Ierunājāmies te par bailēm. Es droši nepateikšu, no kā es baidos. Nu, es esmu piesardzīga ar svešiem dzīvniekiem, ar nemargotām malām, ar braucošām mašīnām, ar cilvēkiem, ar ūdeni... bet tikai piesardzīga. Man daudzreiz ir gadījies lekt no 10-metrīga tramplīna baseinā, par paraplāniem es jau stāstīju, bet par ūdeni es sameloju. Man šķiet, ka no ūdens es nebaidos un nebaidīšos ne pie kādiem apstākļiem.
Man nav intereses sevi izklaidēt ar bīstamām spēlēm un riskēšanu. Man nešķiet īpaši uzbudinoši kādam kaut ko pierādīt vai darīt par spīti. Nav tā, ka darot kaut ko tādu, es nejutu bailes vai satraukumu. Un nu pavisam nav tā, ka šīs bailes vai satraukums man būtu patīkami. Man pašai būtu grūti saprast, kāpēc es to daru, ja ne fakts, ka principā man viens zvans pa telefonu ir līdzvērtīgs vienam lecienam no desmitmetrīgā tramplina. Es sevi šad un tad piespiežu izdarīt kaut ko neierastu. Ne tāpēc, ka pēc tam es justos labāk, bet tāpēc, ka to nedarot, es noteikti jutīšos sliktāk. Jo mazāk es sevi satraukšu, jo mazāk man gribēsies to darīt, un tad galu galā es vairs nedaru neko. Mierā ir tik viegli noslīkt.
Kā runa aizgāja par bailēm, es atcerējos šo klipu. Man, kā, nešaubos, vairumam no jums, tas ir kā piedziedājums pa dzīvi.
Man nav intereses sevi izklaidēt ar bīstamām spēlēm un riskēšanu. Man nešķiet īpaši uzbudinoši kādam kaut ko pierādīt vai darīt par spīti. Nav tā, ka darot kaut ko tādu, es nejutu bailes vai satraukumu. Un nu pavisam nav tā, ka šīs bailes vai satraukums man būtu patīkami. Man pašai būtu grūti saprast, kāpēc es to daru, ja ne fakts, ka principā man viens zvans pa telefonu ir līdzvērtīgs vienam lecienam no desmitmetrīgā tramplina. Es sevi šad un tad piespiežu izdarīt kaut ko neierastu. Ne tāpēc, ka pēc tam es justos labāk, bet tāpēc, ka to nedarot, es noteikti jutīšos sliktāk. Jo mazāk es sevi satraukšu, jo mazāk man gribēsies to darīt, un tad galu galā es vairs nedaru neko. Mierā ir tik viegli noslīkt.
Kā runa aizgāja par bailēm, es atcerējos šo klipu. Man, kā, nešaubos, vairumam no jums, tas ir kā piedziedājums pa dzīvi.
Es tikai vairs neatskatos uz savām bailēm ar uzvaras pilnu skatienu, jo mana rīcība ir tikai zāles. Vai profilakse.
3 komentāri:
Man ir grūti cilvēkiem iestāstīt, ka, neskatoties uz nosacīti ekstrēmajiem hobijiem, man patiesībā adrenalīns tā ne pārāk. Man baudu sagādā tieši kontrole - ka es varu pa upi nobraukt tādā trajektorijā, kādā vēlos; ka es varu ar riteni izbraukt trasi bez noraušanas uz acīm, u.tml. Vienīgā problēma - lai uzlabotu prasmes, ik pa brīdim nākas darīt kaut ko, kas mazliet biedē - izairēt grūtāku krāci, nobraukt sarežģītāku nogāzi... Pēc tam liekas - nekas īpašs jau nebija, ko es tur raustījos, bet tas brīdis pirms ir nervus bendējošs.
Tāpat kā ar telefona zvaniem :)
Tas brīdis pirms gan ir visu izšķīrošs. Ja es viņu palaižu garām - vienkārši izlaižu, uzreiz ķeros pie biedējošā, tad vai nu es procesā nesaprotu, ko daru, vai arī kad biedējošais ir galā, man nav sajūtas, ka es kaut ko būtu izdarījusi. Tad tā kā vēl prasās.
Kontrole ir laba motivācija. Man gan arī tā nav aktuāla. :)
Клип классный, не видела раньше, а он из тех, которые обязательно надо видеть. Спасибо!
Ierakstīt komentāru