Brīvdiena

Man šis vakars ir visai neparasts. Sāksim ar to, ka es jau vairākas dienas neesmu ar bērnu viens vesels, tas ir, viņa vairs burtiskā nozīmē mani neēd. Tas savukārt nozīmē, ka es mēģinu apēst visu uzreiz un kopā, jo man vairs nav jādomā vai iedzert tableti, kad sāp galva, vai padzerties alu no vīra pudeles un vai apēst vienu ar E pildītu cepumu. Tas ir, es to visu darīju arī šo gadu un deviņus mēnešus, bet mani vienmēr mocīja sirdsapziņas pārmetumi. Nu vairs ne. Es tikai uzpīpēt vēl neesmu mēģinājusi.

Šodien ciemos iegriezās vīra vecāki un piedāvāja bērnu paņemt pie sevis uz nakti. Līdz šim mēs ne reizi neesam nakšņojušās ne tikai dažādās pilsētās, bet pat atsevišķās istabās. Es jūtos tik apjukusi, it kā man piedāvātu nogriezt matus uz zēngalviņu. Es vēl joprojām esmu apjukusi, jo pirmais, ko es darīju - kārtīgi pagriezu skaļumu tam "Motley Crue" vai kas tur skanēja. Tad piebīdīju krēslu pie kompja un apsēdos pie tā. Apsēdos, nevis piestāju uz sekundi, ar elkoņiem apspiedusies pret galdu, gatava jebkurā brīdī skriet vizināt mašīnu vai lasīt "Kāli". Kā par spīti, internets šodien ir tukšs kā nekad, droši vien, visiem šī ir brīvdiena. Sīvēni! Tikai flirtīga diskusija par komunicēšanu un dibeniem vēl turpinājās un kārtējo reizi lika man nojaust, ka interneta drukātā vide ir labākā augsne pārpratumiem.

Ģimenē gan nav nekādu pārpratumu. Vīrs arī šķiet apjucis, jo kopā mēs neizdomājām neko oriģinālāku nekā skatīties filmu, ... , tad iet gulēt. Bet kā varēja izvērsties, a!