Nevaru nepalielīties, kaut gan nesaprotu, kas notiek. Trīs dienas pēc kārtas es veidoju pa divām filmām dienā. Visas šīs dienas man mājās ir bērns. Tas ir, es strādāju dubultslodzi ar bērnu mājās. Hm, tiem, kas nesaprata: parasti četrgadniekus neņem uz darbu, jo viņi nevar ļaut pieaugušajam koncentrēties darbam 8 stundas pēc kārtas. Vēl. Es katru dienu izmazgāju traukus un vismaz vienu istabu. Dafiga taisu ēst. Un izguļos. Neticami.
Es gan zinu, uz kā rēķina tas notiek. Trīs stundas dienā es iztērēju sportam un/vai pastaigām. Tagad es praktiski negāju ārā, par ko man ļoti žēl. Otrs noslēpums ir kompānija bērnam. Man katru dienu ir nevis viens, bet 3-6 bērni. Viņi visu dienu ir aizņemti - strādā-negribu. Māja gan pēc tam izskatās kā pēc katastrofas, tāpēc es arī kārtoju katru dienu pa istabai. Un trešais noslēpums ir strikti dedlaini - viena filma uz 12, otra uz 16, kaut asinis pa degunu. Tas nav variants "līdz rītdienas 12 vēl tālu, gan jau paspēšu". Izrādās, man tas der.
Bet ar visu to labi, ka ir brīvdienas pirms divas nedēļas garā maratona. Šodien es ēdu salātus, kārtoju visus 20 nagus un skatos Royal Pains 2. sezonu (es biju labojusi pirmo un kaut kā pieķēros viņiem, kā jau tas ir ar seriāliem). Rīt es izguļos, kastrēju kaķi, mācu angleni un mājās dzeru kafiju ar duālu. Kamēr viņš man salabos kasti (es ceru!), es sakārtošu skapjaugšas (es ceru! vo cik tālu esmu tikusi). Plāni ir vēl plašāki, ja VZD gribēs man palīdzēt tos piepildīt. Eh, bioritmi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru