Meistars un MargaritaKara

Kaut kad bija debates par Bortko M&M. Nu tagad, lūk, iznāca Karas variants, un tagad esmu viņu pat redzējusi. Nu, kad jau umnieki ļoti skaļi lamāja Bortko darbu, tad es arī atļaušos pakomentēt. Pat, neiespringstot, tikai par tiem pašiem punktiem, ko izskatījām senāk.

1. Aktieru sastāvs.

Visi bija tādā sašutumā par Bortko sastāvu, ka nu šeit vajadzēja gaidīt KAUT KO. Sākumā mēs truli blenzām ekrānā, jo sastāvs pamainījās tikai vietām un kopumā izskatījās visai līdzīgs jau redzētajam. Tie personāži, ko spēlēja pavisam citi aktieri... nu līdzība ir no sērijas "atrodi 10 atšķirības". Filmas sākumā lomu teksti bija romāna tiešais citējums... Nu vobšem, это кино я уже смотрел. Citi uzvārdi, tas pats rezultāts.

Vienīgi Volands šeit man tiešām patika labāk.

2. Specefekti.

Nav.

Cilvēki kritizēja Bortko Begemotu? Dauzredzēšanos, jūs Karas versiju neesat redzējuši!

Es nesapratu, kāpēc (pēc romāna kailā) Margarita lido uz slotas baltā aizkarā, un lejā visi spiedz un rāda ar pirkstiem. Citēju Bulgakovu: Кроме того, стало ясно уже в переулке, что прохожие летунью не видят. Никто не задирал головы, не кричал "Гляди, гляди!", не шарахался в сторону, не визжал, не падал в обморок, диким смехом не хохотал. Kara izlaida visus "ne".

3. Margarita (tērpā vai bez)

Bortko stipri pārmeta, ka Margaritai virsū bija bruņas. Tad lūk, es jau toreiz teicu, ka tas ir paredzēts tam, lai skatītājs REDZ, ka viņai ir slikti, smagi, grūti un sāp, jo bez tā reti kurš varētu saprast, ka Margarita ballē smagi strādāja. Lūk, Karam nebija bruņu. Un Vertinskas talanta, par kuru visi skaļi runā, nepietika, lai nospēlētu vajadzīgās emocijas. Margarita ballē tupi bola acis, ķiķina un vispār izskatās pēc dozu ieņemušās vecas prostitūtas.

Un par Margaritu vispār. Par Kovaļčuku un viņas piemērotību šai lomai daudz ūdens tika izliets. Bet Kovaļčuka ir vienīgais, kas man lika samierināties ar Margaritu kā tādu un pat aizmirst, cik loti man riebjas šis personāžs. Turklāt, es saprotu, ko viņa spēlē. Es saprotu viņas Margaritu. Es redzu, no kurienes tā nāk, ar ko dzīvo, kas ar viņu notiek stāstījuma laikā. Un man tas patīk. Viņas sejā es redzu gan ciešanas, gan lepnumu, gan stāju, gan prātu, jau nerunājot par to, ka viņa ir tupi skaista, īpaši kaila. No tā, ko spēlē pārslavētā Vertinska es, romānu nelasījusi, saprastu tik daudz: Meistaram bija kaut kāda neglīta un nevienam citam nenoderējusī vecene, tad viņa mazliet bēdājās, kad viņš pazuda, un tad viņu nez kāpēc uzaicināja ballē pie Sātana, kur viņa nemācēja uzvesties - permanenti novērsās no viesiem (jo Fagota norādījumu, ka tas ir tieši tas, ko darīt nedrīkst, viņa nedzirdēja, jo tajā brīdī viņai mazgājoties bija jāgoras un jāspiedz), pļāpāja, bolīja acis uz Hitleru, Staļinu, histēriski sapriecājās par Ļeņinu (jo tas bija vienīgais, ko viņa atpazina), un tad samaksas veidā meistaru viņai atdeva. Tieši tik daudz un tieši tādā emocionālā līmenī. Izņem viņu ārā, stāstījums neko nezaudētu.

Kaķeņka gan labi novērtēja, ko spēlē Vertinska. Вертинская играет постаревшую и выжившую из ума Ассоль, которая уже сделала подтяжку лица, но по прежнему продолжает разговаривать с братцами-дубами. Т.е. в варианте Кары становится понятно, что Мастера в психушку забрали, перепутав с Маргаритой, потому что она похожа на буйную больную.

Jā, es maz saprotu no mākslas, bet manuprāt, roku lauzīšana, šķobīšanās un gorīšanās nav vienāds ar aktiermeistarību. Manas izjūtas no Vertinskas ieguldījuma ir брезгливое недоумение. Patiesībā, tieši tas, ko manī izraisīja Margaritas tēls romānā.

4. НКВД

Nav.

5. Mūzika.

Nav

6. Izlaistie momenti.

Emm.... visi? Citēju pati sevi: Būtība ir tajā, ka nevajag izmest, kā es tos saucu, atslēgas momentus un nevajag piedomāt klāt pārāk daudz no sevis.
Kur mums gļēvulība ir lielākais netikums?
Kur mums tracis Maskavā un cietušo saistība ar Volandu un viņa svītu?
Kur mums Margaritas pārvērtības un abu ciešanas?
Kur vispār saistība vienam sižetam ar otru?
Kur vismaz niansēta aktieru spēle?
Nekur. Tam visam nebija laika.

To, ko Kara pielika no sevis, es pat nezinu, kā komentēt.

Karas centieni iespiest M&M knapās trijās stundās izskatās tā, ka sākums ir filmēts pēc romāna visās detaļās (jo katra ir svarīga un neko nevar izlaist), un tad top skaidrs, ka laikā iekļauties nevarēs un vajag steidzami noapaļoties. Tāpēc beigas tiek samīcītas, nogrieztas un sastuķētas budžetā. Pēc tam tiek apgraizīts arī nofilmētais. Rezultātā radās dažu nozīmīgāko momentu izvilkums, kas pat sižetu ataino nepilnīgi. Apgraizīti dialogi mani atstātu dzīļā neizpratnē atkal, ja es tos neatcerētos praktiski no galvas, un kopumā romāna nepārzinējam filma izskatīsies pēc murgojuma, kura oriģinālu lasīt noteikti nav vērts, jo tas ir totāls sviests.

Vienīgais, kas ir trāpīts - ir anturāža. Mazliet slimīgas mistikas pieskaņa te ir, to Karas versijai neatņemsi. Tieši tā pieskaņa, kas man tā nepatīk pašā romānā. Es esmu tādā sajūsmā par Bortko darbu, jo pie viņa visi notikumi un atmosfēra ir taustāmi, saprotami un ļoti reāli. Tādi kā manā dzīvē. Un tas nav laikam Bulgakovs, kuru es patiesībā, ne īpaši mīlu.

PS Mārci, tu drīksti pārlasīt savu 2008. un 2009. gada viedokli par Bortko, būsi izbrīnīts, kā mainās viedoklis atkarībā no tavas pieredzes. :D

UPD Dažreiz duāls mani apsteidz, un dažreiz (reti gan) mums viedoklis sakrīt tā, ir kā mēs nebūtu nekādi duāli.
Gella priekšautā