Un mēs to nebijām plānojuši. Kāds bija plāns, to var redzēt uzzīmētu ar zaļo līniju (ar rozā ir mūsu ceļš, ar sarkano izietais maršruts pa gaisa līniju). Plānojām mēs, vadoties no septembra Tautas rogaininga Maltuves purvā. Tur mēs pa 4 stundām paspējām paņemt 9 punktus un nomērījām 20km. Tāpēc šeit uz 6 stundām plānojām 12 punktus. Bet mežs bija sūrāks. Un kartes mērogs mazāks. Bet arī tas mums noietu no rokām, ja mums būtu ieplānots ārkārtas atgriešanās plāns. Jau pēc kaujas mājoties ar dūrēm, mēs ievērojām, ka vismaz uzvarētāju komandām visa otrā distances daļa iet gar lieliem ērtiem ceļiem. ...Nevis kā mums - pēkšņi laika vairs nav un jāmetas pa galvu pa kaklu pustumsā brikšņos, kuri pilni ar ceļiem, kuru nav kartē.
Kopā no pasākuma man palika daudz mācību, kuras es turpmāk ievērošu (t.i., pārlasīšu pirms nākamā rogaina, nevis "nav laika". Un šo rakstu arī).
Lūk, secinājumi:
- Ar mūsu ātrumu 8 stundās var uztaisīt 20 km pa gaisa līniju. Reāli tie būs 40km.
- Plānotais maršruts jāsadala arvien mazākos posmos. Teiksim, 7+6+4+3km. Un ieplānot kādu punktu, ko var paķert klāt, ja paliek laiks (un mums viņš nekad nepaliek).
- Maršrutu plānot no beigām, ar atgriešanos pa ērtu ceļu (šitam būtu jābūt punktam nr.1)
- Gar upīti nekur aiziet nevar, jo krasts ir stāvs, purvains vai un apaudzis ar biezu pamežu
- Kartei uzticēties nav ko - vietām kartes baltais mežs ir pilns jaunu kociņu ar ļoti sāpīgiem zariem.
- Uz kartes dalīšanu jābūt gataviem iet ārā - saģērbtiem, ar gatavu somu plecos. Jo tā pusstunda, kas dota uz plānošanu... kur tikai viņa paliek? To var darīt arī pie starta. Kā tu komandu nosauksi, tā kuģis peldēs. Kapteinis Bremze. Mēs pēdējie dabūjām kartes un pēdējie startējām.
Tad es izdarīju mājas darbu, pārplānoju mūsu maršrutu tā, kā mums noteikti veiktos labāk (ar sarkano joprojām mūsu maršruts, ar zaļo manis pārplānotais):
Es domāju, no starta jāiet uz 33., tad 59. un tālāk pa zaļo. Un te, starp citu, par duāla teikto "sākumā jāņem sarežģītākie punkti". Man liekas, ne vienmēr tas attaisnojas. Sākumā es pārplānoto maršrutu skatījos otrādi, ja pirmos ņem tos punktus, kas ir pa kreisi. Bet - paskatities! Ja sāk to pašu maršrutu ar 22. vai 36. un virzās uz dienvidiem pa ceļu, tur punkti atrodas daudz grūtākās vietās, purvā. Pastāv liels risks, ka tas paņems pārāk daudz laika un vienubrīd atkal būs situācija, kad steidzami jādodas uz finišu, bet ne no vienas vietas nevar viegli tikt uz tā lielā ceļa pa labi, kas iet virzienā 60.-59. Piemēram, reali šoreiz mēs paņēmām sešus punktus, kad bija jādodas atpakaļceļā. Šajā gadījumā mēs būtu pie 58. punkta. Un kā atgriezties? Stunda, lai šķērsotu purvu un neatliek laika paņemt nevienu punktu atpakaļceļā? Stunda, lai apskrietu apkārt pa ceļu un atkal neatliek laika? Atgriezties pa to pašu ceļu, pa kuru atnāci un visi punkti gar kuru ir jau paņemti? Manuprāt, šahs un mats.
Ir vēl variants iet pa augšu, uz kartes kreiso stūri, uz Raunu, bet to es nezīmēju, jo tieši šo bija izvēlējusies mana duāla komanda, un viņiem kopumā veicies daudz labāk par mums. Te var arī redzēt pavisam nekur nederīgos punktus - 65. un 69., kuri ir it kā pa ceļam, bet līst viņiem pakaļ ir velti mērcēt kājas un mūsu gadījumā droši pazaudēt stundu-pusotru.
Ēdām mēs musli batoniņus, ik pēc 2 stundām. Man negaršo (par saldu), bet baterijas uzlādē momentāli un uz ilgu. Snikeriem un citām šokolādēm es neesmu gatava pat purvā, bet pilngraudu maizi ar sieru uz ilgāku distanci, domāju, vajag). Un zeķes noteikti regulāri jāmaina uz sausām. Es to izdarīju divas reizes, un abas atvērās jauna elpa, jo rogainingā elpo arī kājas. Un arī noberzumi un no slapjuma nodalījušies ādas pleķi nebija tik iepaidīgi kā varētu būt pretējā gadījumā. Kopā mēs nomērojām 28,5 kilometrus, 7 skriešus pa ceļiem. Maz, es zinu, es noteikti varētu 10, bet luņoju.
PS Nu jā. Ko lai es vēl piebilstu? Tā kā neesmu bijusi nevienā neideālā orientēšanās pasākumā, man grūti kaut ko komentēt. Pa manam, organizācijā un pat laikapstākļos viss bija tiešām ideāli. Un vīnu vajadzēja iedzert gan. Yap, can't wait for the next one.
13 comments:
Tu atkal tik strikti par tiem grūtākajiem punktiem. Jāpadomā arī par atpakaļceļu un jāskatās pulkstenī, lai nesanāk kā "Meža dīvainīšiem", kuri pie laika beigām rāva pāri puskartei un godam nokavēja. Ceļš uz 58. ir pa vidu, tas ir skaidrs atpakaļceļš, pie kura var piekļūt no abām pusēm: esi pie 43. bez laika, tad pa stigu iznāc starp 58.un 38. un atkal skaties pulkstenī; esi pie 66. bez laika, atkal uz 58. un pa ceļu.
Es ESMU tas meža dīvainītis, kam nācās tā darīt, ja tu runā ar mani. Tāpēc arī jautāju, ko tu darīsi, ja esi pie 58. ar 2,5 stundām laika.
Nevis ceļš UZ 58., bet ja tu esi izgājis 22-36-62-34-38-58 un sapratis, ka jau jādodas uz finiša pusi, citādi nepaspēsi laikus. Kur tu iesi?
Pie 43 bez laika tu nenonāksi, ejot pa to lielāku ceļu, kas A pusē Z-D vierzienā. Nenonāksi, jo tur visi punkti ir tuvu pie tā ceļa un neizskatās īpaši sarežģīti. Toties pie 58 bez laika droši var nonākt.
Es runāju par komandu "Meža dīvainīši", lūk: http://rogaining.lv/jaunumi/data/augsuplades/files/rezultati/2013/RR/teamresults/602.htm
Kāpēc vispār jāsāk iet 22-36-62-34-38-58? Uz kartes taču ir redzams, ka tur nevajag iet.
Tik pieredzējis rogainers izklausies, kad neesi mežā, vai ne? Man personīgi tas Raunā nebija redzams, tāpēc sanāca tā ne pārāk.
Tiem, kas lēnu pielec. Es mājas darba ietvaros saplānoju citu maršrutu uz tās pašas kartes. Šo riņķi (zaļo) manuprāt ir labāk sākt no labās puses, nevis no kreisās. Piemēram tu saki, ka sākt vajag ar grūtākiem punktiem un konkrēti šajā maršrutā viņi ir zaļā riņķa kreisajā pusē, nevis labajā, vai ne? Tad lūk, konkrēti šajā gadījumā manuprāt ir jāsāk ar vieglākiem punktiem, ar labo pusi. Un es paskaidroju, kāpēc tā domāju.
Atbildi uz jautājumu lūdzu, ko tu personīgi darīsi, ja nu tā sanāca, ka tev plānojot skaidrs nebija, tu gāji šo zaļo no kreisās puses un esi 58. punktā ar 2,5 stundām laika?
Kāds nu tur rogainers, man to iedzimtais slinkums saka priekšā: es vispār labāk pa gludu ceļu gribu iet, bet vēl vairāk gribu pēc stundām brikšņos.
Ja nu 58. ir 2.5h, tad ir slikti un variantu nav. Var mēģināt caur 65. trāpīt uz lielā ceļa un tad skatīties pulkstenī, vai vēl ko var paņemt vai iet uz finišu.
Nu, a es ko teicu? Un tu uz to atbildēji "Tu atkal tik strikti par tiem grūtākajiem punktiem". Tad jau, es nodomāju, tev ir varianti, kā pēc tam izkulties, ja pret tiem neesi bijis stingrs. Bet visi varianti ir "padomāt par atpakaļceļu un skatīties pulkstenī", kapteini.
Ar striktumu es domāju, ka tev viss kā akmenī kalts: ja vispirms grūtie, tad grūtie, ja vieglie, tad vieglie. Jā, viss ir pareizi, vispirms grūtie, bet ja to iekaļ kā reizrēķinu bez atlaidēm, tad var ielidot situācijā, no kuras grūti izrāpot.
Starp citu, caur 65. ir kā reizi līdzīgs variants, kā mēs izpildījāmies no 57. uz finišu. Slikti! Līdz 65. kaut kā aizbridīsi vēl, kaut arī krēslā sēžot var redzēt, ka pa to stigu būs jābrien līdz celim purvā (un no dabas es atceros, ka vēl pa seju ar zariem dabūsi). Pēc 65. gan būs kirdik, jo nav pat stigas. Es biju tajā purvā, tur ir psc briesmīgi, mēs 2km tur lauzāmies vairāk par stundu.
Nē, nu kopumā jau tiksi līdz finišam un varbūt pat paspēsi laicīgi, bet es to visu pārplānošanu vispār uzsāku, lai izdomātu, kā NENONĀKT tādā situācijā.
Akmenī kalts? O_O
Mārci, tu teici:
Maršruts ir jāplāno tā, lai draņķīgākā porcija iekristu sākumā vai gaismā".
Es teicu:
Es domāju, no starta jāiet uz 33., tad 59. un tālāk pa zaļo. Un te, starp citu, par duāla teikto "sākumā jāņem sarežģītākie punkti". Man liekas, ne vienmēr tas attaisnojas.
Redzi pie manis vārdus "man liekas", "es domāju" un "šajā gadījumā"? Un pie sevis redzi? tad kur ir akmenī kalts?
Njā, kaut kāds gudrs izklausos, až pretīgi.
Tas "sākumā jāņem sarežģītākie punkti" ir no teorijas, es to redzu kā armatūru, pie kā pieturēties, ap ko būvēt savu maršrutu, tāpēc to skandinu tik pārliecinoši.
Citējot tevi "vispirms grūtie, bet ja to iekaļ kā reizrēķinu bez atlaidēm, tad var ielidot situācijā, no kuras grūti izrāpot".
Kā par orientēšanos, tā es vispār tikai citēju. Tā, lai neviens nepajautā "ja tik gudra, tad ko rezultāti tik švaki?"
Man domāt, ka gan pēc maniem, gan taviem rezultātiem var redzēt, kāda pieredze mums ir, bet pieredzes trūkums taču netraucē teoriju apgūt. Manā mīļajā ģeoloģijā 3h stāstīja par iežu izskatu ar piebildi beigās, ka dzīvē tie var izskatīties pavisam savādāk - vai tas uzreiz nozīmē, ka teoriju nevajag mācīties un izplatīt?
Ierakstīt komentāru