Aprīļa sākumā vēl bija sniegs, tāpēc nācās nopirkt zābakus, kuros nav žēl maisīt dubļus un kuri neslīd.
Klauns iet uz baseinu.
16. aprīlis, kurā pēķšņi bija +12, un es izgāju ielā, vicinot cauros džinsus kā karogu. Protests, protams, nevis pret sabiedrību, bet pret auksto laiku. Bērns atkal tēloja, ka brauc ar skrejriteni, bet patiesībā braukāju es.
Aprīlis tuvojas beigām, pavisam sauss un saulains. Sniegs un ledus upē aizkavējās tikai divas liekas nedēļas. Labi, varbūt, trīs. Bet viss jau ir garām.
Čupa visus nenormāli interesējošo bilžu par to, ko es ēdu. Ortoreksijas blogers, ibio.
Brokastis: auzu pārslas ar lokiem un pētersīļiem.
Pusdienas: auzu pārslas ar kāpostu-burkānu salātiem. Soldiers go miles on porrige.
Aprīļa vidū es atklāju, ka visi neparedzēti notikumi organismā rezultējās 3-4 kilogramos. Hormoni. Būtu jau nekas, bet uz 30. aprīli man par katru cenu vajadzēja iekāpt mežģīņu kleitā, citādo vispār nebūs ko vilkt. Divas nedēļas stingras ēšanas un intensīva sporta. Pašā 30. aprīlī noslēdzu stingro režīmu. Brokastīs ēdu auzas ar lokiem. Otrajās brokastīs griķus ar spinātiem un tomātu. Pusdienās griķus ar vājpiena biezpienu, un man palika kauns par savām ēšanas īpatnībām. Esmu labojusies - šorīt no rīta riju cīsiņus.
Kā parasti, mājlopu bildes. Demotivatori.
20. aprīlis, vēl apavu bildes. Uzminiet, kur tādus valkā.
Jaunā keramikas māksliniece pie darba.
25. aprīlis, darbu izstāde.
Vairāk būs.
30. aprīlis, Valpurģu nakrts Reiterna Namā un tā kleita, kuras dēļ man bija kauns par griķiem. Labi, viņu te nemaz nevar redzēt, tāpēc pie šī pasākuma es arī vēl noteikti atgriezīšos tikko būs normālas bildes.
1. maijs. Pa dienu aizgājām apskatīt Vecrīgu, un tur viss ir savās vietās.
Arī Costa, uz kurieni mēs patiesībā arī gājām. Tagad dzersim, runāsim pa telefonu un lasīsim par to, cik Paulam viss ir noriebies un ka Broka savu dēlu nosauca par godu Akselam Ganzovičam.
Aksesuāri. Nagu laka nav melna, tas ir ļoti tumšs ķirsis. SpaRitual, 80125 I feel the Earth move.
Un sezonas atklāšanu mēs noslēdzām četratā Ložmetējkalna Magnētā, kur mēs noplēsām visas pēdējās vietas. Es, vīrs, duāls un arī bērns. Labi, vīrs bija vienīgais, kas nav pēdējais savā grupā. Priekšpēdējais.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru