Man principā jums būtu tagad jārāda bildes, bet es neesmu apmierināta ar to, ko saņēmu, vai, varbūt, ar savām dotībām. Es sev nepatiku pat bildēs, ko taisījis profesionāls fotogrāfs ar tādu aparātu, no kāda man bail. Vēl man kārtējo reizi būtu jājūtās neapmierinātai arī ar savām pārējām (garīgām? intelektuālām? ahzkādām) dotībām. Es ne to domāju, ne to runāju un ne tā uzvedos.
Kam es vispār tāda esmu derīga, ja...
Man ir vienmēr jābūt visiem gatavai:
Kam es vispār tāda esmu derīga, ja...
Man ir vienmēr jābūt visiem gatavai:
1. intensīvi strādāt divos darbos
2. spēlēt lomu spēles ar bērnu
3. būt labai sievai (par grīdām jau rakstīju, bet vēl ir jāgatavo ēst, bet drīkst tikai gatavot, ēst nedrīkst, skat. 6. punktu)
4. dienas noslēgumā būt labai sievai (šoreiz es ne par grīdām)
5. apmierināt draugus un radus (nerādīt īgnu seju, laicīgi mazgāt grīdas un dažiem vēl dot naudu), ar svešiem cilvēkiem es, par laimi, nekomunicēju.
6. būt slaidai.
Bet man sanāk ta:
1. Es jūtos vainīga, ka Ksenija man vakar zvanīja trīs reizes un izskatīja ar mani manas kļūdas. Plus, es jūtos vainīga, ka man miljonāra katalogā punkti un komati trūkst un lieki, un faili regulāri sajūk, kā rezultātā viņš man zvana piecreiz dienā un panikā vāvuļo vienu un to pašu pa pusstundai. Un es nevaru saņemties vienreiz pateikt viņam, lai runā īsāk un netērē laiku. It īpaši tāpēc, ka...
2. Es jūtos vainīga, ka pie otrās auss man skan "mammu! mammu! nu nāc taču taisīt ēst!". Ēst man liek iet taisīt uz smilšukasti, nevis uz virtuvi. Bet diemžēl...
3. To, ko mēs uztaisīsim smilšu kastē, vīrs, pārradies no darba, neēdīs. Un grīda man netīra, jo es viņai virsū neesmu skatījusies jau nedēļu.
4. danuvispār man patīk sekss kā mīlestības izpausme un process, nevis ātra apmierināšanās.
5. Šoreiz mēģināju apmierināt tikai divus. Piektdien pēc miljonāra galerijas pastaigājos ar duālu. Sestdien vīrs mani savāca no miljonāra galerijas, lai brauktu uz balli. Es biju bāla, badā, pārsalusi un sastingusi. Mugura sāpēja zvērīgi. Pašai likās, ka nobeigšos tepat mašīnā, kāda vēl balle. Vīrs neapmierināti aizrādīja, ka es atkal esmu beigta - gan jau vakar ar duālu pastaigājoties es biju žirgtāka. Aha. Tad es detaļās aprakstīju, kā, pastaigājoties ar duālu, es drūmi klusēju un ik pa laikam iemāvos kaut ko nesaprotamu, vai arī vienkārši atmetu ar roku. Tad man (piektdienas vakarā) iezvanījās Ksenija, un es uzreiz atžirgu un sāku psihot par to, ka man tagad piektdienas vakarā Lielajos kapos steidzami ir jāizlabo un jāaizsūta fails. Duāls mani aizveda uz kebabnīcu, lai to visu palīdzētu darīt no telefona. Kamēr viņš meklēja, kā to izdarīt, es pieēdos sīpolus un sāku stenēt, ka sāp vēders un kājas un miegs nāk untūlītnomiršu. Ver ciet failus, skaties, cikos autobuss. Paskatījās. Es teicu, ka no Brīvības/Stabu es līdz Katedrālei 20 minūtēs neaiziešu. Vīrs visu saprata par manu žirgtumu pastaigā ar duālu un komentēja tā: nabaga džeks, par ko viņam tas viss. Starp citu, es jūtos vainīga, ka līdz Katedrālei aizgāju, pat nenomiru. Un nākamajā vakarā ballē es arī nenomiru. Un svētdien no rīta vēl noskrēju savus 4 km.
6. Starp citu, tie, kas nesporto, varbūt nav lietas kursā, ka, lai to darītu, vajag labi gulēt. Un guļu es vai nu maz, vai slikti. Bezmiegs to sauc (tiem, kas nepazīst, pat nekomentēšu). Un darīt to (gan gulēt, gan sportot) būtu noderīgi, citādi es jūtos vainīga, ka nepatiku sev bildēs.
Man varbūt būtu jāpievērš neliela uzmanība tam, ka:
1. Es tiešām esmu labs redaktors par saprātīgu samaksu. Samaksa, starp citu, kretinē. Un kļūdas rodas no tā, ka diennaktī tomēr ir ierobežots stundu sksits, bet cilvēkam - ierobežotas intelektuālās un fiziskās rezerves.
2. Es tiešām esmu laba mamma, jo pazīstu un saprotu savu bērnu. Pagaidām vēl arī cenšos viņu pieņemt tādu, kāda viņa ir - nekomunikabla, kautrīga, spītīga un uzstājīga. Tāda kā es. Ikvienam tāda bērna vecākam (un vispār ikvienam vecākam) būtu jāatceras, ka bērnam pirmkārt ir jāiemāca pieņemt sevi un atrast savu vietu un ceļu, nevis iemācīties visiem izdabāt. Un jā, ir kā trešais darbs. Lībermane arī par to pašu.
3. Neviens man te badā nešēž, pat tievo mums te nav.
3. Neviens man te badā nešēž, pat tievo mums te nav.
4. Ar to mums, godīgi sakot, viss ir kārtībā. Un vīra uzmanība nav pavēle, bet vienkārši uzmanība.
5. Nu ne man vienai manā sabiedrībā ir galva un sirds, vai ne?
6. danuvispār sviests. 5 kg, tiešām globāla problēma. Labāk gulējusi būtu.
Es beidzot nodevu māksliniekus, miljonārs šorīt nav zvanījis, man ir izdevies brīvs rīts. Es nesvinu, es jūtos vainīga, ka man ir brīvs brītiņš, bet es te klabinos un lasu internetu, nevis vergoju kaut ko citu.
Vēl es jūtos vainīga, ka jums te atkal jālasa, cik man slikti iet. Līva Ulmane un daudzi citi par to pat grāmatas raksta, un tad to sauc: "Tā nav autobiogrāfija vai memuāri, tā ir cilvēka grēksūdze. Domāju, ka ar interesi, kas pieaug no lappuses uz lappusi, un tādejādi, ar līdzjūtību, to izlasīs katrs". Bet manā gadījumā to sauc "redzēt tikai sevi un runāt tikai par sevi". Tāpēc atvainojiet, ka es jūs te apgrūtinu.
PS Vakar Ksenija piezvanīja un palūdza nomainīt filmai nosaukumu. Nosaukums bija sekojošs: Песец в условиях глобального потепления. Nu kaut kā tā tas arī ir. Pesec. Globālās sasilšanas apstākļos.
PPS Komentārus atslēdzu, nav spēka lasīt ne neticīgus, ne līdzjūtīgus, ne kādus citus komentārus. Ja kādam ir labs psihoterapeits, labāk rakstiet uz pastu, jo uz šī grābekļa es pat ne kāpju, bet stāvu jau kuro gadu un kā nokāpt nezinu.
