Pietika man pāris gadus neiet ārā un neklausīties, kā vajag dzīvot un ko vilkt, es sāku atgriezties pie pašas sevis. Tagad es jau droši braucu pa savām sliedēm bez ceļazīmēm. Bija man skaists ķiršu sarkans manikīrs, bet četras stundas akvaparkā tas nebija izturējis. Vakarā atkal bija paredzēts iet ārā, bet pareizā nagu laka mājās, nevis Rīgā. Toties vīra 11-gadīgajai māsīcai bija cita laka - krāsa ne gluži mana, bet radošajai darbībai un tam, lai pa svaigo nolakotu nodrupušos nagus - kā reizi. Galu galā, mans manikīrs sāka izskatīties šādi:
Šorīt atkal lakoju kāju nagus un kaut kā paliku neapmierināta ar to, kā uzvedās mana nagulaka. Sacietējusi, maita! Mana taupīgā būtība, protams, iepilināja tajā noņemēju, sakratīja un nagus nolakoja, bet tomēr... kas par nekārtību! Es tā jutu, ka viņai tikai krāsa smuka, bet ar īsti labu kvalitāti man savā pusgadu garajā nagu lakotājas karjerā sastapties vēl nav nācies. Tāpēc tagad es sākšu pētīt O.P.I. Loģisks iznākums, vai ne?
Nākamnedēļ došos uz Rīgu. Pēc nagulakas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru