Skolas zsv tirdziņš. Es rēgojos ārā pa durvīm. Man mugurā ir zili-sarkans samtveidīgs džemperītis ar v-veida izgriezumu, tēva šūtie vārītie džinsi un brūni zamšādas zābaki. Vot tūlīt pat to visu uzvilktu. Un frizūra man ir tāda, kādu es, varbūt, atkal nēsāšu lielākos gados, ja mati vairs nelokosies.
Vistālāk pa labi stāv mana labākā draudzene no pirmās līdz astotajai klasei (tad viņa aizgāja uz citu skolu), ko duāls tagad pazīst kā slepeno aģenti. Parīt plānojam iet slidot. Man labajā pusē stāv meitene, kura būs mana labākā draudzene uz gadu-diviem sākot ar 9. klasi. Viņu es neesmu redzējusi jau gadus 15. Meiteni pa kreisi no manis sauc ne mazāk, ne vairāk, bet Odeta. Aiz viņas, tādā pašā kleitā stāv tāda, emm, uz papīra ideāla meitene. Skaista, gudra, pareiza un vīzdegunīga (pēdējo gan labāk sāka ievērot vecākajās klasēs). Maliņā stāv mūsu klases audzinātājas dēls, iespējams, jūs viņu esat redzējuši kādā reklāmā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru