A house doesn't make a home

Paldies tiem, kas atbalstīja manu ņaudēšanu pāris dienas atpakaļ.

Šonedēļ ir jau labāk. Šodien pat izmazgāju grīdu un pārējās virsmas virtuvē. Vēl atraku galdu zem visa, kas man te ap klavieri mētājās. Vakar biju Rīgā un pie jūras. Šovakar dzērām šampi un iesākām skatīties Karas M&M. Tas gan viss notika pateicoties tam, ka vīrs uzņemās manu darbu (jo pati es izlabot filmu, kur ir viens vieglās automašīnas iekšu uzbūves teikums uz otra, nevaru). Jā, rezultātā es izgulējos, paspēju saprast, kur vispār atrodos un kaut ko iesākt. Ak ja, un man beidzot mākslinieki ir nost no kakla. Un dārzā zied ābeles un ir ļoti zaļš.

Kamēr mazgāju grīdu, atkal atcerējos Lībermani. Viņa uzskata, ka mājas mājā veido puķes un skats pa logu. Var arī tā teikt. Man tas varētu vismaz atgādināt, kāpēc man permanentu ceitnota stāvokli pavada permanents naudas trūkums (un tas, kā jūs saprotat, ir pilnīgs sviests, jo vai nu viens, vai nu otrs!). Un ka iziešana dārzā basām kājām uz saules sakarsētā saplaisājušā celiņa jebkurā sekundē darbadienas laikā ir tā vērta.