Kad Holmss stāsta par to, ka galvā turēt kaut ko lieku ir muļķīgi, daudzi viņam piekrīt, kaut arī neaizraujas ar to līdz pakāpei, kad vairs nezini, kura planēta griežas ap kuru. Bet vēl mēs varam apbrīnot meistarus, kas taupa fiziskus spēkus un veic savus darbus, neizdarot nevienu lieku kustību. Un īpatņus, kas taupa vārdus un lieki nerunā. Un tādus, kas neuzskata par vajadzīgu izšķērdēt emocijas, tāpēc pārāk nesapriecājas un nesapsihojas. Un cilvēkus, kas nepārpilda savu dzīvi ar citiem cilvēkiem.
Es ne reizi vien esmu dzirdējusi/lasījusi to, ka prasme komunicēt ir liela vērtība. Ūjā? Es biju domājusi, ka prasme izvairīties no nevajadzīgas tarkšķēšanas un enerģētiskiem vampīriem ir liels tikums. Un ka klusēšana ir zelts.
Mīļie komunikablie un sirsnīgie zaļie, baltie un citādie, kā jums patīk teikt, cilvēciņi! Tie, kas nelabprāt iesaistās, tusējas un dalās visā ar citiem, nav sliktāki par jums. Viņi nav īgņas un nūģi, viņi nav iedomīgi un garlaicīgi. Viņi ir tikpat atklāti un jauki kā jūs, tikai pret krietni mazāku cilvēku skaitu. Tieši otrādi, brīdī, kad tāds pret pasauli atvērts dīvainītis nosoda kāda tiesības būt noslēgtam, viņš pats ir ļoti garlaicīgs un iedomīgs. Un es patiesi brīnos, kā tādam lielajam tusētājam, kas arī tik gudrs gadījies, domājot, ka cits netusētājs ir dīvains, nenāk prātā gaiša doma par to, ka viņš tā acīs izskatās ne mazāk ķerts.
- I enjoy solitude.
- What do you do in solitude? I enjoy company.
- What do you do in company?
"Viņam, droši vien, ir problēmas, ja viņš tik grūti saejas ar cilvēkiem." Un ziniet, kā tas izskatās no otrās puses? "Viņam, droši vien, ir problēmas, ja viņš tik šausmīgi baidās pabūt vienatnē ar sevi."
Nē, tiešām, kā var patikt komunicēt ar ko pagadās!
Es ne reizi vien esmu dzirdējusi/lasījusi to, ka prasme komunicēt ir liela vērtība. Ūjā? Es biju domājusi, ka prasme izvairīties no nevajadzīgas tarkšķēšanas un enerģētiskiem vampīriem ir liels tikums. Un ka klusēšana ir zelts.
Mīļie komunikablie un sirsnīgie zaļie, baltie un citādie, kā jums patīk teikt, cilvēciņi! Tie, kas nelabprāt iesaistās, tusējas un dalās visā ar citiem, nav sliktāki par jums. Viņi nav īgņas un nūģi, viņi nav iedomīgi un garlaicīgi. Viņi ir tikpat atklāti un jauki kā jūs, tikai pret krietni mazāku cilvēku skaitu. Tieši otrādi, brīdī, kad tāds pret pasauli atvērts dīvainītis nosoda kāda tiesības būt noslēgtam, viņš pats ir ļoti garlaicīgs un iedomīgs. Un es patiesi brīnos, kā tādam lielajam tusētājam, kas arī tik gudrs gadījies, domājot, ka cits netusētājs ir dīvains, nenāk prātā gaiša doma par to, ka viņš tā acīs izskatās ne mazāk ķerts.
- I enjoy solitude.
- What do you do in solitude? I enjoy company.
- What do you do in company?
"Viņam, droši vien, ir problēmas, ja viņš tik grūti saejas ar cilvēkiem." Un ziniet, kā tas izskatās no otrās puses? "Viņam, droši vien, ir problēmas, ja viņš tik šausmīgi baidās pabūt vienatnē ar sevi."
Nē, tiešām, kā var patikt komunicēt ar ko pagadās!
2 komentāri:
Tiešām - kā var patikt komunicēt ar ko pagadās, ja vien tu nestrādā par bārmeni vai pārdevēju. Man nepatīk. Ne gluži tā, ka galīgi nepatīk, bet ar ko pagadās gan nepatīk.
Bet prasme komunicēt tiešām ir vērtība. Tieši tāpat kā prasme klausīties. Un vispār cilvēki iedalās divās grupās: tajos, kas cilvēkus dala grupās un tajos, kas to nedara.
Tiem, kas to nedara, gluži nav taisnība, bet gan jau, viņi prot kaut ko citu.
Jo tālāk es dzīvoju, jo vairāk man rodas iespaids, ka atsevišķas cilvēku grupas fabrikās štancē, tik viņi ir vienādi.
Ierakstīt komentāru