Septembris un atvasara

Daži teiks "atvasara", bet nunekā - es neesmu gatava uzskatīt šo dabīgās apkures anomāliju par normālu vasaru. Pārdzīvojām un miers. Tātad, tagad normāla Latvijas vasara: +10-20, pārsvarā mākoņains, brīžiem lietus - un tas, ko es šovasar taisos vilkt.

Es gribētu sākt ar to, ka drēbes ārā mest nevajag. Nekad. Kaut kur vīrs man bija izmakšķērējis kleitu. Rūtainu, pagaru, plānu, rozā rūtis, gaiši rozā rūtis, tumši rozā rūtis, zili-zaļās rūtis, gaiši zaļās rūtis, viss pabāls, kā reiz manās krāsās. Divus izmērus man par lielu. Es nopūtos un atteicos. Aaaaaaaaaaaa, fucking hell! Tikai tagad es ieraudzīju, ko no tās kleitas varēja dabūt ārā.

Bet tagad par ne tik skumīgo. Tādi svārki man ir. Nē, es nepārspiežu visus tērpus no freepeople, bet brīžiem mūsu izpratne par skaisto pārklājas. Jo man ir arī tāda kleita, tāds džemperis un tāda jaķele. Nav tikai rūtainā krekla.

1

2

3

4

5

Tātad. Svārkiem (1) tiek dotas pēdējās pāris dienas, jo es neesmu tik neformāla, lai nēsātu tādus svārkus ar applēstu maliņu līdz zemei ar kerzām. Vismaz, tas nav tas, ko es gribu, lai visi par mani zin. Ar iešļūcenēm - simtreiz jā. Bet ārā no vasaras, pēdas vairs nevar redzēt, un dzimumu manām kājām tagad varēs noteikt tikai tuvāk pie jostasvietas. Pie zābakiem tā būs jāmin (2). Un jā, tādi zābaki man ir asi nepieciešami, tikai rudā krāsā. Un rūtains krekls (3). Kleita (4) jau ir iepakota, bet tas lakatiņš paliek spēkā. Un no džempera (5) es neplānoju šķirties līdz nākamai vasarai.

PS Tam, kas man uz galvas, nav nekāda sakara ar fašensingz, bet ar olīveļļas matu masku.

PPS O, svārkiem nepieciešami papildinājumi!