Nejauši intensīva sanāca diena, bet drīzāk - vakars.
Rīts vīra vecāku mājā bija samērā laisks. Ēdām, pļāpājām, audzinājām audzināmo un ilgi posāmies.
Un tad... aizbraucām sēņot!!! Nosēņojām četras sēnes.
Aizbraucām no viņām patālāk un atbraucām uz pirmo bērna mēģinājumu. Piecēlām mašīnā samiegojušos būtni, atvilkām un nolikām dejot. Nabadzīte!
Pēc tam trīs stundas gaidījām otro mēģinājumu, pa to laiku paspējām:
- iedzert kafiju un apēst saldējumu
- pabraukāt ar skrituļriteni
- sacelt skandālu par nenopirkto balonu
- telefoniski paskaidrot attiecības ar kaimiņiem, kas traucē īrniekiem
- izpētīt ielas bruģa veidus un izlemt, kādu mums vajag iegādāties un kā izlikt pie mājas
- pēkšņi iemācīties braukt ar riteni (beidzot satikāmies ar Aneti, ar šādu negaidītu iznākumu. 10 gadus atpakaļ mācoties, es iemācījos pāris stundu laikā, tagad tas aizņēma apmēram 15 minūtes, pati neticu!)
Tad nokļuvām līdz mēģinājumam, kur es cerēju pabūt maksimums pusstundu, un tad doties mājās. Bet nē, dabūju noskatīties visas performances.
Deviņos nokļuvām mājās, kur man bija jāķeras pie milzīgā negaidītā darba.
Nu ko, vienpadsmit. Ir laiks ķerties paredzētam darbam.
Un gulēt? Duāl, nejautā. Gulēt kaut kad.
4 komentāri:
Jātaisa vēl kāds randiņš, ar garāku izbraucienu, lai nostiprinātu iemaņas :)
Obligāti! Bet zilums uz ceļa tomēr palika. :)
Smukās džinsas vismaz nesaplēsi? Btw, es labprāt kopā ar Tevi kādreiz apmeklētu kādu džinsu veikalu, jūtos ļoti iespaidota no zināšanām par modeļiem un izmēriem :)
Arī to var :)
Ierakstīt komentāru