1. Kāda krāsa, tekstūras, raksti dominē jūsu garderobē?
Dažādie baltie, melnais, purva zaļais, netīrs zilizaļais un tirkīzzilais, vecrozā, sarkanais, tumšs netīri violetais, vēsais šokolādes brūnais, gādās pelēkais. Kokvilna, lini, džinsu audums, āda, vilna, akrils. Bez rakstiem vai strīpainais.
2. Mīļākie piegriezumi.
Vienkāršas, skaidras, ne pārāk sievišķīgas līnijas. Neapspīlēts, bet pieguļošs. Uzlocītās piedurknes. Taisni džinsi un bikses. Gari, brīvi, bet ne pārāk plandoši svārki. Vīriešu krekli. Ok, sieviešu krekli. Wifebeater ar kantainu pagarinātu dekoltē. Vienkārši topi. Pogas. Detaļas.
3. Kādus apavus jūs izvēlāties katram ansamblim? Vai tos var raksturot vienā vārdā?
Ērti, personiski, stilam nepiederoši. Aktuāli - iešļūcenes ar stabiņu starp pirkstiem, rupji zābaki, ļoti vienkāršas baletkurpes. Ja sporta apavi, tad pusbotas - purva zaļā, izbālējusī rozā un bēšīga zamšāda vai melnā āda. Visvairāk mīlu staigāt basām kājām
4. Kādas rotas jūs nēsājat?
Etniskās, minimalistiskās. Neuzkrītošas, nemasīvas koka, stikla un akmeņu krāsainas krelles. Auskari labāk mazi, nekā lieli un nekādu ķekaru, zelta un spīdīgu akmeņu. Patīk sudrabs, bet mazās devās. Pērles - vienā rindā, nevis trīs kilo. Gredzenus nenēsāju, nenēsāju vienlaicīgi krelles un auskarus. Bieži vispār neko, īpaši vasarā, kas uz sejas ir saulenes.
5. Kosmētika? Vai patīk eksperimentēt?
Ikdienā nekrāsojos. Dažreiz tonis un tuša. Citreiz atceros, ka ir acu ēnas. Reti. Lūpas nekrāsoju nekad. Eksperimentēt nepatīk.
6. Cik jums ir somu. Kādas formas?
Ziemā āda vai ādas imitācija, maisveidīga forma, ļoti lielas, ar detaļām, bez piederības zīmēm. Vasarā tas pats, tikai plus auduma somas.
7. Vai jūs nēsājat cepures? Ja jā, tad ar ko?
Platmales vasarā. Ar džinsiem un kreklu vai ar kleitu līdz zemei. Ziemā - lakats uz galvas pilsētā, vilnas cepure ap māju.
8. Cik bieži jūs pērkat drēbes? Ko parasti pērkat?
Kad meklēju ko konkrētu, bet meklēju es vienmēr. Pārsvarā kreklus un džinsus.
9. Stila paraugs. Izlaižam. Nav, bet zemāk šo to pateikšu.
10. Aprakstiet skaistules tēlu, kāda viņa ir. Kādas sievietes patīk jūsu vīrietim?
Gara, slaida, spēcīga, pārliecināta. Gari mati. Minimums kosmētikas, manikīra, apģērbs vienkāršs, nekādā gadījumā ne pārspīlēti sievišķīgs. Laiska, bet vienmēr gatava lecienam. Ātra gaita, ļoti veiklas un plastiskas kustības. Nu, ziniet, savannas kaķu mammai arī nav vajadzības izrādīt, ka viņa ir sieviete. Kaut kā tā.
Vīrietim? Šobrīd tieši tādas, kā nebrīnies.
Nu lūk. Tagad skatāmies patiesībai sejā... un mazliet komentējam.
Minimālisms. Nevaru noliegt. 80% manas dzīves, ja izmet vecus džemperus, ir viņš.

Dēļ vīriešu krekliem un purva zaļā, mani noteikti mēģinātu iespiest military, un es vēl nevaru noliegt. Es ar dziļu simpātiju atceros purva zaļos periodus savā dzīvē. Brūni šņorzābaki līdz celim, purva zaļās zeķbikses un purva zaļais pseidomilitārs mētelis 1997. Es biju burvīga, burvīga! Un vēl tādas pašas krāsas kreklu un bikses (ļoti sievišķīga piegriezuma, bet kopā ar to kreklu un rupjajiem ūdensnecaurlaidīgiem tādas krāsas zābakiem tas nebija no svara). Pa virsu melns piegulošs, mīksts mētelis līdz zemei. Rokas kabatās. Tā es iestājos ģeogrāfos.
Minimālisma ilustrācijai viņi ņēma bildi ar ādas biksēm un izteikti militāro augšu, bet tikpat labi to balto (street-fashion) var iekrāsot tumši zaļu (safari, military, nav atšķirības). Es nemtu par savu arī street-fashion, bet tas ir pārāk plašs jēdziens. Tā kā, military ar personificētām detaļām. Vai street-fashion ar noslieci uz skarbo.

Otrā manas dzīves puse ir bohēma. Garas kleitas, etniskie aksesuāri. Platmales (ok, tās iederas arī minimālismā. Un military, es uzstāju! Ar platmali kā reiz sanāk safari). Vārdu sakot... mans alter ego.


Vēl kāds moments. Hipsteri un grunge atkrita pusfinālā, neskatoties uz plēstajiem džinsiem. Es nenēsāju kedas. Manuprāt, tās nav ērtas ir pārāk definējošas. Pie rokeru ādenes es labāk velku saspaidītas un nodriskātas baletkurpes vai mīkstus zābakus. Noteikta stila zābaki manā garderobē ir tādēļ, ka es gandrīz katru dienu mēroju 6 km, bieži pa dubļiem. Mani personīgie plēstie džinsi pieder pie military, nevis pie grunge.
Un tālāk jau pavisam tikai par mani.
Natasha Laurel savos izklāstos dara tā. Viņa ņem cilvēka līdzību (ārējo un stila) kādam populāram cilvēkam vai līnijai un tad iesaka virzienu, kurā skatīties. Es neesmu stilists, un citus vēl neredzu. Bet sevi es jau pazīstu. Mans tips ir Džoli.

Un nav nekādu iemeslu domāt, ka Džoli ir sexy kitten ar krūtīm un lūpām, kuru dēļ viņa vienmēr uzrodas par sevi nepārliecinātu forumu iemītnieču avataros. Viņa ir ļoti spēcīga kaķene. Un tagad atsauces.
Balti krekli, sarkanā krāsa, vienkāršākās formas saulenes (military). Un viena no divām frizūrām, ko es jebkad nēsāju.
Mans mīļākais wifebeater. Minimālisms.
Tikai matus es nenēsāju izlaistus gandrīz nekad. Jo mana mīļākā frizūra nr. 1 ir šajā bildē, kur ir arī tieša atsauce uz military.
Kas tur vēl palika? A, tādi sīkumi kā dumpinieciska pagātne, kas noslēdzās tā, kā neviens nebija gaidījis. Un tomēr... ne tikai kaķene, bet arī kaķu mamma. Atsauce uz bohēmu. Tā mana oranžā kleita ir līdz zemei. Mārcis zina, viņš lai arī komentē. Un tā nav vienīgā līdzīga tipa kleita. Bērnu apkārt arī pietiekoši.
Un jā... Alice Cooper, Ratt... it's all the same.
Ko te vēl piebilst. Ja kāda no meitenēm mēģina sevi meklēt starp dotajiem stiliem vai citur un kaut kur par to uzraksta, tad man ļoti būtu interesanti palasīt.










lara_croft_tomb_raider_3.jpg)



6 komentāri:
Gribēju no Mr. & Mrs. Smith izvilkt kādu kadru ar Džoliju baltā vīriešu kreklā un gumijas zābakos, bet tādu vienu neatradu. Par gan komentāru nav, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē - visa kafejnīca apklusa un mūzika pagriezās klusāk, kad tu ienāci.
Es saprotu modes apskatniekus un pazinējus, kuri strikti izdala stilus: kārtībai jābūt, pie kaut kā ir jāpieturas, nestrīdos, bet nesaprotu es tās vāveres, kuras ģērbjas strikti viena stila robežās - vot man ir tāds stils un es viņā dzīvoju un pofig, ka man labi izskatās vo tā tur josta teiksim, bet tas nav mans stils. Un slāj tikai ar savām iedomām un neizskatās ne pēc kā. Toties žurnālus māk lasīt.
Jā? Man tieši otrādi, patīk. Nevis - oi, man der visi stili un patīk arī. Es no rīta kostīmā, vakarā ādas jakā, dienā kleitiņā... bet pati patiesībā nezinu, kas pašai patīk, tāpēc tīru veikalos visus plauktus pēc kārtas, un tad to visu nevaru salikt kopā. Jo, Mārci, dažādu stilu detaļas salikt tā, lai labi izskatās, ir augtākais līmenis. Tā kā labāk jau turēties pie viena. Galvenais - saprast, kas tajā ietilpst un kas - ne.
Nu lai staigā pa dienu kleitā un vakarā ādā, ja reiz izskatās un piestāv, bet es runāju atkal par galējībām, kad žurnālā ir atrasts, ka šis ir mans stils un es viņu valkāšu, bet spoguli izmetīšu, jo viņš, maita, nepareizi rāda.
Varēja gan teikt, ka galvenais ir atrast to stilu, kas der vislabāk. Bet tas nav galvenais, tas ir primārais, bez tā vispār nekas nesāksies.
Un nopietni treningi šajā jomā notiek kāpēc? Tāpēc, ka no stilu uzskaites vien nekas nenotiek. Meitenei mož patīk klasika un romantika, bet strādā viņa par braukšanas instruktoru vai sēž mājās ar bērnu. Kas sanāk? Pareizi. labākajā gadījumā viņai pilns skapis ar romantiskām kleitām, bet staigā viņa vecā džemperī, jo kleitās nav ērti, bet viss pārējais riebjas.
Kā tev pateikt... izskatās, piestāv... 20 gados slaidai skaistai meitenei viss izskatās un piestāv. Bet pāri 30 jāsāk piedomāt pie tā, ko dari, un izvēle paliek arvien mazāka un sūrāka. Jo arī reti kura var atļauties 40 gados vilkt kleitu ar ādeni un neizskatīties muļķīgi. Īpaši, ja viņa ir uzņēmuma direktors, nevis bārmene.
Aaa, šitā...
http://shopshuze.com/images/angelina-jolie-mr-mrs-smith-red-boots.jpg
Es to filmu visu nogulēju, jo sviests lielāks nav kur, tā kā nemaz neievēroju. Bet internets pilns ar šo kadru visur, kur tirgo gumijniekus.
Ierakstīt komentāru