakstīto - lai viņš diskutē, bet es, sēžot uz astes, ielasos labākajās diskusijās, viedokļu apmaiņās un skandālos. Jau nemaz nerunājot par to, ka absolūti viss, ko šis indivīds saka, ir lasīšanas vērts. Es lasīju divus cilvēkus (nav tā ka negribēju vairāk, bet nepavilku): viena bija komoderators, bet cita - ļoti spožs tēls, tā kā vērtīga lasāmviela man bija garantēta. Un tad sākās mistika.
Mani aizkustina pašaizliedzīgie kliedzieni par to, ka "katrs cilvēks ir unikāls"... nu, tas nav nekāds jaunums, ka es, maigi izsakoties, tā neuzskatu. Lūk, kultūras un mākslas sadaļas komoderators, 33 gadus veca teātra kritiķe - gudra, pielasīta, atturīga, spoža, skaista un slinka. Un arvien vairāk viņa man atgādināja manu mammu. Nevis tā, koptēlā, bet detaļās - kas viņai patīk un nepatīk, ko viņa lasa, ko viņa ēd, kas viņai sāp, ko viņai gribas un negribas, kā viņa audzina meitu... es knapi atturējos, lai neiedotu kādu padomu, jo tendences ir pārāk pazīstāmas. Brīžiem šermuļi parauj, cik tie cilvēki ir līdzīgi.
Cits forumā izkasītais tēls... esmu es, vecums 14. Labi, viņai un toreizējai Elizabetei kopīgas ir tikai intereses, stūrgalvūba un jebkādas poņas par jebko trūkums. Diemžēl iespējas (14 gados es varēju tikai sapņot, un to arī darīju, par to, lai tusētos ar baikeriem un apmeklētu koncertus trīsreiz nedēļā) un, par laimi, veselības stāvoklis un savas ārienes uztvere mums ir atšķirīga (es sevi, khā, turēju par skaistuli). Viņai, uz sekundi, ir 38.
Un te piepeši, sazin kāpēc, viņa forumā ieliek tematu, kur lūdz palīdzību sava izskata pilnveidošanai (šeit, ja kas. Bet esiet uzmanīgi ar tiem blondiem zaķiem un rozā burtiem). Es gana labi iepazinos ar viņas dzīvesveidu, pasaules uztveri un rakstura īpašībām, es arīdzan apskatīju bildes. To nelabo. Jo nevajag labot to, kas nav saplīsis. Un kā nez no āmura var izaudzēt rozes. Bet blondie zaķi palīdzēs ikvienam. Cita starpā viņai ieteica nogriezt matus, nokrāsot matus, sakārtot uzacis, valkāt gaišākas un elegantākas drēbes, nodarboties ar sportu, sauļoties, nesauļoties, atmest koncertus, draugus un alu, nomainīt kompāniju, kļūt nopietnākai, uztaisīt rinoplastiku (ar naža palīzību palabot degunu) un blefaroplastiku (ar to pašu nazi palabot acu plakstiņus). Un tad jau tu būsi kā lelle! Viņas neākstās, par lelli tas ir citāts. Viņas nav idiotes, bet normāli skuķi pasaules nabas vecumā (19-24).
Autores atbildes uz ieteikumiem bija dažādas. Nav laika. Nav naudas. Nepatīk. Tādu nenēsāju. Veselība neautļauj. To man nedrīkst. Tas man nepiestāv. Šito es nevaru ciest. Nevaru sadūšoties. Nemāku. Nedarīšu. Kāpēc viņa to darīja ir skaidrs. Nevajag viņai pārmaiņas. Jau gadu viņa aprakstīja savu izskatu un savas problēmas dažādos tematos, bet nu reiz nolēma uztaisīt vienu lielu tematu tikai par to, lai uz ikkatru ieteikumu varētu detalizēti pastāstīt par to, kas viņa tāda ir. Nesaskatu šeit neko dīvainu. Katrā ziņā tas nav dīvaināk nekā 38-gadīgai meitenei ar matiem līdz jostai ādas jakā un kovboju zābakos dot ieteikumu pamēģināt gaišākus matus, kuplas kleitas un papēžus.
Es te padomāju vai man nevajag pajautāt kādu padomu... Uzzināšu, ka var taisnot un balināt matus, sauļoties, uzlikt mākslīgos nagus... Staigāt uz papēžiem un īsākos svārkos. Man šķiet, ka kaut kur man ir neliela, kā tagad ir modē teikt, kognitīvā disonance. Natasha Laurel reiz rakstīja, ka viņas iekšējais es domā, ka izskatās pēc brazīļu karnevāla dejotājas. Kad es eju pa ielu un klausos matu metālu, mans iekšējais es domā, ka izskatās šādi.
Kaut gan patiesais es izskatās mazliet citādi.
Bet tas nav tik sāpīgi, lai taisītu rinoplastiku vai liktu akrila nagus.
10 comments:
Izskatās tās padomdevējas pēc tām žogvāverēm, ar kurām arī pilna Rīga - visas pēc viena šablona taisītas un iepakotas, sajūties kā pirmajā apple reklāmas klipā.
Kur viņas iet tās vāveres, tādā daudzumā?
Kaut vai pie ekonomistu faķa pastāvi. Rudens-pavasara sezonā zili džinsi, kas sabāzti zābakos līdz celim, mati tā līdz pleciem, jaķele tumša un ne garāka par jostasvietu. Siltākā laikā - frizūra izskatās tā, ka galvā uzmaukts spainis, apgriezts gar malām, tad spainis noņemts un sejai priekšā redzes lauks izgriezts. Milzīgas brilles pa pusģīmi, solārijā balināti mati, tenisa čibas kājās un zvanveida svārki un, bez šaubām, somiņa, pēc izmēriem atgādinoša ziloņa pamperus.
Viņas iet par basketbolistu draudzenēm! Tas ir jau labu laiku aktuāls joks, ka basketbolistu draudzenēm pašām jāprot atšķirt savs čalis, jo viņas visas ir pilnīgi vienādas, un džeki tak noteikti neatpazīs, savējā vai sveša. Paskaties žurnālos "Primātu Dzīve" un "Kas Dauns", fakti uz sejas :)
Man jau liekas, ka Tavs ārējais ES efektīguma un spilgtuma ziņā daudz neatšķiras no iekšējā. Tā turēt :)
Paldies, Anet. :)
A, es atceros, par "Primātu dzīvi" droši nepateikšu, bet vienā grāmatā lasīju, ka tā ir kauja ne uz dzīvību, bet uz nāvi. Nāk tire oligarhi uz savu rusiņu, un katram pie elkoņa ir viena nāra pieķērusies. Un par katru cenu nelaiž vaļa, jo tikko palaidīsi, pie tā elkoņa uzreiz pieķersies cita, bet pats oligarhs nekad natšķirs vai tā pati, vai cita. Nav nekādi joki!
Nu, Mārci, paldies tev arī! Tagad zinu kā sauc manu mīļāko svārku formu un manu mīļāko somas izmēru. Briļļu izmēram es veselu postu veltīšu, kad pienāks laiks.
...man pašai kāds redaktors noderētu...
Mīļumiņ, bet lūdzu! Man nav nekas pret aksesuāru kā tādu un tava gaume man sen patīk, man ir skaļi iebildumi pret širpotrebu un tā popularizēšanu kā vienīgo un krutāko. Ak jā, un vēl man ir iebildumi pret ūdeņraža peroksīda upurēm, gariem nagiem un žurnālu Cosmo.
P.S. Pieņemu izskatīšanai piedāvājumus uz vakanto redaktora vietu. :)
Nu zinu es, zinu. Man pašai ir ļoti žēl, ka ziloņa pamperus un mušu acis tagad tirgo visur. Un tie ir arī tām, kurām nav nekāda pamatojuma to pirkt.
Redaktora pienākumi ir daļa no personīgā asistenta vakantās pozīcijas.
Motivācijas vēstule arī jāsūta vai pietiks ar CV?
Tikai motivācijas vēstule, tikai! Ko tad var no CV izsecināt tādu, ko es nezinu?
Ierakstīt komentāru