Natasha Laurel reiz ir nosaukusi to par altruismu pret apģērbu - kad mēs pērkam kaut ko, kas mums pagalam neder, bet ir ļoti skaists. Vai glabājam kaut ko, kas mums ir bezgala mīļš.
Man vakarā jāiet uz balli, un es meklēju, ko lai velk mugurā. Tad lūk, man ir liela soma, kas piekrāmēta ar
1. drēbēm, kas ir jāpielabo vai jāpāršuj,
2. drēbēm, kas man vairs nepatīk vai nav uz tām noskaņojuma,
3.drēbēm, kas man ir katastrofiski par mazu.
Toties man nav nevienu melnu, gludu brīvi kritošu svārku un nevienas jēdzīgas vakarkleitas. Altruisms kā viņš ir. Ir viena normāla, kā to sauc, kokteiļkleita - sarkana, līdz celim. Bet kurpes, kas der pie tās, man arī ir kļuvušas katastrofiski par mazu. Jā, arī tā gadās.
1. drēbēm, kas ir jāpielabo vai jāpāršuj,
2. drēbēm, kas man vairs nepatīk vai nav uz tām noskaņojuma,
3.drēbēm, kas man ir katastrofiski par mazu.
Toties man nav nevienu melnu, gludu brīvi kritošu svārku un nevienas jēdzīgas vakarkleitas. Altruisms kā viņš ir. Ir viena normāla, kā to sauc, kokteiļkleita - sarkana, līdz celim. Bet kurpes, kas der pie tās, man arī ir kļuvušas katastrofiski par mazu. Jā, arī tā gadās.
PS Uz balli es esmu izvēlējusies vilkt vasaras kleitu - galu galā, piegriezums tai ir tāds pats kā visām manām bijušajām balles kleitām (50-tie, pieguļoša augša un kupli svārki, kas piesedz celi). Vienīgais sīkums ir tas, ka es uzskatu, ka kokvilna īsti nav vakartērpam piemērots materiāls. Bet nu pamēģināt jau var.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru